http://www.urantija.lv/lv/dienasd/
19. novembris
Pienākuma izpilde ir puse no dzīves - un
gandrīz visa laime.
Tavā zemē jums ar to ir problēma, jo jūs
esat apdedzinājušies bērni.
Šinī gadsimtā jūs kā tauta esat tādā
veidā piemānīti, ka nekam vairs neticat.
Jūs tikai gribat nopelnīt vairāk naudas,
būt neatkarīgi un darīt, kas patīk.
Taču tam, kas ir pievilts, katru reizi
vajadzētu jautāt: kā man tas varēja atgadīties?
Hitleram, piemēram, tikai tādēļ varēja
būt panākumi, ka viņš pie jums atrada atbalsi. Kāda bija jūsu attieksme pret
jūdiem? Kā ar to ir šodien? Un kā ir ar naidu pret ārzemniekiem? Jūs toreiz
ievēlējāt vadoni, kas atbilda jūsu negatīvajām jūtām, nostājai un jūsu ar
pātagu iedzītajai pienākuma izpildei.
ES nerunāju par to visu, kad runāju par
pienākuma izpildi. ES domāju to pienākuma izpildi, kas rodas no mīlestības.
Mīlestība tev palīdz mācīties savu uzdevumu izpildīt labi un ar prieku.
Mīlestība tev palīdz mācīties būt atvērtam pret visiem cilvēkiem. Ar mīlestību
tu vari piedzīvot visu siržu vienību.
To ES domāju, kad runāju par pienākuma
izpildi: šeit būt aiz mīlestības pret citiem. Būt pateicīgam par to, ka tu vari
dot. Man joprojām neizdodas tev pietiekami skaidri akcentēt: Ja tev ir ko dot,
tad tā ir žēlastība.
20. novembris
Dievs ir mīlestības pilns un pasaule ir
pilnīga.
Tu jautā, kā ES tā varu teikt, kad
visapkārt ir novērojamas ciešanas.
Arvien no jauna ES atkārtoju, ka
cilvēkam - vismaz zināmā attīstības līmenī - nevajadzētu spriest, jo viņš
pārāk, pārāk maz var pārredzēt kopsakarības.
Dieva realitāte sniedzas no mūžības uz
mūžību. Turpretī tavs redzes leņķis mainās no dienas uz dienu un līdz ar to
pārredz tikai kaut ko. Kā tev tādos apstākļos varētu būt skaidrs skats?
Tādēļ visgudrākais, ko tu vari darīt, ir
- vispirms Manus apgalvojumus uzklausīt un tos tūlīt pārbaudīt. Ar citiem
vārdiem: censties pasauli apskatīt, par to nespriežot.
ES tev saku: radība ir tā iekārtota, ka
beigās visas dzīvās būtnes piedzīvos svētību un žēlastību.
Mana mīlestība un Mana taisnīguma izjūta
neatļauj nekādu citādu izvēli.
Lai cik īpatnēji, netaisni, nekorekti
vai pat nežēlīgi kaut kas varētu likties, paļaujies uz to, ka šeit izpaužas
taisnīgums un mīlestība, kuru saknes tu neredzi.
Un kā tu uzzināsi saknes? Tu sev jautā.
Ar pazemību. Jo pazemība darbojas tā, ka tu noslēdzies tā sauktajam acīm
redzamajam, lai atvērtos šķietami neuztveramajam.
Tāpat kā tev jāatver acis, lai redzētu,
tev jāatveras dziļākajām patiesībām, lai varētu redzēt un apjēgt lielākas
sakarības.
Tādēļ pazemība ir ekspresvilciens, kas
tevi visātrāk aizved pie ES Avota.
