http://www.urantija.lv/lv/dienasd/
27. oktobris
Viņpasaulē tevi gaida svētlaime, - bet
ko tu dari? Tu centies ar visiem līdzekļiem piesaistīties pasaulei!
Ir pat cilvēki, kas liek sevi iesaldēt,
jo viņiem ir neārstējama slimība un tādā veidā viņi cer izdzīvot.
Viss notiek tikai tādēļ, ka viņi ir
piesaistījušies savam ķermenim un ar to saistītajai dzīvei un netic
atkalpiedzimšanai, respektīvi, Manai mīlestībai.
Patiesība ir, ka zemes pasaule ir vairāk vai mazāk grūtu pārbaudījumu poligons, kur tu
mācies mīlestību, gatavību upurēties, kalpot tuvākajiem, patiesību un godīgumu.
Tici Man, citas vērtības pasaulei nav.
Maija (ārējā pasaule, šķitums) liek tev
uz Zemes meklēt laimi un piepildījumu un ticēt, ka tu to atradīsi. Vienīgi tavs
ķermenis tev jau pārvelk svītru taviem aprēķiniem. Ar savām pastāvīgajām
pārmaiņām un lielo uzņēmību pret visām iespējamām slimībām tas tevi ārkārtīgi
ierobežo.
Bet tu esi tik lielā mērā pie tā
pieradis, ka domā: tev jāsamierinās ar visu, lai tikai to nepazaudētu.
Kāpēc visi šie apsvērumi? Kāpēc visas
šīs rūpes par savu ķermeni?
Izšķirīgi ir tikai tas. ka tu dzīvo
prēmā (mīlestībā), satjā (patiesīgumā), dharmā (taisnīgumā), šāntī (mierā) un
ahimsā (nevardarbībā). Visam pārējam nevajag tevi satraukt. Jo katrā
piedzimšanā ES tev dodu tieši tādu ķermeni, kāds tev pienākas, lai tu iegūtu uz
Zemes savu pieredzi. Un esi drošs: ķermenis katru reizi un katram ir ideāls un
pilnīgs.
28. oktobris
Arvien no jauna tu naidojies ar savu
dzīvi un ar Mani. Tad tev liekas, ka nekas nenotiek tā, kā tu vēlētos.
Tev ir par lēnu, par grūtu. Tu domā, ka
vairāk attālinies no sava mērķa nekā tam tuvojies.
Dabiski, ka tavai dzīvei un attīstībai
ir tipiski iet cauri fāzēm, kad tev jāizpēta, vai tu esi uz īstā ceļa.
Taču daži cilvēki šaubās tik bieži un
tik intensīvi, ka viņiem sev jājautā, kas ir noticis ar viņiem, ar viņu ceļu,
ar viņu attīstību.
Gadījumā, ja tu atkal un atkal ar sevi,
Dievu un pasauli naidojies, apsēdies kādā mierīgā vietā - varbūt pie sava
altāra - un jautā sev, vai tu tiešām esi jau izšķīries sasniegt savu mērķi.
Ja tev jākonstatē, ka tas tev nav
skaidrs, atkāpies soli atpakaļ un jautā sev, vai tu vispār zini, ko tu gribi,
respektīvi, meklē.
Lai varētu kaut ko atrast, vispirms
jāzina, ko tu meklē.
Tev jābūt skaidram tavam mērķim, lai
vispār varētu to saskatīt.
Un tev jāizšķiras, ka tu to gribi
sasniegt.
Ja tu neizpildi šos divus sākotnējos
nosacījumus, visas tavas pūles uz ilgu laiku ir bez jēgas un bez vērtības, jo
tu nebūvē un nevari būvēt enerģiju, kas ir vajadzīga, lai sasniegtu to, ko esi
izvēlējies sev par mērķi.
Vai citādi izsakoties: kā tu gribi
gatavoties ceļojumam, ja tu nezini, ne uz kurieni tu taisies braukt, ne cik
ilgi tas turpināsies, ne cik tālu tas ir, ne to, kāds laiks tevi gaida un vai
tu vispār gribi tur būt?
Noskaidro savu
mērķi, tiec skaidrībā par savu lēmumu, tikai tad Dievs varēs tevi svētīt ar
spēku un izturības spēju, kas ir nepieciešama tavam ceļam.
