Apklusināt prātu

Reiz kāds fermeris, strādājot stallī, pazaudēja pulksteni. Tas nebija parasts, bet gan īpašs pulkstenis- ar to saistījās skaistas atmiņas.

Pēc ilgas jo ilgas meklēšanas, viņš padevās un lūdza palīdzību bērnu bariņam, kas spēlējās staļļa priekšpusē, solīdams atalgot atradēju.

To padzirdēdami, bērni ieskrēja stallī un krustu šķērsu izmeklējās pulksteni. Bet velti. Neatrada. Brīdī, kad fermeris bija gatavs samierināties ar zaudējumu un izbeigt meklēšanu, pie viņa pienāca mazs puisēns un lūdza atļauju vēlreiz doties meklējumos. Fermeris paskatījās uz mazo un atbildēja: “Kāpēc ne? Protams.”

Un tā fermeris ļāva mazajam vēlreiz doties staļļa iekšienē. Pēc kāda laiciņa puisēns iznāca no staļļa ar pulksteni rokās.

Fermeris bija bezgala laimīgs un iepriecināts, un jautāja zēnam- kā viņam izdevies atrast pulksteni, kad nevienam citam tas nebija izdevies.

Zēns atbildēja: ”Es neko nedarīju, tikai apsēdos uz zemes un klausījos. Klusumā sadzirdēju pulksteņa tikšķus un sāku meklēt skaņas virzienā.”

Mācība:

Mierīgs prāts spēj labāk domāt nekā nodarbināts un satraukts prāts. Ļauj sev pabūt katru dienu kaut dažas minūtes Klusumā un tad redzēsi, cik ļoti mainās tava dzīve.
Sirds vienmēr zina, kas darāms. Pats galvenais- apklusināt prātu…tas ir tas, ko mēs darām Vienotības universitātē