Ikviens notikums un informācija mūsu dzīvē ir
SAVLAICĪGA UN LABA, tādēļ tās māmiņas, kuru rīcība sava mazuļa gaidībās
ir bijusi savādāka, kā aprakstīts šajā materiālā, pieņemiet šo informāciju kā
visaugstāko labumu katrai konkrētai dvēselei (bērnam, jums. .
.).
Katra sieviete ir dižā gara (bērna) izvēlēts
"trauks", caur kuru bērnam materializēties uz zemes un
realizēt sevi tieši pie tiem vecākiem, kurus viņš ir izvēlējies, lai izdzīvotu
SAVU zemes pieredzi.
Šo materiālu izlasot, jums katrai ir sava brīva
izvēle, - vai mainīt iesāktos procesus, vai pieņemt par lietderīgu visu, kas ir
noticis, un turpināt iesākto ceļu, un informēt par šo materiālu citus.
Ikviena izvēle ir mūsu pašu izvēlēta!
Apzināta savas nākamās rīcības izvēle pārveido
iepriekšējās rīcības sekas!
Iveta
Brīdinājums topošajām māmiņām...
... kuras priecājas par bērniņu un grib visu izdarīt pareizi. Atsakieties no ultraskaņas izmeklēšanas (USI)! Jūsu bērna dzīvība ir briesmās!
Dārgās topošās mātes! Jūs gribat vienīgi labu savam vēl nedzimušajam bērnam un tāpēc uzticieties savas poliklīnikas ārstam attiecībā uz USI: „Jūs varat uz apskati ņemt līdz ģimenes locekļus. Ja izmeklēšanas laikā jūs ieraudzīsiet simpātisku bērna sejiņu, mēs varam izgatavot fotogrāfiju. Visas mūsu USI metodes, ieskaitot ehokardiogrāfiju, neatstāj kaitīgu ietekmi ne uz jums, ne uz jūsu bērnu.” Šādas garantijas dod mediķi.
Taču USI nav tik nekaitīgs. To var izmantot vienīgi galējas nepieciešamības gadījumā, ja pastāv riska faktors. Šis risks nav pret tehniku noraidoša prāta radīts, visa pamatā ir neapstrīdami fakti, iegūti nopietnu pētījumu un pieredzes rezultātā. Jūsu ārsts jums neko tamlīdzīgu nav teicis? Nu, protams, viņš taču nav „visu zinošais pusdievs baltajā halātā!”, bet gan tas, kurš „drošības dēļ” pielieto tehniku, kura domāta rūpniecībai. Un to, ka viņš pavirši attiecas pret „risku un blakusparādībām”, ir nepareizi, bet tā ir parasta lieta. Visticamāk, ka jūsu ārstam nav laika lasīt retus žurnālus (pie tam angļu valodā!), kuros jau tiek publicēti raksti par ultraskaņas kaitīgumu. Bet galu galā jūsu vēders pieder jums, nevis ārstam. Jūs lemiet – ko darīt, bet ko – nē. Labi, ja jums vajadzīgajā brīdī būs informācija.
Ultraskaņa nedod garantiju, ka grūtniecība noritēs labvēlīgi!
Divi Šveices pētnieki 1993.gadā publicēja rakstu pazīstamajā „British Medical Journal” (Nr.307), secinot: „Ultraskaņa ne palielina veseli dzimušo skaitu, ne samazina ar problēmām dzimušo skaitu.” Vienīgais iemesls, lai izmeklētu ar USI – iedzimtu defektu konstatēšana, bet ne lai secinātu, ka ar bērniņu viss kārtībā, kā šodien cenšas pārliecināt ārsti.
Daudzi no viņiem, īpaši jaunie ārsti, neizprot dabiskas izmeklēšanas pareizību, un, protams, jūtas nepārliecināti. Viņi cenšas sevi pārbaudīt ar tehnikas palīdzību, lai nepieļautu kļūdas vai kaut ko nepalaistu garām.
Parastā situācijā nav nekādas nepieciešamības pielietot USI. Ja jūs esat vesela, nav vajadzības „pacienāt” savu mazuli ar ultraskaņu. Jebkurā gadījumā – ne agrīnā stadijā, īpaši ne pirmajās 15 nedēļās. Kāpēc tomēr, neskatoties uz visu, notiek USI??
Pieļauju, ka tāpēc, ka USI ir kļuvis par ienesīgu biznesu. Tā ir radioloģijas attīstības nopietna sfēra. Ik gadu ražošana palielinās par 20%. Ja 70.-gados ultraskaņu izmantoja 1-2x grūtniecības laikā, tad tagad „rekomendē 3x, lielāks izmeklēšanas skaits nekādi neietekmē augli”, - tā raksta reklāmās Diseldorfas klīnikā.
„Katra sieviete, kura iziet ultraskaņas izmeklēšanu auglim, piedalās grandiozā eksperimentā medicīnas vēsturē. ASV un Lielbritānijā varas iestādes apstiprināja ultraskaņas lietošanu bez ilgstošas izpētes, un sabiedrība nolēma, ka metode ir „nekaitīga”, - raksta amerikāņu žurnāliste Linna Maktaharta savā grāmatā „Par ko ārsti jums nestāsta. Patiesība par mūsdienu medicīnas bīstamību.” Britu patērētāju tiesību aizsardzības pārstāve Beverlija Bīča gājusi vēl tālāk. 1993. gadā viņa nosauca ultraskaņu par „lielāko nekontrolēto eksperimentu vēsturē.”
Katru gadu notiek 60 – 90 miljonu USI, kaut arī „līdz šim brīdim neviena nopietna izmeklēšana nav apstiprinājusi, ka USI līdz mazuļa piedzimšanai kalpotu grūtniecības uzlabošanai,” – tāda ir ACOG (Amerikas akušieru un ginekoloģijas institūts) oficiālā pozīcija, kas pausta 1984.gadā. Patiesībā USI atstāj ietekmi uz jaundzimušo.
Ultraskaņa var kaitēt jūsu bērnam. Šodien USI sāk pielietot ļoti agri – jau 4-7 nedēļā. 18-ajā nedēļā tiek veikts parastais tests, pēc tam sirds toņu izklausīšana, bieži arī garajā dzemdību procesā, it kā lai kontrolētu „bērna drošību”.
L. Maktaherta raksta: „Izmeklēšanas analīze rāda, ka ultraskaņa noved pie šūnu bojājumiem un DNS izmaiņām.” Sensāciju radīja rentgenoloģes Dorinas Libeskindas pētījumi Ņujorkā. „Pēc tam, kad šūnas suspensijā (šķidrumā) tika pakļautas 30 sekunžu iedarbībai ar minimāli dozētiem ultraskaņas impulsiem, tika novērotas izmaiņas šūnu ārējā izskatā un to mobilitātē (kustīgumā), notika anomāla šūnu augšana, hromosomu anomālija, turklāt dažas no šīm hromosomām tika nodotas nākamajām paaudzēm.”
„Dokumentālā filma par dr. Libeskindas rezultātiem rāda normālas šūnas ar noapaļotu formu , kuras vairāk vai mazāk kustas tandēmā. Pēc apstrādes ar ultraskaņu deformētās un trakojošās šūnas veidoja haosu,” – raksta Dorisa Haijere, ASV Bērna un mātes veselības biedrības prezidente. Viņa Amerikā ir pati pieredzējušākā un autoritatīvākā rutinēto USI izmeklējumu kritiķe.
Libeskinda nav viena savā šausminošākajā atklājumā. A Einšteina koledžas radiologs R.Bezis savācis ap 700 publikāciju, kuras apstiprina ultraskaņas negatīvo iespaidu uz dzīvajām sistēmām. Bez tam dr.Libenskindas rezultāti tika apstiprināti vēl četrās neatkarīgās laboratorijās.
Pētījumi ar žurkām atklāja, ka tikko dzimušām žurkām, kuru smadzenes savā attīstībā ir tādā pašā stadijā kā 4-5 mēnešu veca cilvēka embrija smadzenes (kad parasti notiek USI), ultraskaņa var noārdīt mielīnu, kas pārklāj nervu, līdz ar to padarot nervu sistēmu viegli ievainojamu.
Pētījumi, kas izdarīti cilvēkiem, kuri saņēmuši USI, rāda, ka ultraskaņa ir cēlonis:
- spontānajiem abortiem;
- priekšlaicīgām dzemdībām vai viltus grūtniecībai;
- mazam jaundzimušo svaram;
- dzemdību norises pasliktināšanās;
- paaugstinātai jaundzimušo mirstībai;
- bērna disleksijai;
- kavētai runas attīstībai bērnam;
- labroču skaita samazinājumam (īpaši zēnu vidū).
Īpaši pēdējais punkts izsauca nemieru mediķu vidū. Šveices zinātnieku grupa apstiprināja, ka USI īpaši kaitē vēl nedzimušiem zēniem. Tika apsekoti 7000 vīriešu, kuri 70.-tajos gados vēl nedzimuši tika pakļauti USI; un 170 000 vīriešu, kuriem nebija USI; un attiecīgi tika noteikts „labroču” procents.
Secināts, ka jauniešiem ar USI biežāk novērota kreilība. Tas tiek izskaidrots ar smadzeņu bojājumiem grūtniecības laikā. Vislielākās atšķirības bija vīriešiem, kuri dzimuši pēc 1975.gada, kad tika nolemts, ka jāveic otrreizēja USI vēlīnā grūtniecības periodā. Starp tiem bija par 32% vairāk kreiļu kā kontrolgrupā.
Medicīna joprojām nespēj dot skaidrojumu attiecībā uz kreilību. Vienlaicīgi acīs krītošs ir fakts, ka grupā, kur augsts % kreiļu, ir daudz homoseksuāļu.
Kā ultraskaņa vairo nevajadzīgas bailes.
„95% visu grūtniecību un dzemdību varētu noritēt pilnīgi dabiski, ja vien tik bezceremoniāli neiejauktos dabiskā šo procesu gaitā,”- saka K. Proppe, šveiciešu akušiere. „Ir ap 5% riska, ka grūtniecības vai dzemdību laikā kaut kas notiek „ne tā”.„ Tas notiek dzīvē arī citās jomās. Lai tiktu galā ar šiem 5%, tiek ņemti talkā milzīgi tehniskie „brīnumi” – dārgi un riskanti tēriņi, jo cilvēks nevēlas samierināties ar dabu, ar to, ka laiku pa laikam notiek attīstības kļūmes, sarežģījumi un miruši bērni. Šie lielie tēriņi jāatpelna. Dārgā ultraskaņas ierīce tam lieliski kalpo. Pie tam tā rada vairāk risku, kā šos sākotnējos 5%. „Grūtniecei šodien ļoti grūti izvairīties no šīm Riska grupām.”
Proppe ilgu laiku strādāja ultraskaņas diagnostikā. Viņas galvenais uzdevums bija pēc USI mierināt sievietes. „Tik bieži ārsti mētājas ar vārdiem, tādiem kā „jā... galviņa nedaudz par mazu... nāksies apskatīt vēlreiz pēc 3 nedēļām” vai „pārāk daudz augļūdens...”. Tādas piezīmes izsauc grūtniecē bailes. Vairākas nedēļas viņas pārdzīvo, kaut arī vairumā gadījumu nekas no teiktā neapstiprinās.”
Grūtniecības laiks – tas ir dziļu jūtu un miera periods, kad māte dvēseliski un maigi saistīta ar viņā augošo bērnu. Ņemot vērā, ka USI nav drošas grūtniecības „garants”, katrai sievietei vajadzētu labi apsvērt, vai pakļaut sevi beziemesla bailēm, ko rada nepamatotas „diagnozes”, ja vien viņa nevēlas pārvērst grūtniecības laiku par pastāvīgas trauksmes periodu.
Akušieris bez problēmām var ar rokām noteikt augļa stāvokli, tam nav nepieciešamas nekādas ierīces, kuras uzkarsē augļūdeni. Arī sirdstoņus var saklausīt. „Māte, kuru ar augli saista patiesa mīlestība, var ar roku nodibināt kontaktu ar viņu. Ja māte virzīs savu roku uz sirdi, bērns sekos viņai. Ja virzīs roku lejup – bērns atkal sekos mātes rokai,” – saka K. Proppe. Mātei, kurai ir šāda uzticība un paļāvība, nekāda USI nav vajadzīga, lai konstatētu, ka ar bērnu viss kārtībā. 95% gadījumu tā arī ir.
Ja bērns piedzimst fiziski nepilnvērtīgs, vai tas nevar būt liktenis? Vairums vecāku ne par kādu naudu neatteiksies no sava bērna, ja viņiem ir iekšēja saikne ar bērnu, varbūt tieši tāpēc, ka viņš ir fiziski nepilnvērtīgs! Īsta laime slēpjas kalpošanā un ziedošanā, atdevē, nepilnvērtīgs bērns sniedz tieši tādu laimi, kaut arī vecākiem sākumā ir sāpes un šoks. Tomēr tas nav smagāk, kā sekas, ko citas mātes izbauda USI dēļ.
„Pavisam nesen britu prese bija pilna ar sieviešu aprakstiem, kuras bija spiestas izdarīt abortus, iespējams, kļūdainu USI uzņēmumu dēļ, tādējādi atbrīvojoties no, iespējams, pilnīgi veseliem bērniem,” – raksta L. Maktaherta. Vēlīnās grūtniecības stadijās, izraisot priekšlaicīgas dzemdības, nāca pasaulē pilnīgi veseli bērni, kuri diemžēl neizdzīvoja....
Ārste Sāra D.Beklija noslēdzot saka: „Nav pierādījumu, ka sievietes, kuras izgājušas USI, justos emocionāli pārliecinātākas, kā agrāk. Tieši otrādi. Sievietes, kuras pēc šīs izmeklēšanas ieteikuma pārtrauc grūtniecību, nejūtas labāk kā tās, kuru bērns miris dzemdībās. Gluži otrādi – sievietes mokās vainas apziņā un sāpēs, ka pieņēmušas šādu lēmumu.” Liels ir ultraskaņas izmeklējumu kļūdas procents. Bailes, ko rada šie izmeklējumi, nepamet sievietes pat vēl 3 mēnešus pēc bērna piedzimšanas.
Kā ultraskaņa liek bērnam ciest.
Parastā ultraskaņa strādā impulsu veidā, kuri ilgst vien sekundes daļu. Mūsdienu tehnika strādā ar pastāvīgiem viļņiem un pakļauj bērnu spēcīgam starojumam. Tikai nedaudzas sievietes zina, ka bērna sirdstoņu izklausīšanai lieto moderno ultraskaņas ierīci, tātad ar spēcīgu starojumu.
Parādījies jauns ultraskaņas pielietojums – pakauša izgaismošana. Tiek izmērīts ādas biezums augļa galviņas aizmugurējā daļā ~ 3 mēnešu vecumā. Resns pakausis var norādīt uz Dauna slimību. Ja bērnam ir paaugstināts Dauna slimības risks (1:250), iesaka ņemt augļūdens paraugu (punkcija). Ticamība, ka augļūdens analīzē kaut ko noteiks, ir 1%. Toties pastāv liels risks zaudēt bērnu! Pie tam 19 no 20 bērniem, kuri pēc USI nonāca riska grupā (ar Dauna slimību), izrādījās pilnīgi veseli. No otras puses – USI nekonstatēja daudzus gadījumus, kad bērniem tiešām bija daunisms.
FDA (ASV Pārvalde, kura kontrolē pārtikas un medikamentu kvalitāti), brīdinājusi lieki neizmantot ultraskaņu. Neskatoties uz to, Eiropu sasniedzis jauns izgudrojums – ultraskaņas foto un video, lai māte zinātu, kāds izskatās veidojums viņas vēderā. „Paskaties, kā viņš kustas! Kā viņš spēlējas! Nav priecīgāka brīža grūtniecības laikā kā vērot savu mazuli, pateicoties ultraskaņai. Jūs varat aicināt priecāties arī savu ģimeni un draugus!” – reklamē firmas internetā. „Pavēro dejojošo augli!” – videofilma rāda bērnus, kuri mežonīgi spārdās vēderā un kustas visos virzienos. Neviens precīzi nezina, ko bērns ar to grib pateikt.
Medicīnas eksperti un FDA apšauba to cilvēku, kuri veidojuši šo filmu, profesionālo kompetenci un ir satraukti par to, ka bērns ilgstoši un bieži vien vairākkārtīgi (pēc vecāku vēlēšanās) tiek pakļauts ultraskaņas iedarbībai, pie tam lielā intensitātē.
Kādas mokas USG sagādā bērnam, nesen atklāja amerikāņu Mayo Foundation: parasta ultraskaņa izsauc dzemdē sekundāras svārstības, kuras bērns var dzirdēt! Trokšņi ir klavieru visaugstāko skaņu augstumā un metro vilciena skaļumā, kad tas tuvojas stacijai – 100 decibeli. Tas rada augļa „jautrās dejas”, tas ir bezpalīdzīgs augļa mēģinājums aizbēgt no visa tā. Neredzot izeju, bērns izlemj nākt pasaulē priekšlaicīgi vai arī uz visiem laikiem pamest savu izmocīto, reizēm arī jau bojāto ķermenīti.
Londonas slimnīcā atklāts, ka nāves % to jaundzimušo vidū, kuri tika pakļauti „parastajai” ultraskaņai, bija 7%; to vidū, kuri tika pakļauti spēcīgajai doplera ultraskaņai – 17%!
Iespējams, ka Šveices ārsta izteicieni par neizprotamu nāves cēloni arvien lielākam skaitam veselu bērnu jau mātes klēpī, saistīti ar intensīvu USI izmantošanu, kas šodien jau kļuvusi par parastu parādību.
