Ikdienas neparastie brīži …
08.11.2014 … publicējusi Ann Albers
http://journal.visionsofheaven.com/
No angļu valodas tulkoja Maija Čepule …
Tāpat kā daudzus citus, arī mani reizēm pārņem vajadzība producēt savu mājas lapu, papildināt savus iknedēļas ziņojumus, publicēties savā Facebook lappusē, veidot savu TV šovu … jūs jau zināt, kā tas ir … vienmēr ir kāds projekts, pie kā strādāt, un parasti tie ir vairāki. Tomēr Eņģeļi vienmēr man atgādina, ka tad, ja piepeši jūtos nogurusi, vai arī daru savu darbu bez Mīlestības – man nepieciešams šinī situācijā ienest vairāk Mīlestības, vai arī atstāt šo darbu uz kādu laiku, un izvēlēties darīt ko citu, daudz patīkamāku. Un tā ir sanācis, ka pašos piezemētākajos savas dzīves brīžos man ir izdevies izjust visvairāk apgaismības.
Ne tik sen atpakaļ, man vajadzēja pārtraukt darbu pie mana šova, lai paņemtu drēbes no automātiskās veļasmazgātuves. Es sēdēju tur laimīga, jo tikko biju izņēmusi no žāvētāja svaigus mīkstus dvieļus, pavisam siltus un sausus. Viņi tik labi smaržoja, un, salocīdama viņus ar lielu Mīlestību, es pēkšņi sajutu cirkulējošu enerģiju, kas virpuļoja ap mani, un spirāliski virzīdamās, iegāja manā Saules Pinumā. Šī enerģija paplašinājās manī, sildīja mani, un plūda caur mani kā upe. Es piesteidzos pie spoguļa – es kvēloju vienā zeltā, es jutos brīnišķīgi savā pašas ādā, un nevarēju saprast, kādēļ šī svētlaimes enerģija ir izvēlējusies atdzīvināt mani tad, kad es daru kaut ko tik parastu. Eņģeļus tas uzjautrināja. Viņi teica: ”Tu biji ar visu savu būtību šeit klāt. Tu biji laimīga. Tu Mīlēji šos dvieļus.” Es iesmējos! Jā, nudien es jutu Mīlestību uz šiem dvieļiem, un biju spēcīgā Klātbūtnē. Šādos brīžos liela un skaista enerģija vieglāk ir aptverama.
Un tikko aizvadītajā nedēļā es atkal iedomājos par dzīves gobelēna brīnišķīgo kaleidoskopu, par to, ka tas VISS ir tik bagātīgi pildīts ar Mīlestību – gan tumšajos bezdibeņos, gan svētlaimīgajos augstumos.
Man bija tikšanās ar kādu jauku ģimeni, kura traģiski bija zaudējusi savu dēlu. Es biju aizkustināta līdz Sirds dziļumiem, redzot viņu lielo Mīlestību pat dziļajās sāpēs, un par karsto vēlēšanos Garā savienoties ar savu dārgo vēl ciešāk, nekā to bija iespējams izdarīt, viņam dzīvam esot.
Vēl joprojām kavēdamās pie viņu Mīlestības un sāpēm, sēžot uz sava dīvāna pēc darba, es uzreiz sajutu sava vectētiņa un Eņģeļu siltos apskāvienus. Es ieraudzīju, ka mans vectētiņš uzsmaida man, un apraudājos. Tas ir tik brīnišķīgi, sajust Gara maigo un labestīgo pieskārienu, pēc gremdēšanās pavisam citās enerģijās. Ironija ir tāda, ka viņa uzvārds, un arī mans sākotnējais uzvārds bija "Nagel"... es jokojot mēdzu teikt, ka tas pats Eņģelis [Angel] vien ir, tikai sakrustots! … Es tur sēdēju, Mīlestības asaras plūda pār maniem vaigiem, līdz es atcerējos, ka man jāceļas un jāiet ārā pēc pasta. ”Mēs iesim kopā ar tevi!”, viņi man teica, un silti apņēma mani arī tad, kad es jau cēlos, lai ietu laukā, skaistajā naktī.
Tas bija tikai dažu soļu gājiens līdz pastkastītei, taču ar manu Sirdi, tik pārpilnu kā šoreiz, tas viss šķita kā brīnumaini burvīgs un pārsteidzošs ceļojums. Krisa Sfīrisa dziesma ”Paklaiņo kopā ar Mani”(**) sāka skanēt manā galvā, kad es gāju pa taciņu Eņģeļu pavadībā. Sienāzītis, trotuāra malā, noskatījās uz mani naivā izbrīnā, zem izgaismotajiem perlamutra mākoņiem, naksnīgajās, mēnessgaismas pielietajās debesīs …
Es ieelpoju vēso gaisu dziļi, un ieelpoju Mīlestību, kas šeit peldēja, pulsēja, un elpoja no katra stūrīša un spraudziņas, un atradās dziļi karas cilvēciskas būtnes Sirdī. Skaistais ir visur, pat pašās parastākajās lietās … salauztā Sirdī, saudzīgā pieskārienā, saldā melodijā, pašu vismazāko kustonīšu acīs, un plašajās debesīs. Tik daudz mums dzīvē ir, par ko pateikties …
Šonedēļ izmantojiet katru sīkāko mirklīti, lai fokusētos uz Mīlestību, kad vien jums tas būs iespējams. Mēs esam radīti – lai būtu Mīlestības attiecībās ar dzīvi, pat pašos piezemētākajos un necilākajos brīžos.
https://www.draugiem.lv/group/16019359/gaismasberni/?f_tid=5540322
