http://www.urantija.lv/lv/dienasd/
15. novembris
Kāpēc tu savu dzīvi padari tik grūtu?
Kāpēc tu visu gribi darīt viens?
Kāpēc tu neļauj Dievam par sevi
rūpēties?
Atšķirība starp ceļu bez Dieva vai ar
Dievu ir tāda, it kā tu gribētu ceļot vai nu pats ar savu spēku, vai ar
vislielākajām ērtībām.
Iedomājies, ka tu varētu visu ceļu no
Eiropas līdz Indijai noiet kājām ar mugursomu uz muguras, somu vienā rokā un
koferi otrā. Kāda piepūle!
Turpretī tavā ceļojumā uz šejieni ES
tevi vadu.
Tu izlido. Tev ir patīkams ceļojums. Tu
piezemējies Jaundelī, kur vari neilgi izlocīt kājas. Tad tu biji Goā. Līdz
lidojuma turpinājumam tu uzturējies idilliskā līcī.
Lidmašīnā pirms izlidošanas tu meditēji.
Bet tu biji tik noguris, ka iemigi. Tu pamodies lidojuma laikā un jautāji
pārsteigtajai stjuartei, kad sāksies lidojums.
Tu nekā no starta nemanīji. Arī nekā no
griezīgā trokšņa, kas nāca no turbīnas un daudzus izbiedēja.
Bangalorē tevi gaidīja taksometrs. Arī
viesnīca bija rezervēta un tāpat tālākais brauciens uz Putaparti, kur tu
nokļuvi tieši īstajā laikā uz daršanu (svētā svētību).
Vai visu to tu labāk būtu kājām
nostaigājis?
16. novembris
Kur tu tā drāzies?
Kā - turpat, kur visi meklē ES Atklāsmi?
Vai tu jau pajautāji, kas par to
jāmaksā?
Ja tu nosauc kādu naudas summu - tad tā
nevar būt ES Atklāsme, ko ES domāju.
Manu ES Atklāsmi nevar nopirkt veikalā.
Mana ES Atklāsme prasa ziedošanos un
atteikšanos, piepūli un spēju izturēt, ticību un paļāvību.
Pie Manis ES neko nemaksā, tikai ego
jāierobežojas.
Pašreiz modē nākušajā ES Atklāsmē ego
iesit lielu kapitālu, kamēr ES paliek tukšā.
Jā, kur tu tā drāzies? Pēc ego vai pēc
ES?
Vispirms tev jābūt skaidrībā, ko tu
gribi, pirms ej veikalā. Tu nevari vienkārši tāpēc, ka jūti, it kā tev kaut kas
būtu vajadzīgs, iet pirmajā vislabākajā veikalā un gribēt kaut ko pirkt.
Iedomājies, ka tev vajag rīsus. Tā kā tu
nepadomā, tu vienkārši ieej skārdnieka darbnīcā un pārnāc mājās ar caurules
gabalu. Kam ar to būtu līdzēts? Nevienam, izņemot skārdnieku!
Tāpēc vispirms vienreiz pārbaudi pats
sevi un izpēti, vai tu kaut ko meklē, un, ja meklē, tad kas tas ir.
Jautā sev, ko tu gribētu ieguldīt, lai
sasniegtu savu mērķi.
Tad lūdz Dieva palīdzību. Viņš tev
palīdzēs. Bet palīdzi tu Viņam arī: ar savu atšķiršanas spēju un izturību.
17. novembris
Nāve tik ļoti jūs baida tādēļ, ka jūs uz
to neesat sagatavoti.
Ja tev ir instruments, kas tev ir ļoti
vajadzīgs, bet tas sabojājas, tev tas ļoti sāp.
Turpretī, ja kāds instruments tev nav
vajadzīgs, ja tas mētājas apkārt un pazūd, tu to vispār nepamani.
Tieši tā ir ar ķermeni un nāvi. Ar nāvi
tu izbeidz visu to, kas ir saistīts ar ķermeni. Ķermenis ir tavs instruments,
kas tev kādu laiku bija ļoti vajadzīgs. Bet tad arvien vairāk zaudēja nozīmi.
Šī ir vecuma dziļākā jēga, kas ved uz ķermeņa
pakāpenisku panīkumu. Šim procesam jābūt tev palīdzīgam novērsties no sava
ķermeņa un pievērsties Dievam.
Vēl šodien sāc ar Dieva vārda
atkārtošanu (27. II), dari labu, un nāve nenodzēsīs laimīgu smaidu no tavām
lūpām.
18. novembris
Nedari sevi mazu. Nevienu nedari
atbildīgu par savu likteni, izņemot sevi pašu.
ES saku vienmēr no jauna: tu esi Dievs.
Paskaties uz savu dzīvi, uz savu likteni. Tu esi to radījis.
Neciet no tā, bet pārmaini to. Tev ir
vara to izdarīt.
Neviens ārpus tevis nevar pārmainīt tavu
likteni. Tā ir dievišķība cilvēkā, ka viņš pats tur rokās savu likteni.
Dzīvnieks ir atdots savam liktenim. Viņš
dzīvo kaut kur zināmā veidā un citādi nevar.
Cilvēks ar savu apziņu un apņēmības
spēku var fundamentāli mainīt savu dzīvi no šīs dienas sākot.
Nedari sevi mazu. Ver vaļā savas acis.
Ņem rokās savu likteni. Iegrozi to pozitīvā virzienā.
Redzi dievišķo pasaulē un atrod Dievu
sevī.
Tik liels tu esi jau šodien.
