pirmdiena, 2012. gada 13. februāris

Kādas sievietes stāsts "Sargeņģelis"


SARGEŅĢELIS
 
Kādas sievietes stāsts.... (tulkots no vācu val.)
Sveiki, mīļie, vēlos padalīties ar ko īpašu šodien...

Visā Vācijā, Austrijā un Šveicē jau kopš 2 nedēļām ir ļoti auksts un visi ūdeņi pamazām aizsalst....
Bērni par to ir sajūsmā.. jo beidzot var slidināties un izbaudīt ziemas priekus!
Pagājušo piektdien mana dēla klase devās uz ledus halli, jo "atvērtie ūdeņi" tomēr ir vēl bīstami....Tur viņi izpriecājās un izdauzījās, bet .."švups".. laiks ātri pagāja un bija jādodas mājup.


Kamēr jaunieši stāvēja pieturā un gaidīja autobusu, tiem ienāca prātā doma: "hmm.. Lašu dīķis taču noteikti ir aizsalis!" Un viņi devās uz turieni....Prieka pilns apstiprinājums, jā, dīķis bij aizsalis un visi devās uz ledus "dauzīties"...bet tad notika sekojošais....kāds mana dēla draugs leca uz ledus...un ledus ieplaisāja....zem mana dēla Floriana seraphis Noranius kājām ledus ielūza....viņš iekrita ūdenī....
Pēc brīža zvanīja mans telefons: "Mamm, ielaid, lūdzu, vannā ūdeni, ledus ielūza, es iekritu ūdenī... āāāā.. mans autobuss arī jau nāk! "

Kādas domas man tai brīdī pa galvu šaudījās variet iedomāties!......
Pēc minūtēm 20 mans bērns bija mājās...atbrīvojās no drēbēm un ieleca karstajā vannā....un no viņa mutes skanēja sekojoši vārdi :
"Mamm, tu neticēsi kas notika....tas bija kā filmā...ledus ielūza un es iekritu...Taču tai pat brīdī es sajutu tāāādu spēku...un man tika vārds vārdā pateikts kas man jādara un kā rīkoties, lai es nenoslīktu! Man liekas tie bija mūsu sargeņģeļi, kas man palīdzēja!!! Jo viens es to nespētu.....Es esmu stiprs, bet nu ne tik stiprs...
Tās bija tik lieliskas sajūtas!!! Zini, man šķiet...man nekad nekas slikts nevar notikt, jo manam sargeņģelim ir milzīgs spēks!!!!"
Noranius sēdēja mirdzošām acīm un sajūsmā stāstīja savu piedzīvojumu....


Vai tā nav lieliska dāvana.. zināt un ar paša ķermeni izjust ,ka ik brīdi par mums tiek gādāts un tiekam apsargāti?
Uzticēsimies garīgajai pasaulei, būtnēm.. kuras vislabāk zina, kas priekš mums ir vispareizākais attiecīgā brīdī.
Es uzticos Visumam....garīgajai pasaulei....un sev!...


....Un no visas sirds pateicos mana dēla sargeņģelim...  ananaša.....
....Ar milzīgu pateicību, pazemību un mīlestību piepildīta...
Nada Elena


P.S.
Izlasīju šo stāstiņu...un tas mani tik ļoti aizkustināja .......Eņģeļi vienmēr ir kopā ar mums, bet īpašos brīžos sajūtam to klātbūtni vēl jo vairāk un rodas brīnumaini apstiprinājumi nojaustajam, ko neredzam, bet tikai smalki sajūtam.....paldies sargeņģeļiem, eņģeļiem un visām gaismas būtnēm, kuras par mums gādā un rūpējās kā neredzamie, nekad nepiekūstošie palīgi! Iveta.
 
http://www.draugiem.lv/group/16019359/gaismasberni/?f_tid=3835354