Plašsaziņas līdzekļos Higsa bozons dažkārt tiek populistiski dēvēts par "Dieva daļiņu", bet Higsa lauks — par Dieva izpausmi, jo tas rada visu mūsu Visuma masu, bet Higsa daļiņas atklāšanai ir ārkārtīgi liela loma mūsu pasaules izpratnē.
Higss, pats būdams ateists, neatbalsta šo nosaukumu, sakot, ka tādējādi varētu tikt aizskartas ticīgo jūtas. Šis apzīmējums izplatījās kopš 1993. gadā Leons Ledermans (1988. gada Nobela prēmijas fizikā laureāts) sarakstīja populārzinātnisku grāmatu, kuras nosaukumā bija ietverti vārdi "Dieva daļiņa" (The God Particle: If the Universe Is the Answer, What Is the Question?). Patiesībā Ledermans gribēja nosaukumā likt "Nolādētā daļiņa" (Goddamn Particle), bet grāmatas izdevējs stingri pastāvēja uz apzīmējumu "Dieva daļiņa".
Pastāvēja uzskati, ka šīs daļiņas mākslīga iegūšana varētu izsaukt nekontrolējamu masas pieaugšanas ķēdes reakciju un melnā cauruma izveidošanos vai tā saucamās dīvainās matērijas rašanos, tomēr līdz šim nekas tāds nav novērots. Ja Higsa bozonu nebūtu izdevies iegūt, pašreizējā elementārdaļiņu fizika tiktu sakompromitēta. Vairākums fiziķu krasi norobežojas no tamlīdzīgiem apgalvojumiem.
Zinātniekiem, kas jau gadiem darbojas Lielā hadronu paātrinātāja projektā, beidzot šķiet, ka viņi ir atklājuši ilgi meklēto Higsa bozonu.
Par dievišķo daļiņu dēvētais bozons, kas veido matērijas masu un apvienojumā ar gravitācijas spēkiem objektiem un vielām piešķir svaru, atklāts, analizējot datu jūru, kas iegūta divu protonu kūļu sadursmes rezultātā Lielajā hadronu paātrinātājā.
Jāatzīmē gan, ka bozons pats vēl nav ieraudzīts, taču datu analīzē parādījušās liecības par daļiņu, kuras masa ir 125 miljardi elektronvoltu (GeV) jeb 117 reizes lielāka nekā protonam. Tas apmēram atbilst līdzšinējam pieņēmumam, ka Higsa bozons sver 125,3 ± 0,6 GeV.
Tāpat zinātnieki norāda, ka bozona atklāšanas fakta ticamību stiprina gaužām niecīgā iespēja, ka signāls par daļiņas esamību eksperimentu datos ir tikai statistiska nejaušība; tā esot 1:3500000.
Higsa bozona meklēšana notiek Lielajā hadronu paātrinātājā, kas ir zem zemes (uz Šveices un Francijas robežas) izbūvēts riņķa formas tunelis 27 kilometru garumā. Pie tā atrodas divi neatkarīgi detektori - ATLAS un CMS - un tie abi pēc protonu kūļu sadursmes uzrādīja jaunu daļiņu. ATLAS mērījumos tās svars bija 126 GeV, bet CMS mērījumos - 125 GeV.
Jau vēstīts, ka profesors Pīters Higss 1964. gadā izvirzīja hipotēzi par bozona, kurš piešķir matērijai masu, eksistenci, atrisinot vienu no sarežģītākajiem uzdevumiem teorētiskās fizikas tā dēvētajā standarta modelī. Higss uzskata, ka Visumu caurvij neredzams lauks, kas sastāv no bozoniem – daļiņām, ar kuru palīdzību matērija iegūst masu un līdz ar to eksistē formā. Kad elementārdaļiņas virzās caur šo lauku, bozoni faktiski «pielīp» pie dažām no tām, palielinot to masu, kamēr citu daļiņu kustība tiek «ignorēta». Piemēram, fotonus – gaismas daļiņas, kurām nav masas, – Higsa lauks neietekmē.
Fiziska Higsa bozona atklāšana palīdzēs saņemt atbildes uz daudziem neskaidriem teorētiskās fizikas jautājumiem. Piemēram, kas tieši notika Lielā sprādziena laikā? Kā Visumā parādījās gaisma? Un kāpēc matērijai ir masa?
http://www.draugiem.lv/#/uranija/news/?p=11470309
