Vēsture. Mūsu tautas, mūsu senču
vēsture.
Šodien lielākā daļa no mums apzinās, ka vēsture nav
patiess stāsts par to, kas reiz bijis. Ir dzirdēts, ka vēsture ir rakstīta un ne
reizi vien ir pārrakstīta atbilstoši tā brīža varas vajadzībām. Mūsu senču-
latgaļu, kuršu, zemgaļu, sēļu, vai vēl sirmākā senatnē skatoties- to mūsu
senču, ko šodien saucam par senajiem baltiem, vēsture galvenokārt rakstīta, izmantojot mūsu iekarotāju hronikas un interpretācijas par notikušo.
Un dīvaini ir tas, ka ir ļoti maz apzinātu informācijas avotu par pirms
kristietības periodu mūsu zemē. Ja pieņem, ka
senāki avoti ir apzināti iznīcināti, lai varētu rakstīt savu- iekarotāju
vēsturi, tad izpratne par joprojām skolās mācīto vēsturi kardināli
mainās.
Pēdējos divdesmit gados ir parādījušies
dažādi seno informācijas avotu, arheoloģijas, arheolingvistikas
pētījumi, kuri mūsu vēsturi izgaismo pavisam citādāku. Viens no šādiem
pētniekiem ir Andrejs Kavacis, kurš savu ar dažādiem faktiem pamatoto skatījumu
ir apkopojis grāmatā "Baltu senvēsture". Pētījums aptver ļoti senu laiku.
Sākot ar vairākus desmitus tūkstošus gadus senatni, līdz jau detalizētāk pēdējos
desmit tūkstošus gadus. Viņa secinājums- vēsture ļoti precīzi atspoguļo
to, kas notiek tagad, mūsdienās.
Par šīm vēsturiskajām likumsakarībām,
kas ietekmē šodienu, arī par seno valodu attīstību līdz mūsdienu latviešu
valodai, par seno rakstību, par visu šo varēsim klausīties A. Kavača lekcijā
š. g. 1. martā Salaspils bibliotēkā.
