Ja jau šī tēma tā aizgāja un izkustējās, tad turpināsim par karmu.
Karmu latviski varētu saukt par cēloņu un seku likumsakarību.
Tā nav ne sistēma, ne shēma, be...t gan tāds kā fizikas likums. Nu līdzīgi kā ar gravitāciju - ja ābolu uzmetam gaisā, tas kritīs zemē. Ja kādam kaut ko nodarām - tad to pašu izbaudīsim uz savas ādas. Šis ir viens no trim Visuma pamatlikumiem - ko radīsi, to piedzīvosi. Šis likums ir tam, lai mēs tās tēmas, kuras aizskaram, ieraudzītu no visām pusēm un varētu tās izprast. Jo izprast varam tikai tad, kad izbaudām vienu tēmu no visām pusēm. Jo vairāk kāda tēma mums interesē, jo padziļinātāk mēs to pētām. Ja uz katru tēmu mums ir jāpaskatās no visiem 360 grādiem, tad varam uz šo tēmu paskatīties no četriem skatpunktiem, kas būtu ik pēc 90 grādiem, taču varam arī no 12 skatpunktiem, kas būtu ik pēc 30 grādiem, taču varam arī no 360 skatpunktiem un 720, utt..
Ja kādā tēmā uzdodam jautājumu - kā tā var? Tad mums parāda šo tēmu no daudziem skatpunktiem - ka var tā un ne tikai tā . Piemēram, ja apzog kādam māju un mums rodas jautājums - kā tā var? Tad apzags mums, apzags mūsu ģimenei, pašiem sanāks kaut ko nozagt, utt.. Tēma tiks pārcilāta no visām pusēm.
Cēloņu un seku likumsakarība ir tajā, ka ko izdarīju es, to izdarīs man. Ko nespēju pieņemt, to piedzīvošu tik ilgi, kamēr pieņemšu. Ko nespēju izprast, to pieredzēšu tik ilgi, kamēr izpratīšu.
Caur šo Dievs mums ļauj mācīties kļūt par Dieviem. Un ja citreiz brīnāmies, kā var uz Zemes tik nežēlīgi viss notikt un kur bija Dievs, kad mazi bērni gāja bojā, vai vienkārši ciemu noslaucīja no Zemes virsas kāda dabas stihija, tad varam droši zināt, ka Dievs stāvēja klāt un pat palīdzēja visu to radīt, lai mēs gūtu kādu mācību, kuru paši esam paprasījuši. Ar mums nevar notikt nekas tāds, ko neesam radījuši.
Šis karmas mehānisms var šķist ļoti sarežģīts, taču to izprotot tas top ļoti vienkāršs. Un ja dzīvojam modri, modri vērojam savu dzīvi, nevis kaimiņu vai draugu dzīves, ja apzināmies, ka piedzīvojam tikai to, ko esam radījuši, tad šo likumu vai mehānismu ir ļoti viegli izprast.
Runā, ka karma pārstāj eksistēt vai pārstāj darboties. Sava daļa taisnības tajā ir. Karma nevis pārstāj eksistēt, bet gan transformējās tiem, kas to izpratuši. Karma ir mācība, kuru gūstam saistībā ar to, ko gribam. Mēs katrs nākot uz Zemes noslēdzam Karmas līgumu, kurā visticamāk teikts – Kamēr es neapgūšu visas mācības, ko šī planēta piedāvā, prom no tās netieku.
Tā kā šis ir lielu pārmaiņu laiks un transformējamies ne tikai mēs, bet arī pati planēta, tad tiem, kuri līgumu nebūs izpildījuši līdz kvantu pārejai, tiks piedāvāta cita planēta ar līdzīgiem nosacījumiem. Pēc prognozēm tie būs vismaz deviņdesmit procentu no mūsu šī brīža civilizācijas, tas ir optimistiskākajā versijā. Tie, kas šo karmas līgumu būs izpildījuši, iet cauri kvantu pārejai un nonāk uz jaunās Zemes. Mūsu karmas līgumā ir pilnīgi visas iespējamās situācijas, kādas vien ir uz Zemes. Tās sadalītas pa dažādām tēmām. Nu tad kāpēc karma pārstāj eksistēt? Tāpēc, ka ja izprotam kādu tēmu, pateicoties šīm lielajām pārmaiņām un tam, ka nav vairs laika visu izdzīvot, šī tēma atrisinās. Sanāk tā, ka ja izprotam kādu tēmu, tad tajā tēmā visa karma mums tiek atlaista un tā vairs nav obligāti jāizdzīvo uz savas ādas. Un tā ar pilnīgi visām tēmām. Esmu dzirdējis, ka citi tās sauc par atslēdziņām, ja vienā tēmā atslēgu dabūjām, tad to tēmu vairs nerisinām un ja dzīvojam ar to izpratni, kuru ieguvām, tad karma uz mums nevis nedarbojās, bet gan mēs esam izpratuši tos likumus, kuri darbojās un ja nepieļaujam vairs kļūdu, tad mums vairs nekādas saistības neveidojās. Un tā jebkurā tēmā. Protams tiem, kuri tiecās pēc karmas risināšanas un meklē to ikdienā, tiem pateicoties brīvās gribas likumam būs ļauts risināt pilnīgi visu savu karmu. Tāpēc mums izdevīgi ir domāt, ka viss jau ir atrisināts. Piemēram, veikt kādu rituālu, caur kuru atrisinām savu karmu. Nu, piemēram - sadedzinām ratu vai kādā meditācijā nodzēšam savu karmu, un ja kaut kas vēl dzīvē nāk pretī, tad to risinām. Taču meklēt un gribēt risināt - tas mums galīgi nav izdevīgi.
Šī dzīve pa lielam ir tam, lai saliktu visās tēmās ķeksīšus un noslēgtu tās ar izpratni. Visu tēmu izpratne ir apgaismība. Tas ir tas, ko sasniedza Jēzus un visi Budas. Tas ir absolūta stāvoklis, kurā mēs vairs nedzenamies ne pēc kā, bet vienkārši baudām saikni ar Dievu un savu absolūto beznosacījumu mīlestības stāvokli. Tas ir stāvoklis, kad nevienu vairs nevērtējam, nekritizējam un pieņemam, jo izprotam katru tēmu. Mums ir sapratne katrā tēmā un mēs saprotam, kāpēc zagļi zog, kāpēc slepkavas slepkavo, kāpēc politiķi manipulē un maniaki izvaro. Mēs to visu saprotam, pieņemam un spējam dot katram tikai tīru gaismu un mīlestību. Tāpēc runā, ka laika nav, ka laiks ir maz, jo jāatrisina daudz un jāizprot daudz. Taču mēs visi turpinām skriet vāveres ritenī un vergot kaut kādām svešām idejām. Var teikt tā - kamēr neizprotam karmu, skrienam ritenī, kad izprotam - tad paņemam šo riteni kā stūri un stūrējam. To panāca Jēzus un visi Budas, un tas ir brīdis, par kuru runā, ka karma vairs nestrādā. Tā strādā, tikai es to kontrolēju, nevis viņa kontrolē mani. Izprotot to, mēs saprotam, cik patiesībā šie likumi ir vienkārši un ģeniāli, un ka Dievs ir uzbūvējis šo Visumu tik perfektu, ka katrs no mums pats sevi māca un pilnveido. Un neviens nav jākontrolē, ir brīvā griba un karma, un pateicoties tam cilvēki top apgaismoti un spēj doties tālāk radīt jau planētas, galaktikas un visu ko citu. Mēs nevaram radīt neko lielāku, ja neapzināmies - kā tas izpaužas uz pašu ādas. Mēs nevaram būt celtniecības kantorī priekšnieki, ja neesam bijuši celtnieki. Mēs nevaram būt labi priekšnieki galdniekiem vai apkopējiem, ja paši neesam bijuši galdnieki vai apkopēji, utt..
Tas laikam viss par to, ka karma vairs nestrādā. Protams, arī visas sistēmas - tādas kā astroloģija, numeroloģija un Maiju kalendārs pārstāj uz mums darboties tad, kad izprotam kādu no tēmām un tajā tēmā vairs nekas nedarbojās, jo paši visu nosakām. Tāpēc runā, ka šīs sistēmas pārstāj darboties, jo mēs tēmas noslēdzam un katrā no tēmām pamazām kļūstam apzināti valdnieki pār savu dzīvi un sevi. Tāpēc ir vērts iedzļināties, dzīvot apzināti un izprast visu, kas notiek ar mums un ap mums.
Karmu latviski varētu saukt par cēloņu un seku likumsakarību.
Tā nav ne sistēma, ne shēma, be...t gan tāds kā fizikas likums. Nu līdzīgi kā ar gravitāciju - ja ābolu uzmetam gaisā, tas kritīs zemē. Ja kādam kaut ko nodarām - tad to pašu izbaudīsim uz savas ādas. Šis ir viens no trim Visuma pamatlikumiem - ko radīsi, to piedzīvosi. Šis likums ir tam, lai mēs tās tēmas, kuras aizskaram, ieraudzītu no visām pusēm un varētu tās izprast. Jo izprast varam tikai tad, kad izbaudām vienu tēmu no visām pusēm. Jo vairāk kāda tēma mums interesē, jo padziļinātāk mēs to pētām. Ja uz katru tēmu mums ir jāpaskatās no visiem 360 grādiem, tad varam uz šo tēmu paskatīties no četriem skatpunktiem, kas būtu ik pēc 90 grādiem, taču varam arī no 12 skatpunktiem, kas būtu ik pēc 30 grādiem, taču varam arī no 360 skatpunktiem un 720, utt..
Ja kādā tēmā uzdodam jautājumu - kā tā var? Tad mums parāda šo tēmu no daudziem skatpunktiem - ka var tā un ne tikai tā . Piemēram, ja apzog kādam māju un mums rodas jautājums - kā tā var? Tad apzags mums, apzags mūsu ģimenei, pašiem sanāks kaut ko nozagt, utt.. Tēma tiks pārcilāta no visām pusēm.
Cēloņu un seku likumsakarība ir tajā, ka ko izdarīju es, to izdarīs man. Ko nespēju pieņemt, to piedzīvošu tik ilgi, kamēr pieņemšu. Ko nespēju izprast, to pieredzēšu tik ilgi, kamēr izpratīšu.
Caur šo Dievs mums ļauj mācīties kļūt par Dieviem. Un ja citreiz brīnāmies, kā var uz Zemes tik nežēlīgi viss notikt un kur bija Dievs, kad mazi bērni gāja bojā, vai vienkārši ciemu noslaucīja no Zemes virsas kāda dabas stihija, tad varam droši zināt, ka Dievs stāvēja klāt un pat palīdzēja visu to radīt, lai mēs gūtu kādu mācību, kuru paši esam paprasījuši. Ar mums nevar notikt nekas tāds, ko neesam radījuši.
Šis karmas mehānisms var šķist ļoti sarežģīts, taču to izprotot tas top ļoti vienkāršs. Un ja dzīvojam modri, modri vērojam savu dzīvi, nevis kaimiņu vai draugu dzīves, ja apzināmies, ka piedzīvojam tikai to, ko esam radījuši, tad šo likumu vai mehānismu ir ļoti viegli izprast.
Runā, ka karma pārstāj eksistēt vai pārstāj darboties. Sava daļa taisnības tajā ir. Karma nevis pārstāj eksistēt, bet gan transformējās tiem, kas to izpratuši. Karma ir mācība, kuru gūstam saistībā ar to, ko gribam. Mēs katrs nākot uz Zemes noslēdzam Karmas līgumu, kurā visticamāk teikts – Kamēr es neapgūšu visas mācības, ko šī planēta piedāvā, prom no tās netieku.
Tā kā šis ir lielu pārmaiņu laiks un transformējamies ne tikai mēs, bet arī pati planēta, tad tiem, kuri līgumu nebūs izpildījuši līdz kvantu pārejai, tiks piedāvāta cita planēta ar līdzīgiem nosacījumiem. Pēc prognozēm tie būs vismaz deviņdesmit procentu no mūsu šī brīža civilizācijas, tas ir optimistiskākajā versijā. Tie, kas šo karmas līgumu būs izpildījuši, iet cauri kvantu pārejai un nonāk uz jaunās Zemes. Mūsu karmas līgumā ir pilnīgi visas iespējamās situācijas, kādas vien ir uz Zemes. Tās sadalītas pa dažādām tēmām. Nu tad kāpēc karma pārstāj eksistēt? Tāpēc, ka ja izprotam kādu tēmu, pateicoties šīm lielajām pārmaiņām un tam, ka nav vairs laika visu izdzīvot, šī tēma atrisinās. Sanāk tā, ka ja izprotam kādu tēmu, tad tajā tēmā visa karma mums tiek atlaista un tā vairs nav obligāti jāizdzīvo uz savas ādas. Un tā ar pilnīgi visām tēmām. Esmu dzirdējis, ka citi tās sauc par atslēdziņām, ja vienā tēmā atslēgu dabūjām, tad to tēmu vairs nerisinām un ja dzīvojam ar to izpratni, kuru ieguvām, tad karma uz mums nevis nedarbojās, bet gan mēs esam izpratuši tos likumus, kuri darbojās un ja nepieļaujam vairs kļūdu, tad mums vairs nekādas saistības neveidojās. Un tā jebkurā tēmā. Protams tiem, kuri tiecās pēc karmas risināšanas un meklē to ikdienā, tiem pateicoties brīvās gribas likumam būs ļauts risināt pilnīgi visu savu karmu. Tāpēc mums izdevīgi ir domāt, ka viss jau ir atrisināts. Piemēram, veikt kādu rituālu, caur kuru atrisinām savu karmu. Nu, piemēram - sadedzinām ratu vai kādā meditācijā nodzēšam savu karmu, un ja kaut kas vēl dzīvē nāk pretī, tad to risinām. Taču meklēt un gribēt risināt - tas mums galīgi nav izdevīgi.
Šī dzīve pa lielam ir tam, lai saliktu visās tēmās ķeksīšus un noslēgtu tās ar izpratni. Visu tēmu izpratne ir apgaismība. Tas ir tas, ko sasniedza Jēzus un visi Budas. Tas ir absolūta stāvoklis, kurā mēs vairs nedzenamies ne pēc kā, bet vienkārši baudām saikni ar Dievu un savu absolūto beznosacījumu mīlestības stāvokli. Tas ir stāvoklis, kad nevienu vairs nevērtējam, nekritizējam un pieņemam, jo izprotam katru tēmu. Mums ir sapratne katrā tēmā un mēs saprotam, kāpēc zagļi zog, kāpēc slepkavas slepkavo, kāpēc politiķi manipulē un maniaki izvaro. Mēs to visu saprotam, pieņemam un spējam dot katram tikai tīru gaismu un mīlestību. Tāpēc runā, ka laika nav, ka laiks ir maz, jo jāatrisina daudz un jāizprot daudz. Taču mēs visi turpinām skriet vāveres ritenī un vergot kaut kādām svešām idejām. Var teikt tā - kamēr neizprotam karmu, skrienam ritenī, kad izprotam - tad paņemam šo riteni kā stūri un stūrējam. To panāca Jēzus un visi Budas, un tas ir brīdis, par kuru runā, ka karma vairs nestrādā. Tā strādā, tikai es to kontrolēju, nevis viņa kontrolē mani. Izprotot to, mēs saprotam, cik patiesībā šie likumi ir vienkārši un ģeniāli, un ka Dievs ir uzbūvējis šo Visumu tik perfektu, ka katrs no mums pats sevi māca un pilnveido. Un neviens nav jākontrolē, ir brīvā griba un karma, un pateicoties tam cilvēki top apgaismoti un spēj doties tālāk radīt jau planētas, galaktikas un visu ko citu. Mēs nevaram radīt neko lielāku, ja neapzināmies - kā tas izpaužas uz pašu ādas. Mēs nevaram būt celtniecības kantorī priekšnieki, ja neesam bijuši celtnieki. Mēs nevaram būt labi priekšnieki galdniekiem vai apkopējiem, ja paši neesam bijuši galdnieki vai apkopēji, utt..
Tas laikam viss par to, ka karma vairs nestrādā. Protams, arī visas sistēmas - tādas kā astroloģija, numeroloģija un Maiju kalendārs pārstāj uz mums darboties tad, kad izprotam kādu no tēmām un tajā tēmā vairs nekas nedarbojās, jo paši visu nosakām. Tāpēc runā, ka šīs sistēmas pārstāj darboties, jo mēs tēmas noslēdzam un katrā no tēmām pamazām kļūstam apzināti valdnieki pār savu dzīvi un sevi. Tāpēc ir vērts iedzļināties, dzīvot apzināti un izprast visu, kas notiek ar mums un ap mums.
Lai veicās apgaismības sasniegšanā.
Vēl gribēju tikai piebilst, ka apgaismība būs kā vīruss, tiklīdz apgaismosies viens, tā būs otrs, trešais un sekos simti. Līdzīgi kā popkorns uz pannas. Kad uzsprāgst viens, mēs jau zinām, ka drīz sprāgs pārējie.
Skaistu mums visiem šo dienu
Vēl gribēju tikai piebilst, ka apgaismība būs kā vīruss, tiklīdz apgaismosies viens, tā būs otrs, trešais un sekos simti. Līdzīgi kā popkorns uz pannas. Kad uzsprāgst viens, mēs jau zinām, ka drīz sprāgs pārējie.
Skaistu mums visiem šo dienu
