trešdiena, 2013. gada 27. novembris

Dienas doma

http://www.urantija.lv/lv/dienasd/

21. novembris
Vai tu zini, ko nozīmē, ka tu daudz strīdies?
Tas nozīmē, ka tu pats ar sevi netiec galā.
Kas daudz strīdas, tam aizvien vajadzētu jautāt, ko viņš dara nepareizi.
Ir cilvēki, kuriem gandrīz nav citas izturēšanās: vai nu viņi strīdas, vai ļauj visam notikt.
Abējādi ir nepareizi.
Mērķis ir dzīvot pilnīgā harmonijā ar sevi un apkārtējiem.
Tā nav iedoma, bet tas ir iespējams tad, ja tu samazini savas vēlmes, it sevišķi neapzinātās.
Tādēļ, ja tu esi nokļuvis strīdus situācijā, neizmanto to tādējādi, lai citiem kaut ko noskaidrotu, bet kā pierādījumu, ka tev pašam vēl jātiek skaidrībā par daudz ko.
Jo mērķis ir, ka tu citiem dod un no citiem saņem mīlestību un mieru. Ka tu konsekventā draudzīgumā vari padarīt sev skaidru, ko tu gribi, resp., negribi.
Un ka tu skaidri zini, ka tu to vari arī aizstāvēt.
Draudzīgi.
Nedraudzīgums izraisa nesaskaņas. Un nesaskaņas ir enerģijas izšķiešana.
Turpretī laipnība ir eļļa, bez kuras uz ilgu laiku viss apstājas.


22. novembris
Cilvēks ir vājš tādēļ, ka neievēro, t.i., neuztur spēkā domu, vārdu un darbu vienību. Tiem, kas dzīvo šo triju vienībā, veicas, jo viņi savam spēkam ļauj milzīgi palielināties.
Tad viņš dzīvo satjā (patiesībā), dharmā (taisnīgumā), prēmā (mīlestībā), šāntī (mierā) un ahimsā (nevardarbībā). Ar šiem kardinālajiem tikumiem viņš savu spēku pieslēdz dievišķajai enerģijai. Nekas nevar viņu aizturēt, nekas nevar viņu apdraudēt. Viņa uzvara ir droša. Cilvēki atsakās no domu, vārdu un darbu vienības, jo viņi padodas ilūzijām, resp., ļauj sevi pavedināt savām pasaulīgajām vēlmēm.
Cilvēkam patīk ticēt, ka pasaulīgo vajadzību apmierināšana dos prieku, ko viņš meklē. Viņpasaulē viņš ir piedzīvojis dievišķo svētlaimi un tāpēc meklē to uz Zemes ar visiem līdzekļiem un visur.
Bet pasaule ir tā iekārtota, ka - no vienas puses - viņš svētlaimi šeit nevar atrast, bet - no otras puses - ir spiests jautāt tālāk.
Jautāšana tālāk ir ceļš, kas ved uz atbrīvošanos. Visam, kas tevi sastop, tev vajadzētu jautāt: "Vai tas ir šis? Vai tas?" Tikai tad, kad tu dabū atbildi no savas iekšienes, no sava ES, ka tas ir meklētais, uzkavējies un pieņem to. Visu citu pamet, jo tas ir tikai viens no līkumiem tavā ceļā. Šie līkumi atspoguļo tavu ego. Bet mērķis ir tavs ES.


23. novembris
ES esmu darbīgs no rīta līdz vakaram un no vakara līdz rītam. Vai tu zini, kāpēc? Jo ES esmu savā mierā.
Ko tas nozīmē? ES tev to pateikšu.
Grieķu filozofs Aristotelis, atsaucoties uz savu skolotāju Platonu, izveidoja teoriju, kas pazīstama kā mācība par vidu. Tā saka, ka pretstats kaut kam negatīvam tāpat ir negatīvs. Pozitīvais, tā viņš mācīja, turpretī ir vidus, kas abus savieno un paaugstina.
To viņš izskaidro ar piemēru par pārdrošību un drosmes trūkumu. Abi nav vidū, bet tiem attiecīgā brīdī piemīt līdzīgā veidā vienreiz par daudz un vienreiz par maz. Mazdūšībai par daudz baiļu, pārdrošībai par maz. Turpretī drosme ir vidus, kas savieno abus.
Visvairāk cilvēku atrodas starp gļēvuma un drudžainuma negatīvajiem poliem. Šie abi garastāvokļi aprij dvēseles enerģiju.
Dziļas dzīves gudrības bieži izpaužas paradoksos, pretrunās, kamēr patiesība atrodas iekš ES, kurā beidzas loģika un līdz ar to pretrunīgais teikums.
Paradokss, kas ir domāts nopietni, skan: Vai tu gribi būt slinks? Vai tu gribi atpūsties? Tad dari daudz! Vai tu zini, kāpēc tas neizsaka absurdu? Tāpēc, ka sliņķi ilgstoši nevar palikt slinki. Dzīve to nepieļauj. Tāpēc viņiem bieži visīsākajā laikā jāpanāk ļoti daudz nokavēta un tādēļ jāpacieš liela piepūle un drudžainums. Jo tad viņiem jāizdara divkārši un trīskārši.
Iedali savu laiku. Neko neatliec. Izšķiries. Dari. Rezultātus atdod Man, un tu darbosies un tomēr būsi mierā.