ceturtdiena, 2017. gada 30. marts

Tiesības dusmoties...

Tiesības dusmoties...
Man ir tiesības dusmoties, pat ja tas ir bezjēdzīgi un nekonstruktīvi. Tāpēc, ka loģika – tā ir loģika. Un jūtas ir irracionālas.
Es varu dusmoties uz tevi, pat ja tev tas ir nepatīkami. Pat ja tu apvainojies un raudi vai kļūsti nelaimīgs, jo manas dusmas – tā ir mana atbildība, un tavs aizvainojums – tā ir tava atbildība, tāpat kā tava laime.
Man ir tiesības dusmoties uz tevi, pat tad, ja tu slimo no tā, jo tava veselība – tā arī ir tava atbildība.
Man ir tiesības dusmoties uz tevi, pat tad, ja tu saki, ka tas var nogalināt tevi, jo, ja man nav mērķa nogalināt tevi, tad kurš to dara izņemot tevi pašu? Man ir tiesības dusmoties tieši šobrīd, arī tad, ja tas ir neērti un nevietā.
Man ir tiesības dusmoties, arī tad, ja tas izskatās muļķīgi, jo dusmas, kas paliek iekšienē, var iznīcināt mani. Man ir tiesības dusmoties, arī tad, ja tu mīli mani. Man ir tiesības dusmoties un mīlēt vienlaicīgi. Man ir tiesības dusmoties, arī tad, ja man nav taisnība. Ja es dusmojos, tas nenozīmē, ka man vienmēr ir taisnība. Dažreiz es dusmojos no bezspēcības.
Man ir tiesības dusmoties, arī tad, ja tu esi mans bērns, mamma, tētis, vecmamma, jo tik un tā, tu esi no manis atsevišķs cilvēks. Es vienkārši atrodu šim piemērotu laiku, vietu un formu.
Man ir tiesības dusmoties uz tevi, pat, ja neesi vēlējies un nevēlies neko sliktu. Pat, ja vēli man tikai labu. Man ir tiesības dusmoties uz tevi, pat, ja tu vēlies ar mani sadraudzēties. Pat, ja tu lūdz man piedošanu. Pat tad, ja tu izsaki pateicību un apskauj mani. Pat tad, ja dāvini man dāvanas un cienā ar ko garšīgu.
Man ir tiesības dusmoties, pat tad, ja neizprotu iemeslu. Man ir tiesības dusmoties, pat tad, ja neviens nav vainīgs, jo man var būt iekšējie iemesli emocijām. Man ir tiesības dusmoties, pat tad, ja tas neko neizmainīs.
Mēs varam dusmoties viens uz otru vienlaicīgi. Es varu dusmoties un mīlēt vienlaicīgi. Es varu just dusmas un mīlestību pret vienu un to pašu clvēku, jo attiecības, tāpat kā cilvēki, ir daudzpusīgas. Es uzņemos atbildību par savām dusmām. Es pats atbildu par to, ja nevaru atrast veidu kā izpaust dusmas un paturu tās sevī. Es uzņemos atbildību par to, lai meklētu korrektu formu savu dusmu izrādīšanai. Es parādu savu radošumu. Esmu gatavs izturēt tavas dusmas, paliekot blakus ar tevi un meklējot mijiedarbības veidus.
Ja es dusmojos, es ne vienmēr vēlos, lai tu ej projām. Bieži es vēlos, lai tu paliec blakus un izturi šo visu. Ja es dusmojos, es cenšos izvēlēties korektu dusmošanās formu un pats atbildu par to. Ja es dusmojos, esmu gatavs saskarties ar sekām.
Ja es dusmojos uz kādu citu, bet kliedzu uz tevi, tas tikai tāpēc, ka tā ir vieglāk, man nav taisība. Esmu gatavs pieņemt tavas dusmas un saprast tās pareizi. Es zinu, kad es dusmojos uz tevi, tev nav jāatbilst manām gaidām, tāpat kā man tavām. Ja es nevaru izturēt tavas dusmas, kad tu vienkārši man par tām stāsti, tu neesi pie tā vainīgs. Ja es sabrūku no tavām dusmām, es pats par to atbildu. Man, tāpat kā tev, nav iemesla kaunēties no savām dusmām, tāpat kā no citām emocijām, jo dusmoties – tas ir dabīgi, tāpat kā dzīvot vai elpot. Ja mēs sastrīdēsimies, iespējams, mūsu attiecības pēc tā kļūs labākas, nevis sliktākas.
Es pieņemu tevi tādu, kāds tu esi, cerot, ka mēs atradīsim kontaktu. Bet es nevaru pieprasīt to no tevis. Es pieņemu sevi tādu, kāds esmu, ar visām savām jūtām, neko neizceļot un neslēpjot. Es strādāju ar sevi. Es zinu, ka bez dusmām nav iespējami dzīves brīnumi. Tajā skaitā mīlestība un laime.

/labosajutusturitis.blogspot.com
Autore:Aglaja Dateshidze
Tulkoja: Jūlija Krutova-Aizpuriete/