Par domām

Aelitas Folkmanes viedoklis par domām

Par domām stāsta ASV Tahionu Garīguma un zinātnes institūta pasniedzēja Aelita Folkmane:Mēs varam skatīties uz domām kā vienu no mūsu energoinformatīvās sistēmas sastāvdaļām. Atbilstoši materiālistiskajam pasaules uzskatam mēs esam pieraduši domāt, ka cilvēks – tas ir tikai viņa fiziskais ķermenis. Saskaņā ar holistisko pasaules uzskatu cilvēks ir daudz kas vairāk – ne tikai fiziskā matērija, bet arī enerģija, informācija un apziņa. Šajā dalījumā domas pieder pie informācijas sfēras.

 Vai domai ir arī forma?

 Jā, domas veido tā sauktos vērpes jeb torsionu laukus. Vērpes laukiem var būt dažādas formas, tie var būt daudzslāņaini, tie var griezties pa labi vai griezties pa kreisi atkarībā no to kvalitātes. Ja doma apliecina dzīvību, dievišķos likumus, veselību, prieku un tamlīdzīgas pozitīvas vērtības, tad tā ir pozitīva un vērpes lauks griežas pa labi. Ja doma ir negatīva, iznīcinoša, tad vērpes lauks griežas pa kreisi.

 Latviešiem ir sakāmvārds: tāds ar tādu satiekas. Tas arī principā runā par to, pēc kādiem principiem doma jeb informācija piesaista sev līdzīgu domu jeb informāciju un attiecīgi arī šai domu formai atbilstošo realitāti. To, ko mēs domājam, tādu pieredzi mēs arī pievelkam. Nav nozīmes, vai mēs domājam, ka es kaut ko gribu vai es kaut ko negribu, jo galvenais ir domu tēls – tas, ko es gribu vai negribu, teiksim, rozā ziloni. Psihoterapijā ir slavens teiciens: atliek vien pasacīt "Nedomājiet par rozā ziloni", un visa grupa tūlīt domā par rozā ziloni.

 Pievelkas tas, par ko mēs domājam. Tādēļ ir svarīgi domas noformulēt pozitīvā izteiksmē.
Problēma ir tajā apstāklī, ka mūsu izglītības sistēma neparedz, kā bērniem iemācīt strādāt ar domām, kā šīs domas pareizi veidot. Pēdējos gados situācija mainās, bet pateicoties nevis oficiālajai izglītības sistēmai, bet gan tam, ka mums ir internets, ļoti daudz literatūras un iespēja pastāvīgi iepazīties ar alternatīvu informāciju – tādu informāciju, kura nav iekļauta oficiālajā izglītības sistēmā vai kuru sāk iekļaut ļoti negribīgi un lēniem soļiem.

 Būtiski ir arī tas, ka jāzina, ko mēs gribam. Arī katra vēlme ir domu forma, ar kuru mēs kaut ko radām. Ja cilvēks nezina, ko viņš īsti grib, tad viņa realitāti piepilda citu cilvēku domu formu un tēlu veidotās situācijas, un tad savukārt rodas sajūta, ka esam situācijas upuris. Ja mēs skaidri zinām, ko gribam, tad mums ir daudz lielāka iespēja saņemt tieši to, nevis to, ko priekš mums radījuši citi.
Kā strādāt ar domām? Cik lielā mērā cilvēkam ir jāmācās domāt?

 Ir vairāki aspekti. Jautājums vairāk ir par apzināšanos, kā strādā kosmiskie jeb dievišķie likumi, mēs tos varam saukt arī par harmonijas un mīlestības likumiem. Tās domas, kas ir harmonijā ar dievišķajiem likumiem, veido pozitīvu rezultātu. Ja šos dievišķos likumus mēs nezinām, neapzināmies, tad vairāk radām domu formas, kas ir balstītas uz bailēm, un ar šādām domu formām mēs varam pievilkt tikai negatīvu pieredzi. Un, iegūstot negatīvu pieredzi, sākas ieciklēšanās uz negatīvajām domu formām, atkal un atkal tiek atražota negatīvā pieredze.

 Mums ir arī jādomā par domu un emociju stiprumu - tas ir savstarpēji saistīts. Domas stiprums ir atkarīgs arī no tā, cik daudz laika mēs tai veltam. Ja mēs kaut ko iedomājamies, aizmirstam un tam neveltam nekādas emocijas, tad lādiņš ir stipri mazāks. Jārunā ne tikai par individuālās domas spēku, bet arī par kolektīvās domas spēku. Ja vairāki cilvēki vienlaicīgi domā vienu un to pašu domu, tad tās spēks palielinās ģeometriskā progresijā.

Kolektīvās domu formas ir tā joma, kurā mēs, visa sabiedrība - ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē, - ārkārtīgi grēkojam. Piemēram, pateicoties dažādiem masu medijiem, ļoti bieži tiek tiražēta negatīva informācija, un milzīga cilvēku masa vienlaicīgi kultivē vienu un to pašu domu. Kāds tur brīnums, ja, kultivējot šādas negatīvas domu formas, turpinās visādas negācijas – mēs taču tās nepārtraukti atražojam ar milzīgu spēku!Un – visbeidzot – par domu lasīšanu, telepātiju, saziņu domu līmenī...

Šīs spējas cilvēkam piemīt tad, kad viņa energoinformatīvā sistēma ir relatīvi tīra. Jo vairāk mūsu energoinformatīvajā sistēmā ir brīvi "kanāli", jo tīrāka šī sistēma un jo vieglāk mēs spējam uztvert informāciju. Šobrīd mēs esam liecinieki tam, ka arvien vairāk un vairāk cilvēku, īpaši bērni, šo informāciju uztver ļoti viegli.

Piezīme: intervēja Sandra Kropa, LR1 raidījums "Zināmais nezināmajā"