Par jaunajiem bērniem un viņu lomu
planētas pārveidojumos
Ješua caur Niku
Cienījamais Ješua, sen interesē
jautājums, kāpēc Rietumos jaunatnei nav nākotnes? Dzīvojot te, es šausminos par
masveida vardarbību un vienaldzību, uzplūdušu šodienas jaunatnei... amoklavi[1]
skolās... apātisks skatiens bērniem no normālām ģimenēm... mazuļi, slīkstoši
pašu agresijā... kas tas ir? Pats šausmīgākais, ka tikai ar iebiedēšanu panāc
paklausīšanu... es visu laiku domāju, ka indigo, kaut arī ir ar dumpīgu dabu,
bet nav taču viņiem jānes tikai sagraušana? Paskaidro, lūdzu, mūsdienu jaunatnes
lomu augšupcelšanās procesā... pēc manām domām viņi tikai pastiprina negatīva
daudzumu šodien... Kāda ir vecāku loma brīdī šeit un tagad? Paldies tev par to,
ka tu esi.
Es sveicu tevi, dārgā! Tas ir interesants jautājums,
un es zinu, ka šis jautājums satrauc daudzus no jums, un ne tikai “rietumu
pasaules” cilvēkus. Taču procesa, par kuru tu runā, vēsture un vērtējumi, kurus
tu izdari, prasa izskatīšanu pa etapiem. Ir jāizskata daži svarīgi un
principiāli momenti, uz kuriem mums ar tevi ir vērts paskatīties nedaudz
citādāk, paskatīties uz to ne no duālas
apziņas augstuma.
Vispirms es gribu teikt, ka visas jaunās dvēseles, kuras nāca šurp nedaudz ilgāk kā pēdējās
divas desmitgades – tās ir dvēseles, kuras nes pilnīgi noteiktas savas atrašanās
uz Zemes programmas. Nav nekā nejauša tajos procesos, kuri notiek, tāpat, kā arī
nav nekā nejauša tajā, kur iemiesojas šīs dvēseles. Bērni, kuri nāca šurp pa
dažādiem stariem (programmu mērķiem), kurus tu sauc par indigo, nes atšķirīgas
programmas. Jūsu zinātnieki ir jau izskatījuši un pēta “jaunos bērnus”, un dala
virknē kategoriju, kuras nes kopējas pazīmes un kuru grupas atšķiras.
Pirmā viļņa
bērni, kuriem ir indigo krāsa
savā aurā, nesa veco priekšstatu par pasauli sagraušanas programmas, pretošanās
programmas tam zemajam krišanas līmenim kolektīvajā apziņā (sabiedrībā), kurš ir
klātesošs uz planētas. Man ir jākonstatē, ka tā saucamā “rietumu pasaule” vairāk
kā citi Zemes rajoni aizgāja no apziņas garīguma stāvokļa. Aiz kopējās ārējās
materiālās labklājības, aiz tā ārējā mierīguma, kurš ir klātesošs Rietumos, stāv
ļoti daudz dažādu ļoti dziļu problēmu, kuras var ieraudzīt, tikai dzīvojot šajā
sabiedrībā. Es domāju, tieši to tev neizdevās labi ieraudzīt tādēļ, ka tu esi
iegrimusi šajā sabiedrībā un dzīvo pēc tās likumiem, pēc tās eksistences
principiem.
Galvenais, ko jūs varētu ievērot, tā ir liela
piesaiste materiālām lietām, materiālām rotaļlietām, pilnīga atkarība no tām
cilvēku, kuri dzīvo šajās teritorijās, apziņai, no tā, kādos materiālos
apstākļos eksistē tā vai cita ģimene, tas vai cits cilvēks. Tieši tas šo valstu
visai sabiedrībai un kolektīvajai apziņai ir dzīves panākumu vai ne panākumu
pazīme. Vienlaicīgi, kad norit tāda materiālo aspektu prevalēšana pār garīgajiem
aspektiem, rodas iekšējs spriegums, kurš ir postošs šīs sabiedrības stāvoklim.
Ir tas spriegums, kurš noved pie liela daudzuma kā fizisku slimību, tā arī
garīgu slimību. Tas viss ļoti aktīvi ir novērojams tādās valstīs, kuras
materiāli ir ļoti attīstītas un kolektīvās apziņas sapratnē skaitās veiksmīgas
un labklājīgas.
Spriegums tādu cilvēku kolektīvu iekšienē pieaug, un
tā vai citādi tas izlīst laukā tajās problēmās, kuras rūpīgi tiek slēptas un
kuras rūpīgi aizplīvuro sabiedrība. Taču tie, kas turpina dzīvot šajos
apstākļos, ļoti labi jūt un redz šīs problēmas. Tās ir kopējas vienaldzības un
lielu kolektīvu baiļu, kuras ir klātesošas šo cilvēku iekšienē, problēmas.
Tā ir iekšējās brīvības neesamība un pastāvīga atkarība no
liela daudzuma tās sabiedrības apstākļu, kurā viņi dzīvo. Faktiski
viss tas pāriet uz plakni bezgalīgai spēlei ar materiālajām rotaļlietām, ar tām
ilūzijām, kurās iegrimusi kolektīvā apziņa. Materiālās spēles tiek pārnestas uz
garīguma sfērām un sāk spēlēt noteiktas lomas, kuras tām uzraksta kolektīvā
apziņa tajā dziļajā garīgajā bedrē, kurā viņa ir iegrimusi.
Un tā, visi sāk atrasties lielā un nepatiesā spēlē ar lielu daudzumu mazu un lielu izrāžu,
kuras tiek spēlētas. Jaunie bērni, kuri nāca un nāk uz šo teritoriju, tā vecuma
bērni, par kuriem tu runā, tie paši indigo, kuri nesa sevī pretošanās programmas šim neīstumam, šim nepatiesumam, viņi
izpilda savas programmas un iegūst to pieredzi, kuru viņi iegūst. Viņi pretojas
tam neīstumam, tam nepatiesumam, kurš eksistē šajā sabiedrībā. Viņi izpauž to
tā, kā viņi to var izpaust šajā matērijā, izpaust caur šo ķermeni, caur tām
emocijām, kuras izsauc viņiem tā nesaskaņotība starp viņu iekšējo pasaules
jušanu, kuru viņi atnesa šurp, un tiem apstākļiem un to enerģētisko telpu, kuros
viņi iegremdējas. Tas iegūst reizēm agresivitātes un pilnīgas
nepaklausības formas.
Viņi nevēlas spēlēt pēc tiem
noteikumiem, kurus ir uzstādījusi šī sabiedrība, tāpēc, ka viņi jūt un redz, ka
šī sabiedrība eksistē pēc izdomātiem, iluzoriem noteikumiem, kurus uzspiedusi
tai kolektīvā materiālistiskā apziņa.
Jaunie bērni ļoti labi zina, ka materiālās lietas – ir ilūzija, un pēc savas būtības tām
nav nekādas vērtības visumam. Taču vērtība ir
pieredzei iegrimšanai tādās cilvēciskās situācijās un tādās valstīs,
kurām ir karmiskas atstrādes un izkropļota uztvere. Teritorijas uz planētas un
noteiktu teritoriju un noteiktu tautu kolektīvā apziņa arī eksistē tajos kopējo
dievišķo Noteikumu un Likumu apstākļos, kuros eksistē visa planēta. Kuri šeit ir
uzstādīti kā programmu dievišķie attīstības uzstādījumi, kā apziņas matrica,
kura eksistē uz šīs planētas.
Karmisko atstrāžu apstākļos, sabiedrības dziļas
garīgas krišanas apstākļos, šie bērni izpilda to funkciju, kura pēc savas
būtības ir attīroša funkcija.
Tas tiek uztverts sabiedrībā, kurā
šie bērni ir iegremdēti, kā agresivitātes un pilnīgas to garīgo kanonu, kuri
eksistē šajā sabiedrībā, nepieņemšanas izpausme.
Tieši tā arī tu uztver šos bērnus. Šī uztvere ir nepareizs vērtējums tai darbībai, kuru veic dvēseles,
kuras ir atnākušas uz šo planētu tieši šajā periodā un tieši šajās
valstīs, materiāli attīstītās un “laimīgās” valstīs. Tā pretošanās, kuru izrāda
šie bērni sabiedrībai, patiešām iegūst graujošas funkcijas. Faktiski šie bērni
ir spogulis tai sabiedrībai, kurā viņi ir iegremdēti, spogulis, kurš atspoguļo sabiedrības garīgās problēmas.
Viņi parāda sabiedrībai to, kas tās sastāvdaļas tādā vienaldzībā un materiālā
iegrimumā ir patiesībā.
Ar savu uzvedību, savu nepieņemšanu, savu
nepaklausību, savu agresiju viņi piesaista sabiedrības uzmanību tām garīgajām
problēmām, kuras eksistē. Taču šī sabiedrība, atrodoties tajā zemajā apziņas
stāvoklī, kurā tā atrodas, iegrimusi savās materiālajās spēlēs, nespēj adekvāti novērtēt šo bērnu darbības, paskatīties uz problēmu
adekvāti un izdalīt to ne kā šo bērnu problēmu, bet kā pašas sabiedrības
eksistences apstākļu problēmu. Tavu vērtējumu, ka Rietumos jaunatnei
nav nākotnes, es varētu pārvērtēt pilnīgi citā rakursā. Tādai sabiedrībai
Rietumos nav nākotnes.
Tikko kā sabiedrība sāks mainīties, tikko kā
sabiedrība izmanīs savas garīgās prioritātes, savu attieksmi pret pasauli, un
vērsīsies pie pašas iekšējās pasaules, tikai tad šī sabiedrība spēs kontaktēties
ar šiem bērniem. Tad šie bērni izpaudīs sevi pavisam citādāk. Viņu agresivitāte,
kuru jūs uztverat tieši kā agresivitāti, parādīsies šai sabiedrībai kā tā
“pastieptā palīdzības roka”, kura rezultātā izvilks šo sabiedrību no ilgstoša
garīga miega stāvokļa, kurā tā atrodas. Es lūdzu tevi uztvert šīs jaunatnes
dumpību kā nepiekrišanu vērtībām, kuras eksistē sabiedrībā. Šī dumpība ir tas
lakmusa papīriņš, kurš rāda lielu daudzumu garīgu problēmu, kuras eksistē
sabiedrībā.
Tikko kā sabiedrība, kurā eksistē šie bērni, spēs
atteikties no tām viltus vērtībām, kuras eksistē
viņu izpratnē par dzīves pareizību, uzreiz sāksies jauno cilvēku un vecāku
paaudžu atkalapvienošanās process. Viņi sāks savu apvienošanos uz garīgiem principiem, un tieši tas spēs
izmanīt visu situāciju rietumu pasaulē un pilnīgi citādi izlikt viņu prioritātes
un viņu priekšrokas. Tas nenozīmē, mana dārgā, ka sabiedrība momentāni
atteiksies no tiem labumiem, kuras tā ir radījusi materiālajā sfērā, ka tā
atteiksies no tām materiālajām ilūzijām, kurās tā ir izrādījusies, ka tā
atteiksies no visām atkarības pakāpēm, tās radītās iluzorās pasaules. Šis
process nebūs viegls process, un līdz tam, kamēr nesāksies vektora pārkārtošana uz citām prioritātēm, kontakta un
pilnas savstarpējas saprašanās ar jaunajiem cilvēkiem, kuri ir atnākuši šurp
saistībā ar augšupcelšanās procesu, nebūs.
Jaunie cilvēki un viņu dvēseles savukārt krāj
pieredzi optimālajām shēmām ne tikai, kā pretoties viltus vērtībām, viņi krāj
pieredzi, kādā veidā mainīt šīs vērtības. Viņi iet pa ceļu, pirmkārt pieejamu
viņiem šajā situācijā: viņi iet pa konfliktu savās ģimenēs, konfliktu
sabiedrībā, ceļu. Taču, ja rietumu sabiedrībā uz šiem bērniem paskatīsies ar
mīlestību un pamēģinās saprast viņu uzvedības iemeslus bez nosodījuma, sāks
meklēt iemeslus pašu sabiedrībā, tad situācija izmainīsies un ļoti ātri
izmainīsies. Šie bērni patiesībā izpilda ļoti svarīgu misiju
tām valstīm, tiem cilvēkiem, kuru sabiedrībā viņi ir iemiesojušies.
Tā bija viņu izvēle, tas bija viņu mērķis. Tas, ka tas iegūst tādas aktīvas un
vētrainas pretošanās formas, atspoguļo tikai kvalitāti un daudzumu problēmām
sabiedrībā, kurā viņi ir iemiesojušies.
Vecāku loma šajā brīdī ir tieši tajā, lai saprastu
tos jaunos cilvēkus, kuri dažādā formā izsaka pretošanos šai sabiedrībai. Viņu
loma – spēja novērtēt to velti, kuru ir atnesušas viņiem
dvēseles viņu bērnu veidā, jaunu cilvēku veidā, kuri norāda ar visu savu
eksistenci uz lielām problēmām šajā sabiedrībā. Ja vecāki atrausies
no tām materiālajām spēlēm, kurās viņi ir ievilkti, tām bezgalīgajām spēlēm, no
kurām viņi ir pilnībā atkarīgi, atkarīgi no liela skaita materiālu lietu un
materiālu savstarpējo attiecību, kuras eksistē sabiedrībā, problēma zudīs. Tikko
kā viņi spēs patiesi un ar mīlestību paskatīties acīs saviem bērniem, situācija
mainīsies un mainīsies kardinālā veidā.
Šie bērni glābj rietumu sabiedrību, un glābšanas
forma, kuru viņi izvēlas, atbilst jauno bērnu pirmā viļņa programmām. Tā ir sava
veida šoka terapija, kuru viņi ir atnesuši.
Pa pēdām viņiem (aiz pirmā
viļņa) nāca jau mierīgi bērni, bez jebkādas agresivitātes. Bērni,
kuri tagad vienkārši klusē un vēro notikumu attīstību, bērni, kuri ir aizgājuši
sevī un nevēlas kontaktēties un reaģēt uz šo sabiedrību. Kuri nenes sevī
agresīvo komponenti, lai lauztu vecos priekšstatus un vecās shēmas sabiedrībā,
kurā viņi ir iegremdējušies, tajā skaitā arī viņu ģimenēs. Vienlaicīgi viņi ir
Gaismas pārvadītāji un akumulatori, caur kuriem šo rietumu sabiedrību telpā sāk
ienākt jaunas enerģijas, kuras mainīs vispārējo situāciju. Mainīs to uz
labvēlīgāku, tā kā jauno enerģiju apstākļos, kuras ienāk caur šiem klusajiem,
mierīgajiem un pagaidām vēl relatīvi mazajiem bērniem, sāksies šo iluzoro
vērtību sabrukums, un šis sabrukums sāksies pirmkārt sabiedrības apziņā. Cilvēki
arvien vairāk un vairāk jutīs, ka kolektīvā apziņa viņus ir ievilkusi lielās
spēlēs, kuras ir atrāvušas viņus no patiesības, ļoti tālu aizvedušas viņus no
patiesības. Šie dažādu atnākšanas staru jauno bērnu programmu procesi ir
savstarpēji saistīti.
Bērnu, kuri ir atnākuši, dvēseles sagraus būrus
cilvēku apziņai, un tālāk viņas jau mainīs šo telpu. Tādejādi, pastāvīgi
mainīsies tā kolektīvā apziņa, kura eksistē rietumu sabiedrībā, arvien vairāk un
vairāk prevalēs garīgas pieejas savstarpējās attiecībās starp cilvēkiem.
Sāksies ļoti liela vērtību pārvērtēšana, un tad tā
sabiedrības daļa, kura spēs izmainīt eksistējošos principus un pieejas
materiālajai eksistencei, sapratīs visu tās sistēmas neīstumu, kurā tā bija
iegremdēta uz daudzām desmitgadēm. Tad notiks jauno bērnu agresīvās komponentes
pazemināšanās, vienlaicīgi noritēs viņu garīgā apvienošanās ar cilvēkiem, kuri
pamostas, un viņi spēs sniegt neticami lielu palīdzību, kuru rietumu cilvēki pat
nevar iedomāties. Viņi spēs palīdzēt šai sabiedrībai uzbūvēt savstarpējās
attiecības uz pilnīgi jauniem, patiesi dievišķiem savstarpējo attiecību
principiem, spēs pareizi sarindot prioritātes sabiedrībā, lai netraumētu tās
dvēseles, kuras nāk vēlāk. Netraumētu tos bērnus, kuri nonāk no garīgajām sfērām
un garīgiem priekšstatiem par to, kā vajag dzīvot, ļoti sarežģītos mākslīgas,
sadomātas spēles apstākļos, kura pilnībā ir sagrābusi ļoti lielus cilvēku slāņus
uz planētas.
Paldies tev par šo jautājumu un par to iespēju, kuru
tu piešķīri man izteikties par rietumu sabiedrības, un ne tikai tās, problēmām.
Es atgādināju tev, ka jūsu dzīvē nav nekā nejauša,
un tās dvēseles, kuras ir iemiesotas tajās vai citās teritorijās, tur nav
nejauši. Panākumus tev, dārgā, jaunās apzināšanās un jaunās sapratnēs. Es
nešaubos par to, ka tu spēsi pacelties augstāk par to nosodījumu, ko tu izteici
attiecībā pret jaunajiem cilvēkiem, un saprast būtību lielajam darbam, kuru veic
šīs dvēseles sabiedrībā. Tai nevieglajai misijai – pamodināt cilvēku apziņu,
kura sen ir aizmigusi jautājumos, skarošos viņu patieso dabu, kuri ir
aizspēlējušies materiālās spēlēs, veicināt viņu atgriešanos Mājās, veicināt viņu
augšupcelšanos.
ES ESMU JEŠUA
Pieņemts 29.10.2009. Nika
tulkoja Jānis Oppe
[1] Amoklavs – antibiotisks preparāts. Skat.
“Amoklav” (Tulk. piez.)
Gunta:
Tēmas sākumā bija jautājumā ietverta
frāze : Ar iebiedēšanu panākt paklausību... Otrs ir ignorēt... Trešais nozombēt.
Nevajag paklausību! VAJAG SADARBĪBU jau no zīdaiņa
vecuma... Vajag mīlēt un iedot prātu, kā bērnam sevi pašam aizstāvēt, kā
pasargāt, kā ļaunumu uz sevi neizsaukt. Kā savu vecāku pieļautās kļūdas
pārtraukt, lai tās neatkārtojas... Man bērni jau pieauguši. Bet es no malas
vēroju, kā viņi par maziem un nepasargātiem iestājas... Un esmu mierīga.
Mīlestība darbojas. Ļaunums sevi iznīcinās pats.
