http://www.urantija.lv/lv/dienasd/
7. novembris
Cilvēki mūsdienās daudz ceļo. Labums ir
tāds, ka notiek liela apmaiņa, ko vēl vairāk stimulē masu mediji, un kas
agrākajos gadsimtos tādā apjomā nebūtu nācis prātā pat vislielākajiem
fantastiem.
Blakus acīmredzamiem ieguvumiem, starp
kuriem ne pēdējā vietā minama tautu lielāka saprašanās, ir arī ne niecīgi
zaudējumi.
Vācieši, piemēram, ceļo uz Taizemi, tur
iepazīstas ar kādu partneri - vairumā gadījumu tā ir sieviete, kas izvēlas - un
atgriežas Vācijā kopā ar viņu.
Protams, tas neaprobežojas ar vāciešiem.
Japāņi brauc uz Itāliju, indieši uz Angliju, francūži uz Kanādu. Iespēju ir
bezgalīgi daudz.
Rezultātā cilvēki zaudē savas saknes un
atšķaidās kultūras.
ES esmu par zemju, provinču, ciematu un
pilsētu norobežošanu. ES esmu par katras šādas teritorijas individualitātes
saglabāšanu. Daudzveidība ir dievišķība.
Tāpēc ES esmu arī par to, ka sabiedrība
sastāv no dažādiem slāņiem.
Jūs Rietumu zemēs esat likvidējuši
dažādas šķiras, jo augstākie zemākos izmantoja, nicināja un nepiešķīra viņiem
nekādas tiesības. Tāds sabiedrības iedalījums ir bez Dieva un tam jābeidz
pastāvēt.
ES balstos uz realitātes, ka cilvēki
atrodas dažādās savas attīstības pakāpēs. Tāpēc augstākajiem jārūpējas par
zemākajiem kā tēvam par saviem bērniem.
Augstākie ir atbildīgi par sabiedrības
labklājību. Tai jābūt viņiem par pirmo pilsoņa pienākumu. Taču šodien neviens
no viņiem nejūtas atbildīgs. Cilvēks vadošā amatā var darīt vairāk vai mazāk un
atļauties, ko grib, un vislielākais, ar ko viņš riskē, ir vēlreizēja
neievēlēšana. Šādos apstākļos sabiedrība, kas sastāv no dažādām šķirām, ir īsta
elle.
Bet ES gribu tik lielā mērā, cik tas
iespējams, uz Zemes atnest debesis. ES gribu, ka visi cilvēki nonāk tanī vietā,
kur viņi var izvērst savu attīstību atbilstoši savām spējām,
ES gribu, ka varenie būtu draugi tiem,
kuriem varas nav. Ka bagātie rūpējas par nabagajiem.
ES nerimšos, kamēr tas būs noticis.
8. novembris
Tu sevi dari ārkārtīgi niecīgu. Tu tici,
ka esi nekas, kas patiesībā nekā nevar izdarīt, kas ne ūdens pilienu nevar
iekustināt. j
Lai slikto priekšstatu par sevi
izlīdzinātu, no otras puses tu sevi pacel sevišķi augstu.
Kopumā tas viss ir tik absurdi, it kā zilonis
domātu, ka ir pele, un sevišķi priecātos, ja citi viņu "slavinātu"
par mazu kaķīti.
Nedari sevi sīku. Labāk skaties uz sevi
kā uz iemiesotu svētlaimi, gudrību un visvarenību.
Visas šīs trīs īpašības izpaužas tavā
valodā.
Tu nepavisam nevari būt tik niecīgs, ka
ar saviem vārdiem nevarētu izplatīt laimi vai kādi ievainot.
Vārda spēkā tu iepazīsti savu augsto
rangu.
Nedari sevi sīku, neizdzīvo savu ego.
Vairāk apzinies spēku, kas ir tevī.
Apsver, kad tev vajadzētu runāt. Mācies
izbaudīt klusēšanu.
Atrod savu iekšējo balsi. Runājies ar
to. Jautā tai, kad tev jāklusē un kad jārunā.
Tev ļoti maz jādara, lai sajustu savas
lielās spējas sevī. Negaidi līdz rītam. Arī ne "kaut kad šodien", bet
sāc tūlīt.
Viss cits ir bezgalīga enerģijas
izšķiešana.
9. novembris
Ar brīvo gribu tev ir dota iespēja
izšķirties par Dievu vai par maiju (ārējo pasauli, šķietamību).
Ja tu izšķiries par maiju, tad tu esi
izšķīries par savu ego.
Ja tu izšķiries par Dievu, tu esi
izšķīries par savu ES.
Citas alternatīvas nav.
Precīzi skatoties, vispār nav
alternatīvas, jo ES ir jāizglābj. Jo tu neesi tavs ego. Tu esi tavs ES un
nemirstīgs.
Ja tu ar savu brīvo gribu izšķiries par
maiju, tu paturi iespēju iegūt pieredzi un mācīties.
Maijas uzdevums ir tavā priekšā notēlot
situācijas, kas vajadzīgas tavai attīstībai.
Maija ir lielā skolotāja. Domā par to,
ka viss ir Dievs, arī maija.
Tāpēc maija sagādā vispamācošāko
apkārtceļu: ar savas brīvās gribas spēku tu novērsies no Dieva un pievērsies
maijai, un kas notiek? Tu atkal nonāc pie Dieva, tikai Viņu neredzi, jo Viņu ir
aizsegusi daudzveidīgā maija.
Tāpēc tu nekad nevari iet bojā: lai kur
tu ietu, visur Dievs ir tev blakus un tevi sveiku un veselu ved pie tevis
atpakaļ.
10. novembris
Viss ir pārejošs. Vienīgi paliekošais ir
tavs Tu, un tas esmu ES.
Turpretī tavam ES, no kura tu esi tik
ļoti atkarīgs, ir tikai viens uzdevums: Tevi aizvest pie šī Tu.
Ja tavs ES ir kļuvis par Tu, tad šis Tu
agrāk vai vēlāk kļūs viens ar Mani.
Un ko nozīmē šis Tu? Tas ir tavs
pārmainītais skatiens, kas tev liek pareizi novērtēt citus. Un kas ir šis cits?
Kāds, resp., kaut kas, ko tu patiešām
mīli.
Ja tu kādu mīli, gribi būt viņam
patiešām tuvu un ar savu būtību uztvert viņa būtību, tad tu sevi atver savam
Tu.
Tas ir acumirklis, kurā tu pazīsti šo
Tu. Tas ir viss noslēpums.
Tāpēc ES arvien no jauna atkārtoju, ka
tu esi Dievs. Dievs ir šis Tu sevī. Dievs ir kodols, ap kuru tu riņķo.
Tā tu dzīvo tik daudzus mūžus,
iestrēdzis pasaulē, tās taustekļu sagūstīts, kuros tavs Es tik viegli sapinas
un negrib vairs laisties vaļā.
Un pēkšņi tu šeit sēdi un tev skaļi
jāsmejas, jo tu saproti, cik akls biji un cik nepareizi bija tavi priekšstati.
Tas ir mirklis, kad tevī izlaužas Dievs.
Pavisam uzmanīgi, lai tevi nesabaidītu. Taču Viņa spēks kļūst aizvien stiprāks.
Kamēr tu nonāc līdz punktam, kurā tu neredzi vairs ne ārējo pasauli, ne savu
Es, bet vienīgi savu Tu, resp., Mani. Tad tu esi sasniedzis sava ilgā ceļojuma
mērķi un saproti, ka ES vienmēr biju tev blakus. Šī Tu veidā, kas tu esi.
