Vienmēr ir par ko pateikties

Izlasiet un apceriet…
Kāds slavens rakstnieks, sēdēdams darbistabā pie galda, rakstīja:
**Pagājušajā gadā man bija operācija un izoperēja žults pūsli. Tāpēc ilgu laiku biju spiests atrasties gultā.
**Šajā pašā gadā man palika 60 gadi un bija jāaiziet no darba. Izdevniecībā biju pavadījis 30 gadus.
**Šajā pašā gadā man nācās pārdzīvot sāpes par tēva nāvi.
**Un šajā pašā gadā dēls nenokārtoja medicīnas studiju eksāmenu, jo nokļuva satiksmes negadījumā. Ieģipsēts, viņš vairākas dienas pavadīja slimnīcā. Arī sasistā mašīna bija vēl viens zaudējums.
Beigās viņš uzrakstīja: Ak vai! Tas bija tik slikts gads!!

Istabā ienāca rakstnieka sieva un pamanīja vīra bēdīgo noskaņojumu. Pāri plecam viņa izlasīja vīra rakstīto. Viņa klusi atstāja istabu un pēc brīža atgriezās ar citu papīra lapu, ko nolika vīram priekšā uz galda.
Kad rakstnieks pamanīja šo lapu, tad pārsteigumā izlasīja:
**Pagājušajā gadā es beidzot atbrīvojos no žults pūšļa, kas bija man daudzus gadus radījis milzīgas sāpes.
**Kad man palika 60, tad biju spīdošā veselības stāvoklī un aizgāju pensijā. Tagad varu pilnvērtīgi nodoties labas grāmatas rakstīšanai.
**Tajā pašā gadā mans tēvs, kurš bija sasniedzis 95 gadu vecumu, bez sāpēm un mokām viegli un skaisti aizgāja pie Dieva.
**Šajā pašā gadā Dievs svētīja manu dēlu ar jaunu dzīvi. Mans auto tika sasists, bet dēls izdzīvoja un šobrīd ir sveiks un vesels.
Beigās viņa  bija uzrakstījusi:
Šis gads bija viena vienīga Dieva svētība un tas ir labi pagājis!!

Redziet!!
Tie paši notikumi, bet dažādi redzējumi.

Morāle: ikdienā mums jāsaredz- ne jau laime padara mūs pateicīgus, bet pateicība dara mūs laimīgus.

Vienmēr, vienmēr, vienmēr ir par ko pateikties.

Paldies Vikram ji par šo stāstiņu!

Tulkoja Māra Brante