Visi cilvēka grēki ieņem dažādu baiļu formu un dzen viņu pretī personīgajam liktenim, kas viņam liekas vienīgais patvērums, kas dāvā laimi. Pat, ja mēs aizmirstu par saviem grēkiem, tie mūs atceras. Telēns no tūkstoš govīm atpazīst savu māti un pārnāk pie viņas.
Ja , teiksim, mani kāds nogalinātu šajā dzīvē, tad mans prāts nāves brīdī ar milzīgu spēku nofokusētu šo notikumu. Atmiņā paliktu slepkavas psihotips, viņa noskaņojums, dusmas, viņa acis. Nākošajā dzīvē es neatcerēšos par to. Bet satiekot savu slepkavu jaunā ķermenī, es nekavējoties viņu atpazīšu pēc psihotipiskajām pazīmēm, sajutīšu bailes un ļoti drīz viņu neieredzēšu. Bet kādu varu tik pat drīz iemīlēt, liekas , it kā pat ar viņu ilgi nekomunicējot. Tā telēns noteikti atrod savu māti.
A. Hakimovs „Karma. Pārdomas.”
Ja , teiksim, mani kāds nogalinātu šajā dzīvē, tad mans prāts nāves brīdī ar milzīgu spēku nofokusētu šo notikumu. Atmiņā paliktu slepkavas psihotips, viņa noskaņojums, dusmas, viņa acis. Nākošajā dzīvē es neatcerēšos par to. Bet satiekot savu slepkavu jaunā ķermenī, es nekavējoties viņu atpazīšu pēc psihotipiskajām pazīmēm, sajutīšu bailes un ļoti drīz viņu neieredzēšu. Bet kādu varu tik pat drīz iemīlēt, liekas , it kā pat ar viņu ilgi nekomunicējot. Tā telēns noteikti atrod savu māti.
A. Hakimovs „Karma. Pārdomas.”
