Kāpēc man jāpiedod,
ja otram nebija taisnība?
“Ja cilvēks nespēj piedot, tad posta pats sevi. Piedošana
jau nenotiek otra labā, bet gan sava labuma dēļ.
Lielākoties cilvēku problēmas ārējā pasaulē sākas tieši no
iekšējām sāpēm. Iekšēja sāpe var radīt ārēju problēmu.
Ja cilvēks nepiedod, tad sevī nes līdzi otru cilvēku, un tas
otrs tad kontrolē un nosaka dzīvi, kaut arī fiziski atrodas tālu prom. Ja
cilvēks nespēj piedot kādu notikumu vai nespēj kādam citam piedot, tad, lai ko
tas censtos darīt, pagātne nemitīgi to medī, un rezultātā tas atkal un atkal zaudē
prāta mieru. Cilvēks nespēj veiksmīgi veikt citus darbus un pienākumus. Te
vērojama tā saucamā intelekta mazspēja.
Tāpat, ja cilvēkam ir kāda smaga iekšēja sāpe (iekšēja
nasta), tad tas dzīvē sastop tieši tāda tipa cilvēkus, kuri ir dusmīgi un ļoti
nosodoši (pavisam vienkārši, jo viņam ir šī nasta). Varbūt dzīvē tas sastaps
straujas dabas un nosodošus cilvēkus. Kamēr nebūs apgūta mācība tikmēr dzīve
piespēlēs līdzīgas situācijas vai cilvēkus.
Kad cilvēks pieredz sāpes visā pilnībā, tad sāpes izzūd un
notiek pieņemšana. Kā to izdarīt? Ne jau mūkot no sāpēm, attaisnojot sāpes,
kļūstot vienaldzīgiem pret ciešanām utt., bet pieredzot un, sevī izdzīvojot,
sāpes tādas kādas tās ir. Lai pieredzētu sāpes, pret tām jāizturas visā to
pirmatnīgumā un kailumā. Tās ir un viss! Pilnīgi nekādu attaisnojumu vai atrunu
par to, ka tādas ir konkrētā cilvēka dzīvē. Tikai tādā gaisotnē var patiesi
pieredzēt sāpes. Šajā procesā, kad sāpes tiek pieredzētas visā pilnībā, tad arī
notiek pieņemšana.
Piedošana ir iekšējs process. Nejaukt to ar praktiskām
darbībām, ko var veikt ārējā pasaulē. Sevī ir jāpieredz sāpes un dusmas. Kad
tas tiek pieredzēts, tad cilvēks nonāk mierā ar sevi, un automātiski atbild
ārējai situācijai bez iekšējas nepatikas, ļauna prāta turēšanas vai nosodījuma.
Der atcerēties, ka jebkura reakcija, kas nāk no sāpēm vai nosodījuma, var tikai
un vienīgi novest pie vēl nožēlojamākas situācijas. Un tā, kaut arī ciešanas
tiek izdzīvotas iekšējā pasaulē, tās ļoti ietekmē ārējo pasauli.
Nepietiek, ja cilvēks saprot šo intelektuāli. Mācībai ir
jātiek ieviestai ikdienas dzīvē. Sākumā varētu būt mazliet pagrūti, tomēr ar to
ir jāaprod, tas arī viss. Un, tad uz visiem laikiem iepatiksies to darīt. Tā kā
ārējā pasaule ir iekšējās pasaules atspulgs, tad tādas lietas kā sāpes un naids
atsaucas uz finansiālām problēmām, veselības problēmām un dzīves neveiksmēm.
Kad cilvēks uzzina par tiem zaudējumiem, kādi tiek nodarīti tāpēc, ka tas
nepiedod, tad sāk saprast piedošanas vajadzību un vērtību.
Kur ir piedošana, tur dabīgi notiek brīnumi, tur Svētības un
Labvēlības durvis vienmēr ir vaļā.”
Šrī Bagavāns
Facebook SAULES TEMPLIS
Kursā Fenomens& Dāvana notiks arī piedošanas process. Skati un reģistrējies vietnē: fenomenslatvija.com
