Dīpaks Čopra: Došanas likums

Visums darbojas, pateicoties dinamikai apmaiņai... došana un gūšana ir divi dažādi Visuma enerģijas plūduma aspekti.
Ja mūsos ir vēlme dot to, ko paši meklējam, caur mums nebeidz plūst Visuma dāsnums.
Šo vāro trauku tukšo tu arvien nemitīgi piepildi ar jaunu dzīvību. Šo mazo niedres stabuli tu nesi kalniem, lejām pāri un mūžam jaunas melodijas skandināji... Tavas bezgaldaudzās dāvanas nokļūst šais manās mazajās rokās. Paiet mūži, bet tu vēl arvien dod, un vēl arvien tām rodas vieta.
(Robindranats Tagore)

Otrais veiksmes likums ir došanas likums. Šo likumu var saukt arī par došanas un gūšanas likumu, jo Visums darbojas, pateicoties dinamiskai apmaiņai. Nekas nestāv uz vietas. Tavs ķermenis ir nemitīgā kustībā, un tas nemitīgi mainās ar Visuma ķermeni, tavs prāts ir nemitīgā mijiedarbībā ar kosmosa prātu, tava enerģija ir kosmiskās enerģijas izpausme.

Dzīves plūdums nav nekas cits kā harmoniska visu esības valstības elementu un spēku mijiedarbība. Šī harmoniskā tavas dzīves elementu un spēku mijiedarbība izpaužas kā došanas likums. Tavs ķermenis, tavs prāts nepārtraukti un dinamiski apmainās ar Visumu, tāpēc šīs enerģijas plūsmas nosprostošana līdzinās asinsrites nosprostošanai. Ja asinsrite ir nosprostota, asinis sāk recēt un veidojas trombi. Lai tavā dzīvē nebeigtu riņķot bagātība un turība vai jebkas cits, ko tu vēlies, tev ir gan jādod, gan jāgūst.

Turība nozīmē bagātības plūsmu. Nauda simbolizē dzīves enerģiju, ar ko mēs apmaināmies un ko saņemam par kalpošanu Visumam. Naudu mēdz saukt arī par valūtu. Vārds "valūta" ir cēlies no itāļu vārda valuta, kas nozīmē "vērtība".

Ja mēs neļaujam vērtībām vai naudai riņķot, ja mēs turamies pie naudas un krājam to zeķē, būdama dzīves enerģija, tā vairs nenāks pie mums. Lai šī enerģija turpinātu plūst pie mums, mums jāļauj tai riņķot. Naudai, tāpat kā upei, ir jāļauj plūst, citādi tā sastāvas, sasmok un nosmacē pati savu dzīvības spēku. Tikai plūstot tā spēj būt dzīva un vesela.

Katrās attiecībās ir jādod un katrām attiecībām ir jāgūst. Došana ir nesaraujami saistīta ar saņemšanu, un saņemšana- ar došanu. Tam, kas augstu kāpis, reiz jānolaižas, tam, kas izgājis, reiz jānāk atpakaļ. Došana ir tas pats, kas saņemšana, jo kā viens, tā otrs ir tikai dažādas Visuma enerģijas plūduma izpausmes. Un apturot vienu no plūsmām, tu izjauc lietu dabisko kārtību.

Katra sēkliņa slēpj sevī iespēju, ka no tās reiz var izaugt tūkstošiem mežu. Bet šai sēkliņai jāļauj uzdīgt, tai jāievieto savu informāciju auglīgā augsnē. Dodot tās neredzamā enerģija plūst, līdz atrod materiālu izpausmi.

Jo vairāk tu dod, jo vairāk tu saņemsi, jo dodot tu ļausi savā dzīvē cirkulēt Visuma dāsnumam. Patiesībā, viss, kam šajā dzīvē ir kāda vērtība, dodot tikai vairojas. To, kas dodot nevairojas, nav vērts nedz dot, nedz saņemt. Ja dodot tev liekas, ka tu kaut ko zaudē, tad šī velte nav dota no sirds un nevairos turību. Ja tu dod negribīgi, doto velti nepavada enerģija.

Būtisks ir nodoms, ar kuru kaut kas tiek dots vai saņemts. Velti vienmēr vajadzētu pavadīt vēlmei darīt laimīgu devēju un saņēmēju, jo laime ir dzīvību atbalstošs un dzīvību uzturošs spēks, tādēļ tā spēj vairot un palielināt. Ja tu dod no sirds un bez aprēķina, tas, ko tu saņemsi pretī, būs tieši proporcionāls dotajam. Tādēļ ir jādod ar prieku, tavam prātam jābūt noskaņotam tā, lai pats došanas process tev sagādātu prieku. Tikai tādā gadījumā enerģija, kas pavada velti, vairojas neskaitāmas reizes.

Došanas likumu īstenot nepavisam nav grūti- ja tu gribi saņemt prieku, dāvā to citiem, ja gribi būt mīlēts, iemācies mīlēt citus, ja tu vēlies, lai tevi ievērotu un novērtētu, iemācies pamanīt un novērtēt citus, ja tu gribi, lai tu dzīvotu pārticībā, palīdzi citiem tikt pie pārticības. Visvieglākais veids, kā tikt pie tā, ko tu gribi, ir palīdzēt citiem sasniegt to, ko viņi vēlas sasniegt. Šis princips attiecas kā uz atsevišķiem cilvēkiem, tā uzņēmumiem, sabiedrībām un tautām. Ja tu vēlies būt svētīts ar visu labo, ko dzīve var piedāvāt, iemācies klusām apveltīt citus ar šīm veltēm.

Cilvēkus var labvēlīgi ietekmēt pat tikai doma par došanu, doma par apveltīšanu vai pavisam vienkārša lūgsna. Un tas ir tikai tāpēc, ka mūsu ķermenis savā ierobežotajā izpausmē ir informācijas un enerģijas krātuvīte lielajā enerģijas un informācijas Visumā. Mēs esam apziņas krātuvītes lielajā Visuma apziņā. Vārds "apziņa" ietver ne tikai enerģiju un informāciju vien- tas apzīmē enerģiju un informāciju, kas dzīvo kā doma. Tāpēc mēs esam arī mazas domu krātuves lielajā, domājošajā Visumā. Un domu varā ir pārveidot visu.

Dzīve ir mūžīga apziņas deja, kas izpaužas kā dinamiska gudrības impulsu apmaiņa starp mikrokosmu un makrokosmu, starp cilvēka ķermeni un Visuma ķermeni, starp cilvēka prātu un Visuma prātu.

Iemācies dot to, pēc kā tu pats tiecies, un tu spēsi ar izsmalcinātas, enerģiskas un vitālas kustības palīdzību atdzīvināt šīs dejas horeogrāfiju jeb mūžīgo dzīvības pulsu.
Labākais veids, kā iedzīvināt došanas likumu ir uzsākt cirkulācijas procesu. Apņemies vienmēr, satiekot kādu cilvēku, dāvāt viņam kaut ko. Šai veltei nebūt nav jābūt materiālai vērtībai- tā var būt zieds, kompliments vai lūgšana. Patiesībā vislabākās dāvanas ir tieši nemateriālas veltes. Uzmanība, rūpes, pieķeršanās, apbrīna un mīlestība ir viena no labākajām dāvanām, ko tu kādam vari pasniegt, un tās nemaksā pilnīgi neko. Satiekot kādu, tu vari klusi pie sevis svētīt viņu, vēlot laimi, prieku un smieklus. Šī klusā dāvana ir ļoti spēcīga.

Kad es vēl biju bērns, man mācīja, ka nekad nedrīkst ieiet svešā mājā bez dāvanas, un tagad es mācu arī saviem bērniem, ka nekad nedrīkst iet ciemos ar tukšām rokām. Tu vari jautāt: "Kā gan lai dodu citiem, ja šobrīd man pašam nav tik daudz, cik vajadzētu?" Bet tu vari uzdāvināt ziedu. Tikai vienu vienīgu ziedu. Tu vari uzdāvināt kartīti, kurā izsaki savas jūtas pret cilvēku, kuram to raksti. Tu vari uzdāvināt komplimentu. Tu vari uzdāvināt savu lūgšanu.

Pieņem lēmumu- lai ietu kur iedams, lai satiktu ko satikdams, tu vienmēr kaut ko uzdāvināsi. Un kamēr vien tu dosi, tu arī saņemsi. Jo vairāk tu dosi, jo stiprāk ticēsi šī likuma brīnumainajam rezultātam. Un jo vairāk tu saņemsi, jo vairāk tu spēsi dot.

Mūsu patiesākā būtība ir dāsna un devīga, mēs esam turīgi, jo daba piepilda visas mūsu vajadzības un vēlmes. Mums nekā netrūkst, jo mūsu iespējas ir neierobežotas un bezgalīgas. Tev jāsaprot, ka turība tev ir iedzimta. Nav svarīgi, cik daudz vai maz naudas tev ir, jo visas bagātības avots slēpjas visu iespēju valstībā- apziņā, kas zina, kā piepildīt katru vajadzību, kā dāvāt prieku, mīlestību, smieklus, mieru, harmoniju un gudrību. Ja tu pirmām kārtām tiecies pēc šīm lietām, vēloties tās nevis sev, bet citiem, viss pārējais pats pie tevis atnāks.

Došanas likuma īstenošana
Es īstenošu došanas likumu, apņemoties, ka:

1) Lai es ietu kur iedams, lai satiktu ko satikdams, man vienmēr līdzi būs kāda dāvana. Dāvana var būt gan labs vārds, gan zieds, gan mana lūgšana. Šodien es katram, ko satikšu, kaut ko uzdāvināšu, un tā darot, es ļaušu savā un citu dzīvēs riņķot priekam, bagātībai un turībai.

2) Šodien es ar pateicību pieņemšu visas veltes, ko dzīve man var sniegt. Es ar pateicību pieņemšu dabas dāvātās veltes- saules gaismu, putnu dziesmas, pirmo pavasara lietu vai pirmo sniegu. Es būšu gatavs pieņemt arī citu dāvanas, vienalga vai tā būtu kāda materiāla vērtība, nauda, labs vārds vai lūgšana.

3) Es apņemšos ļaut bagātībai riņķot manā dzīvē, dodot un saņemot visvērtīgākās no dzīves dāvanām- rūpes, pieķeršanos, apbrīnu un mīlestību. Ikreiz, kad kādu satikšu, es klusi pie sevis vēlēšu šim cilvēkam laimi, prieku un smieklus.