Kad palīdzēt var vienīgi Brīnums …
22.11.2014 … publicējusi Ann Albershttp://journal.visionsofheaven.com/2014/…
No angļu valodas tulkoja Maija Čepule …
Man bija šīs aizvadītās nedēļas laikā tik unikāls ceļojums, kā nekad iepriekš. Lai nofilmētu savas e-pārraides ”Ann & the Angels” kārtējo sēriju, man pašai nācās pielietot visu to, ko es iesaku citiem, pie tam daudz dziļākā līmenī, kā jebkad. Rezultāts izrādījās neizsakāmi skaists, gan manai Sirdij, gan manai dzīvei, par spīti problēmas nopietnībai un izietās mācības pamatīgumam ...
Es iesēdos Kalifornijas reisa lidmašīnā, juzdamās brīnišķīgi savā ķermenī, un ar patīkamu satraukumu Sirdī. Es izkāpu no lidmašīnas pēc stundas, ar aizsprostotu ileocekālo vārstu (zarnu samešanās), piepūsta kā ronis, un ar neciešamām sāpēm. Man pāris reižu bija gadījies nonākt šādā stāvoklī. Pirmo reizi tas izraisījās 2012. gadā pamatīga izbīļa dēļ, kad maniem kaimiņiem bija aizdegusies māja, un vēlāk pēc gada daži sarežģījumi attiecībās izsauca to atkal. Pirmo reizi es vērsos klīnikā pie ārstiem, un viņi man teica, ka tas ir bīstami dzīvībai, un gribēja mani tūlīt pat ievietot neatliekamās palīdzības nodaļā. Es atteicos, un izārstēju sevi pati.
Kopš tā laika man bija daudz uzmanīgāk jāizvēlas tas, ko es ēdu. Acīmredzot kaut kas, ko es biju ieēdusi, nebija man piemērots. Kaut kā es nokļuvu līdz viesnīcai. Es piezvanīju filmēšanas komandai, un pateicu viņiem, ka neesmu pārliecināta, vai rīt varēšu filmēties. Viņi piekrita līdz ar mani vizualizēt izdziedināšanos, un mēs visi nolēmām pagaidīt līdz rītdienai, un paskatīties, kā lietas kārtojas. Es centos nekrist panikā, piezvanīju draugam, šī saruna deva man tīri cilvēcisku komfortu, un tad sāku lūgties.
Es sastapos tonakt aci pret aci ar savām ļaunākajām bailēm tanī viesnīcas istabā – no tā, ka biju viena, un no neizturamajām sāpēm. Es atrados svešā pilsētā, bez zināmiem dziedniekiem, bez medikamentiem, bez jebkādiem dabiskiem līdzekļiem, un ar sāpēm, kas bija tik stipras, ka varēju vienīgi tikai elpot. Sāpju lēkmes uznāca viļņiem, katra nākamā bija briesmīgāka par iepriekšējo. Man nebija mašīnas, un nebija iespējams paredzēt, cik ilgi tas varētu vilkties. Pēdējo reizi tas bija ildzis četras vai piecas dienas, pirms es sāku sajust kaut nelielu atvieglojumu, un bija vēl nepieciešamas vismaz pāris nedēļas, pirms es varēju kaut ko normālu ieēst.
Lūgšana vēl nebija galā, kad es atcerējos – es taču biju vēlējusies pastāstīt savā e-pārraidē par Brīnumu radīšanu un šo Brīnumu manifestēšanos. Iecerētā šova vadmotīvs bija: ”Kad jūs nezinat vairs ko iesākt – Dievs Dara.” Bija skaidrs, ka nu ir īstais laiks pašai praktizēt visu, uz ko es biju grasījusies mudināt citus. Es sāku lūgt, lai manifestētu perfektu veselību. Tagad tā bija mana iespēja.
Es fokusējos, lai rīt no rīta būtu studijā. Pirmajās pāris stundās bailes uzbruka man bez pārtraukuma, bet ik reizi, kad tās man izmācās, es iedomājos, ka elpoju uz viņām Mīlestību, un nodevu tās Dieva ziņā. Man bija bail, ka neizdziedināšos, ka nebūšu spējīga filmēties, ka nebūšu spējīga vairs aizlidot uz mājām, ka būšu izgāzusi visu e-pārraižu ieceri, man bija bail, ka būs jāizsauc ātrā palīdzība, un būs par to visu arī jāsamaksā, bailes, ka nekad vairs nebūšu vesela, ka nespēšu panest sāpes, un būšu pievīlusi visus, kam biju domājusi kalpot … Es biju šo māņu ielenkumā, tomēr citu pēc cita es tos pamazām atgainīju.
Man uzpeldēja manu iepriekšējo dzīvju iluzorās ainas, kurās es tiku spīdzināta, kurās es tiku atstāta viena nomirstam … Iespaidi bija tik reāli, it kā tas notiktu patiesībā, taču es turpināju apgalvot Patiesību: ”Dievs ir ar mani. Dievs ir manī. Nav iespējams mani šķirt no perfektas veselības. Es neesmu un nevaru būt viena, jo Mīlestība atrodas manī un dzīvo, un iedveš dzīvību manī.”
Pēc vairākām stundām, pavadītām šinī ”manā dejā ar iekšējiem dēmoniem,” bailes atkāpās. Es biju spējīga jau daudz skaidrāk nofokusēties uz vēlamo rezultātu. Es iztēlojos, ka filmēšanās ir laimīgi pabeigta. Es atsaucu atmiņā to laiku, kad jutos labi, lai arī tagad tā sajustos. Es elpoju lēnām un dziļi, un lūdzu visus garīgos dziedinātājus un Eņģeļus nākt man palīgā. Ar katru sāpju vilni es ieelpoju Mīlestību daudz dziļāk, atdodoties tai, it kā tas būtu praktiskais darbs, kurā man būtu jānoskaidro šo kontrakciju būtība. Es pilnībā pakļāvos Dieva gribai. ”Tavs Prāts lai Notiek.” Ja Dievam vajag, lai es filmējos, tad tā arī būs. Ja nē, tad man to nevajag. Es sāku just, ka mans aplaimotais un nomierinātais prāts sāk pilnībā uzticēties Lielajai Mīlestībai.
Kad beigu beigās es biju pilnīgi mierīga, par spīti sāpēm, es paņēmu spoguli, un lūkojos pati sev acīs, līdz varēju Dieva Gaismu ieraudzīt tajās, apstiprinot Patiesību no maniem dziļumiem: ”Šī Gaisma ir Patiesība. Šī Gaisma ir manas būtības Patiesība. Lai ko arī es ieraudzītu savā priekšā, lai kā arī es justos – tik un tā Dieva Pilnība dzīvo manī.” Es nonācu dziļā Klusumā, dziļā Klātbūtnē, un raudzījos Gaismā, kas bija man acīs, līdz es sajutu, ka šī Gaisma sāk plūst caur manu ķermeni, un sāk mani izdziedināt.
Nākamā rīta pulksten piecos, par spīti naktij, aizvadītai nomodā un vienās sāpēs, pieaugoša enerģija atkal rosījās manī, un es jutos pacilāta un saviļņota par iespēju filmēties, un zināju, ka neskatoties uz vēl palikušo sava vidukļa lejasdaļas nelielo līdzību ar roni, es to varu izdarīt. Mēs nolēmām nofilmēt tikai tās epizodes, kuras es varēšu, pat ja tas nozīmētu, ka neiziesim visām cauri. Kad es nostājos kameras priekšā, kaut kas brīnumains sāka notikt. Es sajutu savu Mīlestību uz filmējamo materiālu, savu Mīlestību uz skatītājiem, un visaptverošu Mīlestību un Pateicību par Dieva Svētību, kura bija izvadījusi mani caur visiem manas visbriesmīgākās nakts pārbaudījumiem drošībā.
Es nofilmēju piecas epizodes tanī dienā, un biju pat spējīga normāli ieēst. Nākamajā dienā es varēju ielīst savās parastajās drēbēs jau daudz vieglāk, un spēju nofilmēt vēl piecas epizodes. Pēcpusdienā ap trijiem es jutos jau pavisam eiforiski un pārsteidzoši labi savā ķermenī, biju Dieva Mīlestības un Gaišuma pielieta, un tas strāvoja caur mani. Es biju saņēmusi savu izdziedināšanās Brīnumu. Es jutos attīrījusi savās daudzajās iepriekšējās dzīvēs uzkrāto. Es nevaru pat aprakstīt lielisko sajūtu, ka man vairs nav baiļu, kas bija sagrābušas manu ķermeni, un par kurām pat nebiju līdz tam nojautusi.
Bet visbrīnišķīgākais ir tas, ka šīs epizodes, filmējot ”Manifestēšanu kopā ar Eņģeļiem” tagad ir apzīmogotas ar reālas pieredzes enerģiju, tās ir piesātinātas ar Dieva dziedinošajām enerģijām, kuras radīja patiesu Brīnumu manā dzīvē priekš manis, tieši tad, kad es filmējos. Man nav ne jausmas, kādas iespējas tādejādi atvērsies skatītājiem, bet es jūtu, ka tās būs transformējošas. Es varbūt izskatos nedaudz nogurusi, un mazliet juceklīgi runāju pirmajā nofilmētajā epizodē, taču enerģijas ir pārsteidzošas.
Tagad ir laiks, lai paskatītos acīs savām visļaunākajām bailēm – kad mēs saslimstam, kad dzīve sabrūk, kad kāds, kuru mēs mīlam, nodod mūs. Šajos brīžos, kad mēs tiešām vairs nezinam, ko iesākt – Dievs Dara. Eņģeļi un nebeidzamais, nekad neizsīkstošais Mīlestības Avots, kurš dzīvību iedveš visam Visumam, ir šeit ik brīdi, gaidot, lai caur mums ienestu atkal Mīlestību šinī situācijā, un tādejādi izdziedinātu gan mūs pašus, gan šo situāciju. Ja mēs dosim savu ieguldījumu, rīkodamies tā, lai ar savu Sirdi un prātu saskaņotos ar Patiesību, un ja mēs pakļausimies Augstākajai Gribai šinī brīdī – absolūts Brīnums ir iespējams, jo Dievs zina – kā transformēt jebkuru situāciju – neticami ātri, un tik ārkārtīgi skaistā, tik elegantā, un tik ļoti Mīlošā veidā, ko mēs nekad nebūtu varējuši iedomāties.
Es jūtu Dzīvi, savienojumu ar Avotu un Dieva Svētību tagad, jo es jūtu, kā Dieva Mīlestība plūst caur manu Sirdi. Kaut kādi seni un lieli bloki ir aizvākti, un līdz ar to – Gaisma, kas bija gaidījusi, lai atdzīvinātu mūsu dzīvi, brīvi var tagad plūst caur mani. Es biju nodarbināta visu nedēļu, gatavojot Ziemassvētku dekorācijas, un jau domāju par Pateicības vakariņu gatavošanu ar īstu Pateicību un visdziļāko Mīlestību. Es nevaru vien sagaidīt, kas no tā iznāks … Es zinu, ka tas būs ļoti ļoti skaisti.
Un tā – kad jūs vairs nezinat ko iesākt – Dievs Dara.
Šonedēļ centieties atcerēties šo vienkāršo Patiesību visās lietās, mazās un lielās.
https://www.draugiem.lv/group/16019359/gaismasberni/?f_tid=5558500
