Prāts
“Cilvēkam ir prāts. Kas ir prāts?
Prāts ir domu plūsma, no pagātnes caur tagadni uz nākotni.
Plūsmai ir sakars tikai ar pagātni. Domāt par pagātni, nozīmē būt pagātnē. Pat
domāt par nākotni, nozīmē būt pagātnē. Pagātne plāno nākotni. Cilvēku vienmēr
notver pagātne. Tāpēc arī cilvēkam nav brīvības. Pagātne tiek nogriezta tikai
tad, kad cilvēks ir Atmodināts. Tikai tad var teikt, ka cilvēkam ir patiesa
brīvība. Citādi ir tikai pagātne.
Kā kontrolēt prātu?
Vai tas maz iespējams! Jo vairāk cilvēks cenšas kontrolēt
prātu, jo vairāk tas nepakļaujas kontrolei un sekojošajai cīņai. Cilvēks
noteikti būs zaudētājs. Ja kāds cīnās ar prātu, tad prāts vienmēr uzvar, jo
cīņa ar prātu atņem spēku un spēcīgāks kļūst tikai pats prāts. Vienīgais veids,
kā atbrīvoties no prāta, ir to cieši vērot. Ja cilvēks turpina vērot savu prātu
ļoti draudzīgā veidā, bez nosodījuma, kritikas, komentāriem, izvērtējuma, tad
drīz tas kļūst ļoti vājš un pamazām kļūst klusāks.
Kā transformēt prātu?
Tā struktūra nav mainījusies; cilvēka prāta pamatā ir
bailes. Agrāk tās bija bailes no tīģera vai lauvas, tagad tās var būt bailes no
akciju tirgus. Tās var būt bailes zaudēt darbu, tās var būt raizes par laika
apstākļiem.
Pamatā ir tās pašas alkas, pamatā ir tās pašas vēlmes.
Cilvēkam ir vēlme pēc dzimtas turpinājuma. Cilvēkam ir vēlme pēc naudas. Vēlmes
mērķis ir mainījies. Bet vēlme būt par ko citu, ir saglabājusies. Pamatā
cilvēks jau savā būtībā nav mainījies. Tāpēc jau arī sakām, ka cilvēka prāts ir
ļoti sens.
Alku mērķi, baiļu mērķi un dusmu mērķi ir mainījušies. Bet
pamatā ir tas pats senais vecais prāts, kas dzīvo visu laiku bailēs, kas virza
cilvēku no viena uz ko citu. Tā tam nebūtu jābūt. Prāts bez apstājas virza prom
no tās vietas, kur cilvēks atrodas. Tāpēc arī var teikt, ka pamatā cilvēkā nav
notikušas pārmaiņas.
Vienīgā cilvēka problēma ir tā, ka tas cenšas tikt ārā un
kaut kur nokļūt. Bet nav jau kurp doties. Nepavisam. Apgrūtinājums ir tepat.
Nav jautājums par apgrūtinājuma attīrīšanu. Vai cilvēks tos apzina? Tas arī
viss. Nav vajadzīgs kluss prāts. Jautājums ir šāds, vai cilvēks apzina to, ka
prāts nav kluss. Tas arī viss. Viss beidzas. Tad ir kluss prāts.
Cilvēks var pilnībā atbrīvoties no prāta. Te runa par
transformāciju, kas atbrīvo no prāta. Es nekoncentrējos uz transformāciju prāta
iekšienē. To var darīt psihologi un filozofi. Un viņi dara diezgan daudz. Tāpēc
es tam neveltīšu savu laiku. Es runāju par to, kā atbrīvoties no paša prāta.
Vienīgais veids, kā
atbrīvoties no prāta, ir cieši to vērot. Ja cilvēks prātu vēro ļoti draudzīgā
veidā, nenosodot, nenoliedzot, nekomentējot, tad pavisam drīz tas kļūst ļoti
vājš un pamazām kļūst klusāks.”
Šrī Bagavāns
Facebook SAULES TEMPLIS
