Visas radības avots ir tīrā apziņa... iespējas, kas rodas, meklējot veidu kā izpaust neizpausto.
Un, kad mēs saprotam, ka mūsu patiesā būtība ir viena no iespējām, mēs nostājamies blakus spēkam, kurā savu izpausmi atradis viss Visumā esošais.
Iesākumā
Nebija ne tā, kas pastāv, ne tā, kas nepastāv,
Visa pasaule bija izpausmi neatradusi enerģija...
Tikai Viens elpoja bez elpas, no Savas varas,
Nebija nekā...
(Radīšanas dziesma no Rigvēdas)
Pirmais garīgais veiksmes likums ir visu iespēju likums. Tas sakņojas mūsu esībā, mūsu būtībā, tīrajā apziņā. Tīrā apziņa ir visu iespēju un bezgalīgā radošā potenciāla lauks. Tīrā apziņa ir mūsu garīgā būtība. Bezgalīgums un brīvība sniedz patiesu prieku.
Apziņai piemīt arī tādas iezīmes kā tīra gudrība, bezgalīgs klusums, nevainojams līdzsvars, neuzvaramība, vienkāršība un svētlaimīgums. Lūk, kāda ir mūsu patiesā būtība.
Kad tu esi izpratis savu būtību un zini, kas tu patiesībā esi, tev ir visas iespējas piepildīt jebkuru sapni, jo tu esi kļuvis par mūžīgo un neizmērojamo visa bijušā, esošā un vēl gaidāmā iespēju. Visu iespēju likumu var saukt arī par vienotības likumu, jo neizmērojamās dzīves daudzveidības pamatā ir viena visu ietveroša gara vienotība. Tu esi nesaraujami saistīts ar šo enerģijas lauku. Visu iespēju valstība ir tavs Es. Un jo vairāk tu iepazīsti sevi, jo tuvāk tu esi visu iespēju valstībai.
Sevis iepazīšana jeb sevis meklējumi nozīmē atskaites punktu meklēšanu savā garā, nevis pieredzē uzkrātajos tēlos. Atskaites punktu meklēšanai pieredzētajā, kad mūs ietekmē ārēji faktori- situācijas, apstākļi, cilvēki, lietas. Meklējot atskaites punktus pieredzē, mēs nemitīgi lūkojamies pēc citu cilvēku atzinības. Mēs domājam un rīkojamies, mēģinot uzminēt, kāda būs atbildes reakcija. Un mūs vada bailes.
Meklējot atskaites punktus pieredzē, mums ir arī nepārvarama vēlme ietekmēt un kontrolēt. Mums ir nepārvarama vēlme pēc ārējas varas. Vajadzība pēc atzinības, vēlme kontrolēt un ietekmēt un vēlme gūt varu rodas no bailēm. Un šī vara nav visu iespēju vara, mūsu būtības spēks jeb patiesais spēks. Kad mēs esam apzinājušies savas būtības spēku, mūsos nav baiļu, nav nepārvaramās vēlmes kontrolēt, mums nav jācīnās, lai gūtu atzinību, un mums nepiemīt kāre pēc ārējās varas.
Meklējot atskaites punktus pieredzē, mēs balstāmies uz savu ego, kas nebūt nav mūsu patiesā būtība. Ego ir mūsu paštēls, sociālā maska, loma, kuru mēs katrs spēlējam. Mūsu sociālā maska pārtiek no atzinības. Tā rada vēlmi kontrolēt, un to uztur varaskāre, jo tā pārtiek no bailēm.
Tava patiesā būtība- tavs gars un dvēsele- ir brīvi no šīm parādībām. Tā ir imūna pret kritiku, tai nav bail pieņemt izaicinājumu, un tā nekam nav pakļauta. Un tajā pašā laikā tā ir arī pazemīga, nejūtas pārāka par citiem, jo tā liek tev saprast, ka ikvienam ir tāda pati būtība, tas pats gars, tikai citā veidolā.
Lūk, kāda ir galvenā atšķirība starp atskaites punktu meklēšanu sevī un pieredzē. Ja tu meklē atskaites punktus sevī, tu iepazīsti savu patieso būtību, un atklāj, ka tev nav bail ne no viena izaicinājuma, ka tu cieni ikvienu cilvēku un neesi nekam pakļauts. Tādēļ tavas būtības spēks ir tavs patiesais spēks.
Spēks, kas gūts, meklējot atsakaites punktus pieredzē uzkrātajā, nav patiess. Tas balstās uz ego un ilgst tikai tik ilgi, cik ilgi pastāv konkrētais atskaites punkts. Ja tu ieņem kādu amatu- ja tu esi, piemēram, valsts prezidents vai kādas apakšvienības priekšsēdis-, vai ja tev ir daudz naudas, spēks un vara, kas tev šajā brīdī pieder, zudīs, ja tu zaudēsi savu darbu, titulu vai naudu. Uz ego balstītais spēks ilgst tieši tik ilgi, cik ilgi pastāv tā avoti. Pazūdot amatam, darbam vai naudai, pazūd arī spēks.
Tavas būtības spēks ir nezūdošs, jo tam pamatā ir savas būtības pazīšana. Šim spēkam piemīt arī savas īpašības. Tas pievelk cilvēkus un atved pie tevis to, ko tu vēlies. Gluži kā magnēts šis spēks pievelk cilvēkus, situācijas un apstākļus, lai tavas vēlmes varētu rast piepildījumu. To var saukt arī par dabas likumu atbalstu. Tas ir dievības atbalsts, tas ir atbalsts, ko sniedz labvēlība. Tavs spēks ļauj tev būt saistītam ar citiem cilvēkiem, un cilvēkiem- būt saistītiem ar tevi. Tavs spēks rodas no šiem mīlestības vērptajiem pavedieniem.
Kā īstenot visu iespēju likumu, kā atrast visu iespēju valstību? Ja tu gribi palūgt augļus, ko tev piedāvā visu iespēju valstība, ja tu gribi pilnībā izmantot savas radošās spējas, kas sakņojas tīrajā apziņā, tev jāatrod veids, kā iekļūt šajā valstībā. Viens no veidiem, kā to panākt, ir katru dienu izbaudīt klusumu, meditēt un atturēties no vērtēšanas un tiesāšanas. Arī uzturēšanās dabā ļaus tev pietuvoties šīs valstības dārgumiem- bezgalīgai kreativitātei, brīvībai un svētlaimei.
Izbaudīt klusumu nozīmē atrast laiku, lai vienkārši būtu. Tas nozīmē laiku pa laikam atturēties no runāšanas. Tas nozīmē laiku pa laikam atrauties no tādām nodarbēm kā televīzijas pārraižu skatīšanās, radio klausīšanās un grāmatu lasīšana. Ja tu nekad nedod sev iespēju izbaudīt klusumu, tavs iekšējais dialogs kļūst brāzmains.
Laiku pa laikam atrodi brīdi klusumam. Vai apņemies katru dienu zināmu laiku pavadīt klusumā. Tās var būt divas stundas vai, ja tas šķiet par ilgu, kaut vai tikai pusstunda. Un laiku pa laikam atļaujies pabūt klusumā ilgāku laika sprīdi, piemēram, dienu vai divas vai pat veselu nedēļu.
Kas notiek, kad tu ļaujies klusumam? Sākumā tavs iekšējais dialogs kļūst vēl brāzmaināks. Tev ir izteikta vēlēšanās runāt. Es pazīstu cilvēkus, kas pirmajās ilgāka klusuma perioda dienās ir vai jukuši prātā. Viņus pārņēmusi trauksmes un baiļu sajūta. Bet turpinot dzīvot klusumā, iekšējais dialogs pamazām pierimst. Un klusums drīz kļūst dziļš, jo pēc kāda laika prāts padodas. Tas saprot, ka nav jēgas kulties un mutuļot ap tevi. Būtība, gars, noteicējs nerunā un viss, punkts. Pieklustot iekšējam dialogam, tevi sāk pārņemt visu iespēju valstības miers.
Tātad viens no veidiem, kā īstenot visu iespēju likumu, ir laiku pa laikam iespēju robežās ļauties klusumam. Otrs veids ir regulāri, katru dienu meditēt. Būtu labi, ja tu varētu meditēt pa pusstundai no rīta un vakarā. Meditējot tu iemācīsies iepazīt tīrā klusuma un tīrās saprašanas valstību. Tīrā klusuma valstībā ir neierobežotās savstarpējās saistības lauks un bezgalīgā organizējošā spēka lauks, tajā visas lietas un parādības ir nesaraujami saistītas cita ar citu.
Nodaļā par piekto garīgo likumu- nodomu un vēlmju likumu- tu uzzināsi, kā šajā laukā iedēstīt vāru nodoma sēkliņu, lai pēc tam spontāni sazeltu tavas vēlmes. Bet vispirms tev jāiepazīst miers. Lai tavas vēlmes varētu izpausties, vispirms vajadzīgs miers, kurā slēpjas tava saistība ar visu iespēju valstību, kas var likt ieskanēties neskaitāmām detaļām.
Atceries, kas notiek, kad tu iemet nelielu akmentiņu stāvošā ūdenī un skaties, kā saceļas mazi vilnīši. Pēc brīža, kad ūdens atkal ir norimis, tu, iespējams, iemet tajā vēl vienu akmentiņu. Tas pats notiek arī tad, kad tu ieej tīrā klusuma valstībā un iesēj tur savu nodomu sēkliņu. Šajā klusumā pat vissīkākais nodoms liks vilnīšiem skaloties ap universālās apziņas krastu, kas visas lietas un parādības savieno citu ar citu. Bet ja tu nekad neesi iepazinis apziņas klusumu, ja tavs prāts ir kā bangains okeāns, tu tajā vari mest pat visaugstāko pasaules debesskrāpi, un nekas nenotiks. Bībelē teikts: "Rimstieties un atzīstiet, ka es esmu Dievs." To var panākt tikai meditējot.
Vēl viens veids, kā nokļūt visu iespēju valstībā, ir pārtraukt vērtēšanu un tiesāšanu. Tiesāšana ir nemitīga visa vērtēšana un pasludināšana par pareizu vai nepareizu, labu vai sliktu. Ja tu nebeidz vērtēt, marķēt, klasificēt un analizēt, tu sabango savu iekšējo dialogu. Šīs brāzmas neļauj enerģijai brīvi plūst starp tevi un visu iespēju valstību. Tu burtiski "aizbāz" kanālu, kas ir starp tavām domām.
Šis kanāls tevi savieno ar visu iespēju valstību. Tīrās apziņas stāvokli, klusā telpa starp tavām domām un iekšējais miers savieno tevi ar patieso spēku. Un kad tu aizsprosto šo ceļu, tu nosprosto savu saikni ar visu iespēju un nebeidzamo radošo spēju valstību.
Brīnumu kursos cilvēki skaita lūgšanu, kurā ir vārdi: "Lai kas arī šodien neatgadītos, es neko nevērtēšu." Nevērtēšana un netiesāšana rada klusumu tavā prātā. Būtu labi, ja tu sāktu savu dienu ar šo apņemšanos. Un ikreiz, kad tu pieķer sevi vērtējam vai tiesājam, atgādini sev šo apņemšanos. Ja tu nespēj to ievērot visas dienas garumā, tu vari sev teikt: "Nākamo divu stundu laikā es neko un nevienu nevērtēšu" vai "nākamās stundas laikā es neko un nevienu nevērtēšu". Pamazām tu vari šo termiņu pagarināt.
Pirmo likumu- visu iespēju likumu- tu vari īstenot izbaudot klusumu, meditējot un atturoties no vērtēšanas un tiesāšanas. Tiklīdz esi sācis to darīt, tu vari pievienot vēl arī ceturto paņēmienu- regulāru laika pavadīšanu dabā. Uzturēšanās dabā ļauj tev sajust visu dzīves sastāvdaļu un spēku harmonisku mijiedarbību un justies vienotam ar visu dzīvo. Vienalga vai tā ir upe vai mežs, kalns, ezers vai jūras krasts, saikne ar dabas gudrību palīdzēs tev nokļūt visu iespēju valstībā.
Tev jāiemācās sazināties ar visdziļāko un slēptāko savas būtības daļu. Tā stāv pāri tavam ego. Tā ne no kā nebaidās, tā ir brīva, to nespēj skart kritika un tai nav bail pieņemt izaicinājumu. Tā nekam nav pakļauta, tā ne par ko nav pārāka, tā ir brīnumaina, noslēpumaina un apburoša.
Savas dziļākās būtības atklāšana ļaus tev ieskatīties savu attiecību spogulī, jo visas attiecības ir tiešs tavu attiecību pašam ar sevi atspulgs. Ja tu jūties par kaut ko vainīgs, ja tev ir no kaut kā bail, ja tevi nomāc bažas par naudu, veiksmi vai ko citu, vainas, baiļu un nedrošības atspulgs veido būtisku tavas personības daļu.
Šīs eksistenciālās pamatproblēmas nespēs atrisināt nekāda naudas summa vai veiksmes pārpilnība. Dziedināt spēj tikai tuvība ar savu būtību. Ja tu balsties uz savas būtības pazīšanu, ja tu patiešām sevi pazīsti, tu nekad nejutīsies vainīgs, tev nekad nebūs bail, tevi nekad nemāks bažas par naudu, turību vai savu vēlmju piepildīšanu, jo tu būsi sapratis, ka materiālās turības pamatā ir dzīves enerģija un iespējas. Un šīs iespējas tev ir iedzimtas.
Jo tuvāk tu esi savai patiesajai būtībai, jo biežāk tev prātā ienāk radošas domas, jo visu iespēju valstībā mājo arī nebeidzamais radošais potenciāls un gudrība. Austriešu filozofs un dzejnieks Francs Kafka reiz teicis: "Tev nav jāatstāj sava istaba. Paliec pie sava galda un ieklausies. Tev pat nav jāieklausās, vienkārši gaidi. Tev pat nav jāgaida, tev tikai jāiemācās būt klusam, mierīgam un vienam. Pasaule pati parādīs tev sevi bez maskas. Tai nav citas izvēles, tā ekstāzē saritināsies pie tavām kājām."
Visuma bagātība, tā izšķērdīgais skaistums un dāsnā pārpilnība ir radošā dabas prāta izpausme. Jo dziļāka ir tava saskaņa ar dabas prātu, jo tuvāk nebeidzamajam, neierobežotajam radošajam potenciālam tu esi. Bet, lai piekļūtu šim dāsnajam, bagātīgajam, bezgalīgajam un radošajam prātam, tev vispirms jāuzveic sava iekšējā dialoga bangas. Tikai tad tev pavērsies dinamiskas darbības iespējas, tajā pašā laikā nesot sevī mūžīgā, neierobežotā un radošā prāta mieru. Klusā, neierobežotā un bezgalīgā prāta izsmalcinātā kombinācija ar dinamisko un ierobežoto cilvēka prātu ir visharmoniskākais miera un kustības apvienojums, no kura var rasties viss, ko vien tu vēlies. Šo pretpolu- miera un dinamikas- līdzāspastāvēšana ļauj tev būt neatkarīgam no situācijām, apstākļiem, cilvēkiem un lietām.
Kad tu spēj mierīgi pieņemt šo smalko pretpolu līdzāspastāvēšanu, tu esi piekļuvis enerģijas pasaulei- neskaitāmo daļiņu daudzumam, nemateriālajam nekam, no kā radusies visa materiālā pasaule. Šī enerģijas pasaule ir plūstoša, dinamiska, elastīga, mūžam mainīga un mūžam kustībā esoša. Un tajā pašā laikā tā ir arī nemainīga, mierīga, rāma, klusa un mūžīga.
Miers viens pats ir radošais potenciāls; kustība viena pati ir radošais potenciāls ar ierobežotām izpausmes iespējām. Miera un kustības apvienojums dod tev iespēju ļaut savām radošajām spējām doties visos virzienos- kur vien tavas uzmanības spēks tās nes. Ikreiz metoties kustībā un darbībā, vienmēr ņem līdzi savu mieru. Tad kustīgais haoss tev apkārt nekad neaizšķērsos tavu ceļu pie radošā potenciāla akas- ceļu uz visu iespēju valstību.
Visu iespēju likuma īstenošana
Es īstenošu visu iespēju likumu, apņemoties, ka:
1) Es mēģināšu piekļūt visu iespēju valstībai, katru dienu atvēlot brīdi klusumam, brīdi, lai vienkārši būtu. Katru rītu un vakaru aptuveni pusstundu es vienatnē nodošos klusai meditācijai.
2) Katru dienu es atvēlēšu laiku brīdim dabā, lai klusi vērotu gudrību, kas ir katrā dzīvā būtnē. Es sēdēšu un klusumā vērošu saulrietu vai klausīšos okeāna dziesmā vai strauta čalās, vai vienkārši ieelpošu zieda smaržu. Slīgstot sava klusuma ekstāzē un sazinoties ar dabu, es baudīšu dzīves mūžīgo pulsu, visu iespēju valstību un neierobežotās radošās iespējas.
3) Es neko un nevienu netiesāšu. Es sākšu savu dienu ar apņemšanos, ka, lai kas arī šodien negadītos, es netiesāšu un nevērtēšu, un visas dienas garumā es atgādināšu sev šo apņemšanos.
