http://www.urantija.lv/lv/dienasd/
1. novembris
Novembris ir pazīstams kā mēnesis, kad
rodas migla. Atmosfēra atdziest. Siltā zeme iztvaiko. Izveidojas migla.
Centies cik iespējams savā dzīvē
nepielaist miglu, un, ja tā tur ir, tad pieliec pūles, lai tā izgaistu.
Kas ir vislabākais līdzeklis pret miglu?
Vivēka (atšķiršanas spēja) un dharma (taisnīgums).
Ja tev tās abas ir, tad agrāk vai vēlāk
tu automātiski dabūsi arī satju (patiesību) prēmu (mīlestību), šānti (mieru) un
ahimsu (nevardarbību).
Tad ir ne tikai izklīdināta sākotnējā
migla, bet tagad tu stāvi mirdzošā gaismā.
Studē svētas grāmatas. Apgūsti to mācību
ar vivēku un ar dharmas palīdzību izmanto darbā.
Padari savu dzīvi par puķi, kuras
stiebrs ir vivēka, zieds - dharma un smarža - prēma.
Šie tikumi tavai dzīvei dod ne tikai
mirdzumu, bet tie ir arī visdrošākais patvērums.
Pāndavi dzīvē izpauda dievišķos tikumus.
Tāpēc Krišna varēja būt pie viņiem, viņus vadīt, aizsargāt un nodrošināt viņiem
uzvaru pār ienaidniekiem - Kauraviem.
Ja Pāndavi nebūtu ievērojuši dharmu un
visus pārējos tikumus, viņiem būtu bijusi jāizjūt visa Kauravu vara, Krišna
nebūtu varējis viņiem palīdzēt un viņi būtu sakauti.
Turies kopā ar Dievu, t. i. ar spēku,
kas ir tevī un ko tu vari attīstīt ar pareizu rīcību, un, lai cik bezcerīga
liktos situācija, uzvara būs tavā pusē, jo zināšana un tikums jau ir uzvara.
Viss pārējais ir tikai karmas un laika
jautājums.
2. novembris
Visu cilvēku vissvarīgākais jautājums
kaut kad ir šāds: Kā var būt visuresošs Dievs, kurš vienmēr ir ar mani, ja es
jūtos tik bezpalīdzīgs un viens?
Jautājums ir nepareizi uzstādīts.
Pareizi tam būtu jāskan apgriezti: Kā var būt, ka ir visuresošs Dievs, kurš
vienmēr ir ar mani, un es to nejūtu?
Domā arvien: katrā jautājumā ir atbilde.
Savu pirmo jautājumu tu esi uzstādījis
ar galvu. Tāpēc tu nevari dabūt apmierinošu atbildi.
Jautājums pat nav par to, vai Dievs ir
vai nav, bet kāpēc tu viņu nejūti, resp., kāpēc tu nebrīnies, ka tu Viņu
nejūti.
Ja tu jautājumu uzstādi nepareizi, tu
Dievam uzliec atbildību.
Bet Dievs patiešām ir bez vainas.
Tu uzbūvē sienu starp sevi un
Viņu, kas stāv tik ilgi, kamēr tu piedzīvo,
ka tavs redzes viedoklis ir nepareizs.
Tad tu pamani, ka tu esi sava likteņa radītājs, un ka tev ir visa vara, par ko tu
citus apskaud. Tāpēc ES saku atkal un atkal: sargies no skaudības, t.i. uzskati
to par pierādījumu tam, ka tu vēl nezini, kāda ir tava patiesā vērtība.
Neredzēt savu vērtību ir laika zaudējums. Nezināt savu vērtību ir tā siena,
pret kuru tu pastāvīgi atsities. Un šī ir atbilde uz jautājumu iesākumā: Tu
neesi viens. Tu esi tas, kas sevi
padara vientuļu.
3. novembris
Visi ir viens, visi ir vienādi, visi ir
pilnīgi. Domā vienmēr par to. Neaizmirsti to nekad.
Viss svešais, nesaprotamais vai pat
dusmīgais, ko tu - kā tev liekas - saskati citos, ir tikai uzslāņojums.
Patiesībā nekas cits kā šķitums, kas tev, protams, liek darboties. Bet tikai
tādēļ, ka tu tanī vēl sapinies.
Svarīgs skolotājs šinīs lietās ir nāve,
no kuras jūs tik ļoti baidāties. Jūs jau tik bieži esat to pārdzīvojuši. Bet
maija (ārējā pasaule, šķitums) pieprasa, lai jūs no tās baidītos. Tas ir
pareizi arī, skatoties no dzīvības viedokļa. Ja jūs no nāves nebaidītos, pie
mazākajām grūtībām jūs glābtos tajā un nekā neiemācītos.
Nāve ir svarīga daudzu iemeslu dēļ.
Pirmkārt, tā izbeidz situācijas, kurās jūs sev uzkrautu daudz negatīvas karmas.
Otrkārt, atņem jūsu veco apģērbu un dod jums iespēju tikt pie jauna.
Treškārt, tā ir svarīga skolotāja.
Nāve jums māca, ka jūs visi esat
vienādi. Ka neviens patiesībā nav ne labāks, ne sliktāks. Jūs visi esat Manis
izvēlēti. ES neizceļu nevienu. Tas nenozīmē, ka ES katram neesmu savādāks.
Tu redzi, šis ir dzīvības brīnums: jūs
visi esat vienādi. Jums visiem jāmirst. Bet katram ir sava dzīve, kas ir
vienreizēja. Un katra dzīve ir brīnumdarbs. Tāpēc skaties pretī nāvei mierīgāk,
ar lielāku paļāvību. ES vienmēr esmu pie tevis. Vai nu tu pēc nāves ieej Manī,
vai arī tev nākas dzimt par jaunu. Un esi drošs, ka ES došu tev taisni tādu
dzīvi, kas tev pilnīgi atbilst.
