No krievu valodas tulkoja Sandra Šņoriņa
Mums, pārejot no šīs sezonas pirmā (Mēness) aptumsuma uz otro (Saules) aptumsumu jaunā mēnesī 26.februārī, vilnis sāk mainīties un mēs visi gatavojamies pāriet uz pilnīgi citu dinamiku.
Mēness aptumsums pilnmēnesī noteikti ir paveicis savu darbu, lai izceltu virspusē jau mums zināmos seno brūču dziedināšanas šablonus un šajā procesā ikviens no mums ir saskāries ar nepieciešamību izdarīt pietiekami nozīmīgas un svarīgas izvēles. Izvēles, kuras, pirmkārt, nosaka mūsu fiziskās pacelšanās/augšāmcelšanās ceļu un, otrkārt, daudz pilnīgāk izpaudīsies dzīvē pēc marta Saulgriežiem.
Pēdējā pārskatā es rakstīju, ka es decembrī sāku redzēt (ar garīgo redzi) konkrētu pasauļu sadalīšanos, kad laika līnijas/realitātes programmas sadalīsies tādā pakāpē, ka trīsdimensiju pasaule aizvien vairāk līdzināsies sapnim, kas tā patiesībā arī ir, bet tiem, kuri vibrācijās atbilst vienotības laika līnijai, piecdimensionālās realitātes programma sāk piesaistīt aizvien lielāku uzmanību.
Piezīme: Mana pieredze liecina, ka parasti garīgā redzējuma manifestācija fiziskā pasaulē prasa vismaz 3 mēnešus, tāpēc, es pieņemu, ka šī sadalīšanās, kuru redzēju, (un rezultātā piecdimensionālās realitātes izpaušanās) kļūs acīm redzamāka un pieejamāka ap Saulgriežiem.
Būtībā šie izvēles punkti visiem, kas iesaistīti pacelšanās procesā, izvirza visai tiešus un acīmredzamus jautājumus:
Vai jūs PILNĪBĀ piedalieties tajā?
Vai VISAS jūsu domas atspoguļo jūsu izvēli?
Vai šīs domas atspoguļo VISAS jūsu jūtas?
Vai šīs jūtas izpaužas VISĀS jūsu darbībās/rīcībā?
Vai šīs darbības/rīcība atspoguļojās VISĀS jūsu savstarpējās attiecībās, sākot jau ar attiecībām pašam ar sevi un turpinot ar attiecībām ar citiem cilvēkiem un jūsu apkārtējo pasauli?
Tā kā pacelšanās/augšāmcelšanās skar fizisko sfēru (un ķermeni), mūs atkal un atkal lūdz pielietot mūsu “augstākās koncepcijas” reālajā dzīvē un nav šaubu par to, ka pārbīde kļūst aizvien vairāk un vairāk REĀLA. Mēs esam spiesti pilnībā savienot savu fizisko būtību ar mūsu galaktiskā līmeņa “ES”. Un tas nozīmē, ka mums ir pilnībā jāatlaiž VISI trīsdimensionālās pasaules “drošības tīkli” (ievainojamības sajūtu un milzum daudz bailu, kas saistītas ar drošību), lai mēs spētu patiesi noticēt Esībai.
Viena lieta – pieņemt pacelšanās/augšāmcelšanās iespējamību – kā ideju, teoriju vai pat kā pārliecību, bet pavisam kas cits ir “likt uz to” visu savu (trīsdimensionālo) dzīvi, īpaši tad, kad tik daudzi tagad visapkārt izdzīvo tik lielu juku laikus. Taču tagad, vairāk kā jebkad, ir svarīgi, lai mēs PILNĪBĀ būtu iegremdēti mūsu pacelšanās/augšāmcelšanās procesā, lai mēs ar visām rokām un kājām un visu, kas mums ir, atrastos savas Merkabas iekšienē, lai mēs, pirmkārt, izvēlētos sevi, pastiprinot un uzturot savu centru, paliekot savā pašu (vibrāciju) līnijā un, stingri noturot enkuru savā sirdī un savā patiesībā. Tas nebūt nav viegls uzdevums – dzīvot plecu pie pleca ar pasauli (un ar saviem tuvākajiem), kas sāk sabrukt.
Par vienu no vislielākajiem mūsu meistarības pārbaudījumiem ir uzskatāma spēja noturēt savu pasaules redzējumu, kādu sevī nesam, un neļaut tam nonākt apkārtējās pasaules ietekmē. Tas ir augstākajā mērā sarežģīti – ignorēt notiekošos fiziskos procesus. Īpaši – daudzās pārmaiņas, kas noris mūsu pašu fizisko ķermeņu iekšienē, kurš šobrīd ir uzskatāms par mūsu veco garīgo/mentālo/emocionālo ķermeņu blīvo izpausmi – līdz brīdim, kad mūsu jaunā garīgā/mentālā/emocionālā izpausme parādīsies/izpaudīsies fiziskajā realitātē, atspoguļojot mūsu jauno un patieso esības stāvokli.
Taču, lai iemiesotu mūsu augstāko patiesību fiziskajā formā, nav cita ceļa. Piecdimensionālā pasaule un tas, ko mēs sagaidām no tās, pieprasa no mums VISU vai neko. Šeit nav nekādas daļējas izvēles iespējas. Tikai pilnīga izvēle, pilnīgs lēmums, kas mums ir jāpieņem bez jebkādām garantijām, taču vienlaikus ar absolūtu ticību gala rezultātam. Tas viss mūs konfrontē ar tām mūsos palikušajām vietām, kurās vēl ir saglabājušās šaubas par mūsu sirds patiesumu, par visa šī ticamību vispār, nepārliecinātība par savu spēku un spēju iemiesot šeit šo mūsu (Dievišķo/galaktisko) kalpošanas misiju.
Dažos gadījumos šī izvēles izdarīšana ir ļoti saspringta un pat mokoša, jo mēs esam spiesti atlaist visus mūsu uzskatus par to, kas tas ir - būt cilvēkam, un bez jebkāda priekšstata par to, ar ko to varētu aizvietot. Lūk, kāpēc pēdējās nedēļas daudziem varēja atstāt “atrašanās ātrvārāmajā katlā” sajūtu. Šim spiedienam bija “jāizspiež” no mūs ārpus noturīgo cilvēcisko ierobežojumu robežām, lai mēs ļautu savai gaismai iekļūt mūsu ķermeņu visblīvākajās daļās (sveicieni saknes čakrai) un pārgriezt atlikušās karmisko šablonu “auklas”, kas mūs piesien dualitātei.
Realitātē tas izskatās tā, ka mums (tie, kuri esam nodarbināti ar iemiesošanos) vēl līdz Saulgriežiem ir jāturpina strādāt pie savu karmisko kontraktu atrisināšanas, bet pēc Saulgriežiem (aprīlī-maijā) es redzu jau citas “fāzes” izpaušanos, lai gan pagaidām vēl diezgan neskaidri. Tomēr īpaši līdz tam, kad mēs nonāksim līdz priekšā esošajam aptumsumam, ir ļoti būtiski pa-īstam apzināties tās vietas, kur mēs vēl joprojām turpinām sevi kavēt, kur vēl joprojām saglabājas upura apziņa un pašu bezspēcības sajūta, tā vietas, kur vēl joprojām valda ierobežojošie priekšstati. Tā vietas, kur bailes un ievainojamība turpina bloķēt mūsu centienus pāriet jaunā pasaulē.
Šī starp 3D un 5D šūpojošā deja kļūst tik neizturama tieši tāpēc, lai mēs pilnībā un bez šaubīšanās nonāktu pilnīgā saskaņā ar savu Augstāko Patiesību. Taciņa kļūst tika šaura, ka jebkura visvienkāršākā nepareizā doma šķiet rauj mūs uz pusēm. Šī sadalītības divas daļās sajūta ir uzskatāma par sekām cīņā starp jebkādu mūsos atlikušo polaritāti, kas mūs pastumj mūs aizvien augstāk un augstāk līdz pilnīgai mūsu cilvēciskā “Es” atlaišanai un pārejai uz Dievišķi-Galaktisko personību.
Acīmredzot, ja runājam par cilvēci kopumā, tad ne jau katrs ir gatavs izjust šādu pilnīgu “atvadīšanos”, kas ir iemesls nesenajām diezgan smagajām mūsu meistarības pārbaudēm, taču tiem, kuri ir pilnībā “pārcirtuši” visas piesaistes viltus matricai, atdalīšanās no cēloņu pasaules iet pilnā gaitā uz sevis manifestēšanos.
Piezīme: Lai ieviestu pilnīgu skaidrību. Šī pasauļu sadalīšanās, ko redzēju ēteriski, ir uzskatāma par apziņas stāvokli, kas sasniegts no iekšienes un atdala mūs no dualitātes/ciešanu realitātes enerģijas, bet nevis par fiziskajām pasaulēm kā tādām.
Tiklīdz mēs (tie, kas iet pa priekšu/avangardā) pilnībā iekārtosimies un nostiprināsimies jaunajā, mēs sāksim atkalsavienošanās procesu ar pārējiem, kuri domā un jūt tāpat kā mēs, būvējot tiltus uz trīsdimensiālo pasauli, lai izpildītu mūsu augstāko kalpošanas misiju.
Taču pagaidām – izvēlieties, izvēlieties un izvēlieties. Pasaulei sadaloties, mums ne tikai ir pastāvīgi jāizvēlas augstākā realitāte, kurai ticam. Mums nākas arī pastāvīgi izvēlēties NEKĻŪT par jebkādas citas realitātes daļu.
Spiediens, kuru mēs izjūtam attiecībā uz nepieciešamību atteikties no pagātnes, tikai pieaugs. Pārbaudiet savas izvēles ik mirkli. Uz ko tās balstās, kas jūs vada – galva vai sirds? Ierobežojumi vai paplašināšanās? Cilvēciskais vai Dievišķais? Vai tās atbilst jūsu Dvēseles nodomam šajā inkarnācijā?
Katra doma – tā ir izvēle. Katra izvēle – tā ir realitāte. Izvēlieties apzināti!
Lorena
