24.09.2013 ... caur olmathttp://preobrazenie.ucoz.ru/forum/30-217…
No krievu valodas tulkoja Maija Čepule
Pēc 20-tā septembra mēs pārcēlāmies uz jaunu līmeni, pakāpāmies uz jaunu Vienotības un Mīlestības pakāpienu ... Un viss, ko mēs runājam, tagad skar Sirdi, visam ir jābūt teiktam no Sirds. Prāta diktētie vārdi un spriedumi pašiem mums kļūst arvien smagāki, un mēs sajutīsim arvien lielāku diskomfortu no sava prāta diktētajiem vārdiem, nerunājot nemaz par tiem vārdiem, ko dzirdēsim no citiem. Intuitīva sajušana, lietu saredzēšana ar savu Sirdi, un apzināšanās – lūk kas tagad paver ceļu uz augstākām dimensijām, paver vārtus uz beznosacītu Dzīves Prieku.
Sirds piedāvā mums – Sevis paša viedumu, un tas ir ne mazāk dziļš, kā tūkstoš gudrajiem kopā ņemot – jo tas mīt MŪSU SIRDĪ, bet mūsu Sirds – tā jau arī ir Radītāja Sirds.
Mēs esam pacelti uz jaunu līmeni, taču tas gan nenozīmē, ka mēs varam gozēties eiforijā. Ir jābūt vērīgiem attiecībā uz sevi, un jāpamana iepriekšējo reakciju un programmu izpausmes, jo tās var apgrūtināt mūsu virzību, un var arī veicināt atkrišanu atpakaļ.
Baidīties no tā nevajag, vajag vienkārši pašam apzināties visus šos sevī (savos laukos) notiekošos procesus, apzināšanās – tā JAU ir neiesaistīšanās. Uzticēšanās Augstākai Vadībai un Sirds Sajūtai – palīdzēs pareizi izturēties pret mūsu prāta spriedumiem un ieradumiem.
Tagad aktīvi pārformējas laiks – no lineārā un sfērisko.
Ar mums pastāvīgi strādā, it īpaši pa naktīm, kad esam visatvērtākie. Daži cilvēki var apzināti naktīs iesaistīties savā pārformēšanā, un apzināties – kā no viņiem tiek prasīta piekrišana, lai varētu aizvērt agrākās programmas un ieviest jaunas; piekrišana, lai varētu veikt noteiktus mērījumus viņu ķermeņos un smalkajās struktūrās; kā tiek dotas instrukcijas un norādīts uz nepilnībām.
Noteiktām Dvēselēm, pārejot uz augstāku dimensiju, tiek smalkajos līmeņos mugurkaula apvidū piestiprināti nelineārā laika uztvērēji, kas palīdz uzturēties ŠEIT un TAGAD stāvoklī, un skaidri sajust savu atkāpšanos no šī stāvokļa atpakaļ uz iepriekšējo (laika) uztveri, kas tagad jau sajūtama kā netīkama un nepareiza.
Augšāmcelošais cilvēks arvien spēcīgāk tiek virzīts savā IEKŠIENĒ, savā DZIĻĀKAJĀ BŪTĪBĀ. To var sajust – kā no sevis izejošu MAGNĒTISMU, kas izpaužas – kā arvien mazāka vēlme reaģēt uz ārējiem kairinātājiem, kā savu reakciju notrulinājums pie saskarsmes ar ārējo, vēlēšanās vairāk būt mierā, klusumā – un jo vairāk mēs ļaujam sev atrasties šajā stāvoklī – jo šie pārmaiņu procesi mums ir daudz ātrāki un vieglāki.
