http://www.urantija.lv/lv/dienasd/
29. oktobris
Iepriekšējā gadsimtā dzīvoja kāds vīrs,
kas kopā ar savu dēlu pārtika no kažokzvēru medībām.
Vīrs ļoti mīlēja savu dēlu. Bet viņš
cienīja arī savu vedeklu un priecājās, ka drīz kļūs vectētiņš.
Kādu dienu tēvs un dēls bija ceļā, lai
kādā attālākā pilsētā pārdotu savas zvērādas.
Kad satumsa, viņi atrada patvērumu kādas
klints aizsegā. Pēkšņi uzbruka laupītāji.
Vīrs zināja, ka laupītāji viņus
nogalinās un ādas sagrābs sev.
Tāpēc viņš zibenīgi nogrūda savu dēlu lejā
pa nogāzi un tādējādi izglāba viņa dzīvību.
Pats viņš zaudēja dzīvību laupītāju ložu
krusā.
Ko mums māca šis gadījums?
Laupītāji, respekīvi, slepkavas iemieso
šo abu vīriešu negatīvo ievirzi pret dzīvību.
Kas zvērus izmanto, respektīvi, nogalina
savai peļņai, agrāk vai vēlāk pats dabū izciest to, ko bija darījis zvēriem.
Savas mīlestības un ziedošanās tieksmes
dēļ šis vīrs varēja izglābt dzīvību savam dēlam, kas bija sev uzkrāvis mazāk
negatīvas karmas.
Bet viņa paša dzīvība nebija glābjama.
Taču ar šo savu rīcību vīrs ieguva sev
daudz labas karmas, kas viņam kalpos viņa nākamajā mūžā Labi darbi, kas izdarīti ar nodomu, aizkavē izpausties tavu negatīvo
darbību sekām.
Tāpēc esi pateicīgs par visu, ko tu vari mācīties. Priecājies par savu mūžu.
Priecājies par visu, ar ko tu sastopies, un centies to saprast.
Jo zināšana, kas saistīta ar atvērtu
sirdi, ir pamats tam, ko meklē tava patiesā būtība: pati Atbrīvošanās.
30. oktobris
Mīlestība, t.i. ES, dod un piedod.
Turpretī ego ņem un aizmirst.
Mīlestība un piedošana
ir visu attiecību būtība.
Taisīt kļūdas pieder pie cilvēka mācību
procesa. Tāpat arī attiecībās.
Tāpēc bez piedošanas attiecības nav
dzīvotspējīgas.
ES to varu pat izteikt otrādi: kļūdas
attiecībās rodas tādēļ, lai tu mācītos savu sirdi atvērt.
Ja tu pa īstam apskaties, tu atzīsi, ka
notiek tieši tādas kļūdas, kas vajadzīgas tavai attīstībai.
Tāpēc vienmēr skaties, ko tu dabū, un
saproti, ka dabūtais ir padsmit reizes vairāk par to, ko tu redzi.
Domā arvien, ka apmierinātība pieder pie
ES, neapmierinātība pie ego.
Jo vairāk ego tev ir, jo grūtāka kļūs
tava dzīve, bet it īpaši nāve.
Tāpēc neapmierinātību vienmēr uzskati
par brīdinājuma signālu, kas tev norāda uz to, ka tev noteikti kaut kas
jāuzsāk, bet vairumā gadījumu tas nozīmē, ka tev jāmaina sava nostāja.
Jo patiesība ir, ka vispār nav pamata
neapmierinātībai - izņemot to, ka tu neredzi, cik tu ņem un cik tu aizmirsti.
Dod un esi apmierināts, tad plūsma,
dzīve un mīlestība ir tavas.
31. oktobris
Lielas patiesības bieži ir izteiktas
paradoksos. Šķietamās pretrunās. Dzen budisms ņem to vērā, strādājot ar t.s.
koaniem.
Koani ir šķietami bezjēdzīgi teikumi,
kuri dziļākā izpētē atklāj tālejošu jēgu. Ja domā, piemēram, par
"aplaudēšanu ar vienu roku", agrāk vai vēlāk nonāk strupceļā.
Tas ir koana mērķis. Tas mums ne tikai
padara skaidru, bet liek pieredzēt, ka domāšana nevar uztvert pēdējās
patiesības.
Sirds, intuīcija var lielās pretrunas
iznīcināt un arī lielus paradoksus atrisināt.
Un kāpēc lielās patiesības izpaužas
paradoksos?
Tāpēc, ka visa radība ir paradokss.
Pasaule liekas kā gandrīz bezgalīga
daudzveidība. Bet tā tikai tāda liekas maijas (ārējās pasaules, šķietamības)
dēļ.
Patiesībā pasaule nav daudzveidīga, bet
pilnīga vienība: Viens Dievs, kas maijas spogulī liekas daudzi.
Mīli dzīvi, jo tā tev dod iespēju
daudzveidībā atrast vienu Dievu, pie kam tu saproti, ka tiklab daudzveidība kā
arī vienība esi tu.
Tas ir viss noslēpums. Tas ir viss tavs
spēks.
