10.02.2014 ... Erceņģelis Mihaēls caur Виолаhttp://preobrazenie.ucoz.ru/forum/30-328…
No krievu valodas tulkoja Maija Čepule ...
Patiesa Gara kalpošana – tā ir pilnīga pašatdeve. Kur gan jūs esat redzējuši Dvēseli, kura būtu izlēmusi tikai daļēji Mīlēt, daļēji Dāvāt un Dāvināt? Nekur. Dvēseles Kalpo ar katru savu aspektu, ar katru izpausmi, ar katru savu iezīmi. Un taisnība ir cilvēkiem, kas apgalvo, ka Dāvāt ir patīkamāk, nekā saņemt. Tas tiešām tā ir. Kas izbaudījis Dāvāšanu no Sirds, nevis no ego (kad gribas saņemt par to vismaz ”paldies” vai kādu citu atbildes dāvanu), tas zina, par ko es runāju. Kad kādam Dāvā no visas Sirds – tad negaidi neko par to. Vēl vairāk – pat prātā nekas tāds nevar ienākt. Un šinī pacilājošajā brīdī Sirds uzreiz uzmirdz, jo Dāvāšana – tas ir tas, par ko viņa savā iekšienē ir visvairāk sapņojusi.
Uzsmaidiet nākamreiz garāmgājējam, padodiet roku no transporta līdzekļa izkāpjošai sievietei. Vienkārši tāpat, bez nosacījumiem. Nevis pateicības, nevis uzslavas vai atzinības saņemšanai, bet gan – lai palīdzētu Dvēselei, kuru jūs lieliski pazīstat, un kura labi pazīst arī jūs. Padarīt pasauli gaišāku un priecīgāku ir vienkāršāk, nekā varētu šķist. Tas ir jūsu prāts, kas vienmēr izdomā attaisnojumus un nosacījumus, bet Sirds taču aicina: ”Rīkojies!” Ikviens sīkums, nesavtīgi otra labā paveikts – tas ir kā aizkustinošs pieskāriens Ģimenes loceklim. Un viņš tanī brīdī būs laimīgs.
Jūs jau esat pamanījuši, cik ļaudis ir aizvērti, cik viņi ir ar savām problēmām aizņemti. Viņi steidzas, kaut ko plāno, viņi ir aizmirsuši priecāties par esošo brīdi. Bet tagad iedomājieties, ka visas rūpes atkāpjas, viena vienīga gaiša brīža priekšā. Saņemot kaut nelielu daļiņu no jūsu dāvātā smaida, palīdzības un atbalsta – cilvēks sajutīs nebijušu vieglumu ... Kur gan tas redzēts, ka nepazīstams palīdz un uzsmaida nepazīstamam? ... Jaunajā pasaulē tas redzams (pasmaida). Lūdzu, dodiet sev iespēju radīt šo Brīnumu tūlīt pat! Jūsu drūmums, jūsu nopietnums – tās ir nodevas pagātnei, tam nedabiskumam, kurš bija pārklājis patiesību par to – kas jūs esat. Tagad ir laiks – notraukt putekļus, un ieraudzīt īsto seju. Jūs – Cilvēki, un jūs esat Skaisti.
Jūs Dāvanas ir vērtīgākas, nekā jūs domājat. Un tanī ir apslēpta jūsu diženā kautrība – pārveidodami PasaulsĒku, jūs arvien vēl domājat, ka esat pārāk vāji. Nevēlaties vairs tā domāt? Tad vairojiet Gaismu, paši to uzradot. Jebkurš sīkums priekš prāta – kļūst par varoņdarbu, ja tas darīts no Sirds! Palīdziet viens otram, Dāvājiet Sevi citiem, neatbildiet ar aizvainojumu uz apvainojumu. Tā vietā lai apvainotos – palaidiet šo enerģiju citā gultnē, un patiesi labestīgi novēliet šim cilvēkam laimi un to problēmu atrisināšanu, kuras piespiedušas viņu būt tik ļoti raupjam, lai sagribētu kādu apvainot. Tas taču ir jūsu pašu Brālis vai Māsa, karsti mīlēts Gars, kurš nespēj vēl pagaidām atcerēties – kas viņš ir.
Ticiet man – jo vairāk jūs Dāvāsiet – jo laimīgāki tapsiet. Visums atvērs daudz durvju jūsu priekšā, jo tādā veidā tas darbojas – tāds ir Dieva Likums – lai cik arī dotu – saņemsi atpakaļ daudz vairāk. Uz to jūs tika iedvesmojis Jeshua, kurš nežēloja savus spēkus cilvēku labā. Viņš katrā no tiem saredzēja Radītāja daļiņu – gluži tādu pašu kā viņš pats. Un šī Diženā Sirds nezināja – kā tas ir – Sevi nedāvāt.
Kalpot šādi – nozīmē attīstīties, jo tieši motivācija ”Sevi Dāvāt” virza progresu garīgā plānā. Kurš domā tikai par sevi un par savu labklājību – ar rūgtumu pamanīs, ka nekur nevirzās, bet nonācis nepatīkamā sastinguma stāvoklī. Un tas nebūt nav sods. Nekādā gadījumā. Tas vienkārši ir Dievišķo Likumību apzināšanās pamudinājums. Taču kad Dvēsele kalpo citiem – viņa pastāvīgi ir nodarbināta, viņa iegūt citu kvalitāti, iegūst jaunas spējas. Beigu beigās – paraugieties uz sevi! Jūs šeit uz Zemes esat ne jau tik daudz ”priekš pašpilnveidošanās, pašpilnveidošanās dēļ”, bet vairāk gan ”priekš pašpilnveidošanās, lai pilnveidotos visa PasaulsĒka”. Visu Visumu visdiženākās Dvēseles ir tās – kuras dāvā pasaulei milzumdaudz Gara Dāvanu. Un arī jūs tāpat Dāvājat.
Un Dāvāšanai nav adresāta, jo tikai prāts var iedomāties, ka vienam viņš dāvās, bet citam kaut kāda iemesla dēļ nē. SIRDS DĀVĀ VISIEM neapstājoties. Viņa Dāvā Dieviem (kaut arī prāts iebildīs: ”Kā tad viņiem vēl trūkst?”), viņa Dāvā Dvēselēm, kuras cieš no izkropļojumiem (bet prāts iebildīs: ”Vai tad tur vairs var ko līdzēt?”). DĀVĀJIET NEAPDOMĀJOTIES – un jūs ieraudzīsiet, ka TIEŠI JŪSU DĀVINĀJUMA BIJA PIETRŪCIS!
Un pēc tam jūs nevarēsiet nobrīnīties, ka visa PasaulsĒka jums nāk palīgā. Bet tagad – lieciet lietā to, ko es teicu, un izdariet savus secinājumus, kas nepieciešami jūsu apziņai, lai nomestu bezpalīdzības un nevajadzīguma, bezspēcības un vājuma ilūziju ... Ja jau tik diženas Dāvanas iespējams saņemt, atbildot uz jūsu Dāvāto – tad taču nav nemaz aptverams – cik ĻOTI jūs esat PasaulsĒku apdāvinājuši, ka viņa ir saaicinājusi JŪSU DĒĻ tik daudz Spēku, un atvēlējusi JUMS to godu – kļūt par visu matērijas pārveidojumu AVOTU? Sajūtiet Dāvāšanas Varenību!
Erceņģelis Mihaēls,
cilvēcei kalpjot,
un Sevi Dāvājot nemitīgi
http://www.draugiem.lv/group/16019359/gaismasberni/?sort=date&f_tid=5257301
