http://www.urantija.lv/lv/dienasd/
11. novembris
Precīzi apskatot, "brīvajai
gribai" vajadzētu nozīmēt, ka tu esi tiesīgs darīt, ko tu gribi. Tas
atbilst, bet arī neatbilst.
Ir cilvēki, it īpaši šinī gadsimtā, kas
ir darījuši šausmīgas lietas. Uz acumirkli viņi bija brīvi.
Neviens viņus neaizkavēja.
Tas ir pareizi un tomēr nepareizi.
Ir pareizi, ka viņi varēja darīt
šausmīgas lietas, bet tikai tādēļ, ka tanī pašā laikā uz Zemes bija dvēseles,
kuru karma saistīja viņus ar šiem dēmoniem pozitīvā vai negatīvā formā. Tādēļ
viņi ieguva varu un citiem vajadzēja ciest.
Jums ir brīva griba, bet jūs neesat
brīvi lemt par savu darbu sekām. To daru ES.
Tu vienmēr pļausi, ko
sēsi. Tāds ir pasaules taisnīgums.
Žēlastība atklājas tādējādi, ka tavas
rīcības bieži mīkstinātie rezultāti tev palīdz atzīt un atvērt savu sirdi.
Un ko tu atzīsti? Ka tava griba tikai tad ir patiesi brīva; kad tu
apzināti un ar pilnu pārliecību vari un gribi darīt labo un tikai labo.
12. novembris
Filozofi labprāt runā par ētiku. Turklāt
viņi šķiro ētiku,un morāli. Morāli viņi atvasina no latīņu "mores" -
tikumi, turpretī ētiku no grieķu "ethos", kas nozīmē noskaņojumu,
attiecīgi raksturu.
Viņi domā, ka ētikai jābūt pamatojamai,
tādēļ pūlas to padarīt pierādāmu - padomājiet tikai par Sokrāta aforismu:
"Kas labo zina, tas to arī dara! "
Tikumus viņi redz izveidojušos vairāk no
tautas paradumiem un ieražām un tādēļ faktiski mazāk piederīgus savai
specialitātei nekā etnologiem.
ES turpretī bieži izmantoju jēdzienu
morāle - kaut arī citādā nozīmē.
Jo ES aizstāvu uzskatu, ka tautas
tikumiem jābūt tīriem, lai tāds varētu būt arī noskaņojums.
Tikumi jāmāca jau maziem bērniem un ar
agru vingrināšanos jāpadara par paradumu.
Tādēļ ES vislielāko nozīmi piešķiru nepieciešamībai, lai cilvēki jau kopš
visagrākās bērnības mācītos pareizos tikumus, resp., izturēšanās veidu, ka viņi
tos iezīž reizē ar mātes pienu.
Tādēļ ES tev iesaku - un šeit jārunā par
ētiku - jau šodien apsver, kas tavā izturēšanās veidā ir pozitīvs un saskan ar
Manām mācībām.
To paturi.
Turpretī negatīvos ieradumus izmet no
savas dzīves - lai cik mīļi tev tie būtu kļuvuši - citādi kādu dienu tie tevi
var pazudināt.
Turies cieši pie pozitīvā, pie morālā,
resp., ētiskā, nesvārsties, ja reiz esi izšķīries. Lūdz Dieva palīdzību, un tu
varēsi pats sevi atbrīvot no vissmagākajām važām. Jo slikti ieradumi ir nevis
brīvības, bet gan verdzības izpausme - jau daudzus mūžus.
