http://www.urantija.lv/lv/dienasd/
21. novembris
Vai tu zini, ko nozīmē, ka tu daudz
strīdies?
Tas nozīmē, ka tu pats ar sevi netiec
galā.
Kas daudz strīdas, tam aizvien vajadzētu
jautāt, ko viņš dara nepareizi.
Ir cilvēki, kuriem gandrīz nav citas
izturēšanās: vai nu viņi strīdas, vai ļauj visam notikt.
Abējādi ir nepareizi.
Mērķis ir dzīvot pilnīgā harmonijā ar
sevi un apkārtējiem.
Tā nav iedoma, bet tas ir iespējams tad,
ja tu samazini savas vēlmes, it sevišķi neapzinātās.
Tādēļ, ja tu esi nokļuvis strīdus
situācijā, neizmanto to tādējādi, lai citiem kaut ko noskaidrotu, bet kā
pierādījumu, ka tev pašam vēl jātiek skaidrībā par daudz ko.
Jo mērķis ir, ka tu citiem dod un no
citiem saņem mīlestību un mieru. Ka tu konsekventā draudzīgumā vari padarīt sev
skaidru, ko tu gribi, resp., negribi.
Un ka tu skaidri zini, ka tu to vari arī
aizstāvēt.
Draudzīgi.
Nedraudzīgums izraisa nesaskaņas. Un
nesaskaņas ir enerģijas izšķiešana.
Turpretī laipnība ir eļļa, bez kuras uz
ilgu laiku viss apstājas.
22. novembris
Cilvēks ir vājš tādēļ, ka neievēro,
t.i., neuztur spēkā domu, vārdu un darbu vienību. Tiem, kas dzīvo šo triju
vienībā, veicas, jo viņi savam spēkam ļauj milzīgi palielināties.
Tad viņš dzīvo satjā (patiesībā), dharmā
(taisnīgumā), prēmā (mīlestībā), šāntī (mierā) un ahimsā (nevardarbībā). Ar
šiem kardinālajiem tikumiem viņš savu spēku pieslēdz dievišķajai enerģijai.
Nekas nevar viņu aizturēt, nekas nevar viņu apdraudēt. Viņa uzvara ir droša.
Cilvēki atsakās no domu, vārdu un darbu vienības, jo viņi padodas ilūzijām,
resp., ļauj sevi pavedināt savām pasaulīgajām vēlmēm.
Cilvēkam patīk ticēt, ka pasaulīgo
vajadzību apmierināšana dos prieku, ko viņš meklē. Viņpasaulē viņš ir
piedzīvojis dievišķo svētlaimi un tāpēc meklē to uz Zemes ar visiem līdzekļiem
un visur.
Bet pasaule ir tā iekārtota, ka - no
vienas puses - viņš svētlaimi šeit nevar atrast, bet - no otras puses - ir
spiests jautāt tālāk.
Jautāšana tālāk ir ceļš, kas ved uz
atbrīvošanos. Visam, kas tevi sastop, tev vajadzētu jautāt: "Vai tas ir
šis? Vai tas?" Tikai tad, kad tu dabū atbildi no savas iekšienes, no sava
ES, ka tas ir meklētais, uzkavējies un pieņem to. Visu citu pamet, jo tas ir
tikai viens no līkumiem tavā ceļā. Šie līkumi atspoguļo tavu ego. Bet mērķis ir
tavs ES.
23. novembris
ES esmu darbīgs no rīta līdz vakaram un
no vakara līdz rītam. Vai tu zini, kāpēc? Jo ES esmu savā mierā.
Ko tas nozīmē? ES tev to pateikšu.
Grieķu filozofs Aristotelis, atsaucoties
uz savu skolotāju Platonu, izveidoja teoriju, kas pazīstama kā mācība par vidu.
Tā saka, ka pretstats kaut kam negatīvam tāpat ir negatīvs. Pozitīvais, tā viņš
mācīja, turpretī ir vidus, kas abus savieno un paaugstina.
To viņš izskaidro ar piemēru par
pārdrošību un drosmes trūkumu. Abi nav vidū, bet tiem attiecīgā brīdī piemīt
līdzīgā veidā vienreiz par daudz un vienreiz par maz. Mazdūšībai par daudz
baiļu, pārdrošībai par maz. Turpretī drosme ir vidus, kas savieno abus.
Visvairāk cilvēku atrodas starp gļēvuma
un drudžainuma negatīvajiem poliem. Šie abi garastāvokļi aprij dvēseles
enerģiju.
Dziļas dzīves gudrības bieži izpaužas
paradoksos, pretrunās, kamēr patiesība atrodas iekš ES, kurā beidzas loģika un
līdz ar to pretrunīgais teikums.
Paradokss, kas ir domāts nopietni, skan:
Vai tu gribi būt slinks? Vai tu gribi atpūsties? Tad dari daudz! Vai tu zini,
kāpēc tas neizsaka absurdu? Tāpēc, ka sliņķi ilgstoši nevar palikt slinki.
Dzīve to nepieļauj. Tāpēc viņiem bieži visīsākajā laikā jāpanāk ļoti daudz
nokavēta un tādēļ jāpacieš liela piepūle un drudžainums. Jo tad viņiem jāizdara
divkārši un trīskārši.
Iedali savu laiku. Neko neatliec.
Izšķiries. Dari. Rezultātus atdod Man, un tu darbosies un tomēr būsi mierā.
