Viena no svarīgākajām parādībām par kurām nestāsta un nemāca skolā, ir projekcija vai cilvēka neapzinātas uzvedības pārnešana uz apkārtējo vidi.
Citiem vārdiem, noliedzot sevī noteiktas īpašības , mēs sākam tās ievērot apkārtējos cilvēkos. Aizsardzības mehānisms nostrādā tajā momentā , kad mēs izjūtam neapmierinātību ar tām vai citām savas personības īpašībām, savām jūtām.
Līdzīga noraidoša uztvere liek mums pārnest šīs īpašības uz ārējiem objektiem vai apkārtējiem cilvēkiem. Piemēram, izrādot neiecietību attiecībā pret citiem cilvēkiem, mēs tādā veidā mēģinām pārvarēt neapmierinātības sajūtu un mazvērtības kompleksu.
Protams, projekcijas nerodas pašas no sevis, pie viņām noved kaut kāds ‘’aizkaitināmības’’ objekts. Nepilnības, kuras mēs ievērojam apkārtējos, pievelk mūsu uzmanību pie noteiktiem aspektiem, kurus mēs atsakāmies redzēt sevī.. Tādā veidā , neapmierinātība ar to vai citu savas personības īpašību automātiski projicējās uz apkārtējo pasauli.
Cilvēks ir spējīgs ieraudzīt apkārtējos tikai to, kas piemīt viņam pašam.
Piemēram, noliedzot paša spēju izjust dusmas vai agresiju, mēs ar to pašu pievelkam savā dzīvē cilvēkus, kuri šīs īpašības izrāda atklāti. Mūsu uzvedība ir balstīta uz pašu apspiestajām emocijām, šinī gadījuma dusmām.
Tāpēc mēs patstāvīgi jūtam tieksmi nosodīt tos, kuri kā mums liekas, rīkojas savādāk, nekaunoties izrādīt savu agresiju un dusmas. Pašapmāns noved pie tā, ka cilvēks zaudē spēju patstāvīgi atšķirt savas patiesās emocijas, kuras ir noslēptas dziļi zemapziņā , bet ierauga tās kā atklāti izrāda kāds cits.
Citiem vārdiem, apkārtējie cilvēki spoguļu veidā atspoguļo mūsu noslēptās izjūtas un emocijas, kas palīdz mums tās atpazīt un izrādīt.
Instinktīvi mēs vienmēr tiecamies atbrīvoties no savām negatīvajam projekcijām. Tanī nav nekā dīvaina –cilvēkam ir daudz vieglāk domāt par kaut ko, kas viņam sagādā prieku , nevis par to, kas izsauc kauna izjūtu un iedveš riebumu.
Ja cilvēks, kurš ir blakus jums uzvedas kā jums liekas ne īpaši pieklājīgi, piemēram, ejot jums garām, spļauj uz trotuāra un jūs nereaģējat uz viņa darbību, jums droši vien nav vajadzīgs uzsākt iekšējo darbību ar sevi. Bet ja līdzīga apkārtējo uzvedība sarūgtina jūs vai aizkaitina un jūs pie sevis domājiet :’’ Kā var tik pretīgi un nekulturāli uzvesties ‘’, jūs acīmredzot veidojiet projekciju.
Dotajā gadījumā var pilnīgi droši apgalvot , ka kaut kad pagātnē jums pašiem bija nācies veikt kaut ko nepieņemamu, un iespējams, ka arī jūs šodien uzvedaties līdzīgā veidā. Tā vai cita iemesla pēc jūs izjūtiet diskomfortu, ievērojot noteiktu rīcību apkārtējos cilvēkos. Citiem vārdiem sakot, apkārtējie iedarbojas uz jums ar savu rīcību.
http://www.draugiem.lv/#/www.ilurelivejournal.com/news/?p=11068780
