Pašas noderīgākās sēklas un graudi

Tie visi ir dažādos izmēros, krāsās un formās. Sēklas – augu dīgļi ar starta
uzturvielu komplektu. Augi tērē ne mazums laika un resursu, lai izaudzētu
katru sēklu un piepildītu to ar augstāko koncentrāciju vitamīnu, minerālu,
olbaltumvielu, ēteriskajām eļļām un īslaicīgi neaktīvajiem fermentiem. Ja
jūs vēlaties iekost kaut ko lietderīgu, veselīgu un ļoti barojošu – sēklām nav
konkurences.
Zemāk norādīts saraksts ar visnoderīgākajām sēklām un to izmantošanas
iespējām.

Sēklas- tā ir dzīve. Dzīvs ēdiens. Neapstrādātas sēklas ir ļoti barojošas. Visvairāk
kaloriju cilvēks saņem tieši no pārtikas graudiem un sēklām, piemēram, no
pupiņām vai riekstiem. Saulespuķu sēklas ir augu eļļas, garšvielu un minerālvielu
piedevu avots. Atkarībā no sēklu veida, visvairāk uzturvielu būs vai nu daļā no
dīgļa vai no endospermas (uzglabāšanas audiem). Olbaltumvielas, kas glabājas
embrionālajos audos un endospermā , atšķiras pēc aminoskābju komplekta un
īpašībām.

Izmantošanas iespējas:
Vienīgais veids kā no sēklām iegūt maksimālo – ēst tās neapstrādātas. Termiskā
apstrāde izraisa toksīnu veidošanos un vitamīnu, minerālvielu un ēterisko eļļu
denaturēšanos. Kaltētas sēklas vairs nav dzīvs ēdiens. Nevienas sēklas pasaulē
nevar izturēt siltumu un cepšanu, saglabājot to uzturvērtību. Svarīgi vienmēr
atcerēties, ka sēklas ēst nepieciešams to dabiskā stāvoklī –neapstrādātas. Tās
var mērcēt, sasmalcināt, samalt, it īpaši, ja sēklas apvalks zobiem ir pārāk ciets .
Nepieciešams izvēlēties neapstrādātās un nesālītās sēklas. Jāizvairās no kaltētām
un glazētām sēklām. Nevajag ēst to sukādes

 
Granātābolu sēklas
 (Ieteicamā deva: puse glāzes)
 Granātābolu sēklas ir bagātas ar antioksidantiem. Šīs vielas aizsargā organisma
šūnas no brīvajiem radikāļiem un novērš priekšlaicīgu novecošanu. Citiem
 vārdiem sakot, granātābolu sula „uzkačā” asinīs skābekli. Antioksidanti ne tikai
 cīnās ar brīvajiem radikāļiem, bet arī novērš asins recekļu veidošanos. Tie uzlabo
 asinsriti un bagātina asinis ar skābekli.
 Granātābolu sēklas ir īpaši bagātas ar polifenoliem. Šīs sugas antioksidanti
 samazina risku attīstīties vēzim un sirds saslimšanām. Granātābolu sula, saturot
 noderīgas miecvielas, antociānu un ellagskābes, atšķiras ar daudz lielāku
 antioksidantu aktivitāti, nekā zaļā tēja un sarkanvīns. Kaulu granātābolu sēklas
 pārklātas ar ēdamu, sulīgu apvalku. Granātāboli ir bagāti ar vitamīniem C un
 kāliju, tie ir mazkaloriju (tikai 80 kcal uz porciju, tas ir par vienu trešdaļu mazāk,
 nekā vairumam augļu) un bagāti ar šķiedrvielām.
 Antioksidanta īpašības granātābolu sēklās palīdz novērst oksidāciju zema
 blīvuma lipoproteīnam. Tas novērš asinsvadu sieniņu sašaurināšanos ar
 taukskābju nogulumiem un palīdz asinīm piesātināties ar antioksidantiem.
Ārsts – pētnieks Klaudio Napoli no Neopoles medicīnas institūta stāsta: „Pelēm,
 kuras dzirdījuši ar granātābolu sulu, ateroskleroze progresējusi par 30 procentiem
 lēnāk.”
Granātābols noderīgs kaulu sistēmai – tas samazina artrīta izpausmes skrimšļu
 bojājumos. Šis auglis samazina iekaisumu intensitāti un novērš skrimšļu
 fermentu iznīcināšanu.
Linu sēklas
 (Ieteicamā deva: 1-2 ēdamkarotes sasmalcinātā veidā)
Šķiedrvielas linu sēklās samazina asins lipīdu un regulē apetīti. Saskaņā ar
 zinātniekiem no Kopenhāgenas universitātes, linu sēklas samazina ēstgribas
 sajūtu un palīdz cīņā ar lieko svaru.
 Lini tiek audzēti jau gadsimtiem ilgi, un to izmantošana ir plaši pazīstama.
 Hipokrāts aprakstījis linsēklu lietošanu vēdera sāpju mazināšanai, savukārt
 franču imperators Karlis I Lielais tik ļoti mīlēja linu sēklas, ka izdeva īpašu pavēli
 par to plašu izmantošanu.
 Linu sēklu derīgās īpašības sastāv no linolenskābes piesātinājuma, augsto
šķiedrvielu satura un lignīna pārpilnības.
Ēteriskā linolenskābe – spēcīgs pretiekaisuma līdzeklis. Tā samazina iekaisuma
 vielu veidošanos un samazina C-reaktīvā proteīna līmeni asinīs. Apvienota
 lignīna un linolenskābes darbība kavē audzēju augšanu dzīvniekiem, kas var
 samazināt vēža attīstību arī cilvēkiem.
 Lignīns ir ar fitoestrogēnu un satur īpašības līdzīgi kā estrogēns (sieviešu
 dzimuma hormonu). Tiem piemīt antioksidanta īpašības. Fitoestrogēns palīdz
 stabilizēt hormonu līmeni, atvieglot menstruālā cikla sindromu un menopauzes
 simptomus, var palīdzēt novērst krūts vēža attīstību un prostatas vēzi.
Šķiedrvielas linu sēklās atbalsta normālu zarnu darbību. Viena ēdamkarote
 veselu linsēklu satur tik pat daudz šķiedrvielu, cik pusglāze auzu kliju. Šķīstošā
 šķiedra samazina holesterīna līmeni asinīs un samazina risku attīstīties infarktam
 vai insultam.
 Samaltas linsēklas noderīgākas nekā veselas. Linsēklas var samalt kafijas
 dzirnaviņās vai blenderī un pievienot graudaugiem, cepešiem un augļu
 kokteiļiem.
Ķirbju sēklas
 (Ieteicamā deva: pusglāze)
 Tās ir vienīgās sēklas, kas veido asinsainu sārmainu. Tas nav mazsvarīgi, ņemot
 vērā to, ka lielākā daļa mūsdienu diētas veido skābu vidi.
Ķirbju sēklas bagātas ar olbaltumvielām. 100 g šo sēklu nodrošina 54 procentus
 no dienas proteīnu normas.
 Daudzi cilvēki lieto vitamīnus, lai aizstātu B grupas vitamīnus. Ķirbju sēklas
 var veiksmīgi aizstāt sintētiskās vielas. Šīs sēklas satur visus B grupas vitamīnus
– tiamīnu (B1), riboflavīnu (B2), niacīnu (nikotīnskābe), pantotēnskābe,
 piridoksīna (B6) un tā sāļu folijskābes.
 Cilvēkiem ar sliktu garastāvokli ķirbju sēklas palīdzēs tikt vaļā no depresijas.
 Sastāvdaļa L – triptofāns palīdz uzlabot garastāvokli.
 Regulāra ķirbju sēklu lietošana var novērst nierakmeņu veidošanos. Balstoties
 uz izmeklēšanas rezultātiem, ķirbju sēklas novērš nierakmeņu veidošanos, jo
 to sastāvā ir kalcija oksalāts. Vēl viena šo sēklu priekšrocība – tās izvada no
 organisma parazītus, it īpaši lenteņus.
Aprikoze
 (Ieteicamā deva: ceturtdaļa glāzes)
 Aprikožu kauliņos ir ne mazāk barības vielu, kā dažādos riekstos un sēklās.
 Papildus citām sastāvdaļām, aprikozes kodols satur amigdalīnu, jeb vitamīnu
 B17. Šis vitamīns uzbrūk vēža šūnām un var novērst audzēja izplatīšanos.
 Amigdalīnu var atrast simtiem dažādos produktos, taču tas nedominē
pusfabrikātos un ātrās ēdināšanas produktos. Cilvēki ar sabalansētu un
 tradicionālu (nacionālā virtuve) maltīti ir mazāk pakļauti riskam saslimt ar vēzi,
 tajā skaitā lietojot produktus, kuri satur vitamīnu B17 (amigdalīnu).
 Papildus aprikožu kauliņa kodolā amigdalīns atrodams rūgtajās mandelēs. Tieši
 amigdalīns dod tam rūgto garšu. Tādēļ, ja aprikožu kauliņa kodolam nav rūgtenas
 piegaršas, tad vitamīna B17 tajā nav. Amigdalīns sastopams ābolu un vīnogu
 kauliņos, prosā, dārza pupās, dažādās ogās, maniokā un citās sēklās, pupiņās,
 graudos un pākšaugos. Izņēmums ir dažādas hibrīdu šķirnes.
 Runājot par slimību profilaksi, jāpievērš uzmanība ārsta Ernsta Krebsa – jaunākā
izgudrotajām zālēm „Laetrils” (koncentrēts amigdalīns). Pēc viņa teiktā, cilvēks,
 kurš ikdienā uzturā lieto no 10-12 aprikožu kauliņu kodolus ir gandrīz uz 100 %
 aizsargāts no saslimšanas ar vēzi, pat ja atradīsies Černobiļas zonā.
Sezama sēklas
 (Ieteicamā deva: ceturtdaļa glāzes)
 Sezama sēklas – viena no vecākajām cilvēcē pazīstamajām garšvielām. Tās tiek
 novērtētas ar eļļas saturu, kurš ļoti labi uzglabājas.
 Sezams ir īpaši vērtīgs kā mangāna un vara avots. Tas ir bagātīgs ar kalciju,
 magniju, dzelzi un fosforu. Sezama sēklās ir daudz vitamīna B1, cinka, un
 diētisko šķiedrvielu. Papildus jau uzskaitītajām, sezams satur divas unikālas
 vielas – sezamīns un sezamolīns. Abi pieder pie lignīna. Šīs vielas samazina
 holesterīna līmeni cilvēka asinīs. Dzīvniekiem tās novērš augstu asinsspiedienu
 un audos palielina vitamīna E piesātinājumu. Sezamīns pasargā aknu šūnas pret
 antioksidantiem.
Saulespuķu sēklas
 (Ieteicamā deva: ceturtdaļa glāzes)
Šīs sēklas ir lielisks dabisks taukos šķīstošo antioksidantu E vitamīnu avots.
 Vitamīns E neitralizē brīvos radikāļus. Tas novērš tauku molekulu struktūras
 bojāšanos – šūnu membrānu, smadzeņu šūnu un holesterīna.
 Saulespuķu sēklas ir ļoti bagātīgas ar fitosteronu. Šī viela ir strukturāli līdzīga
 holesterīnam. Mēreni lietojot, fitosterons samazina holesterīna līmeni asinīs. Tas
 stiprina imunitāti, kā arī samazina risku saslimt ar dažādām vēža formām.
 Saulespuķu sēklās ir daudz magnija. Pētījumi ir pierādījuši, ka magnijs samazina
 astmas simptomus, pazemina asinsspiedienu, novērš migrēnas sāpes, kā arī kavē
sirdslēkmes un insulta attīstību.
Ķimeņu sēklas
 (Ieteicamā deva: viena ēdamkarote)
Ķimenes izmantoja jau senatnē. Tā ārstnieciskās īpašības tiek izmantotas
 simtiem gadu. Ķimenes ir noderīgas gremošanas traucējumu profilaksei. Tām
 ir antiseptiskas īpašības. Ķimeņu sēklas ir bagātīgas ar dzelzi, kas uzlabo aknu
 funkcijas.
Ķimenes palīdz samazināt saaukstēšanās simptomus. Ja rodas sāpes kaklā,
ieteicams dzert ķimeņu ūdeni, kuram pievienots sausais ingvers, tas samazina
 sāpes.
Ķimeņu sula ir ļoti tonizējoša. Ir pierādījumi, ka tas nedaudz palielina ķermeņa
 temperatūru, uzlabojot vielmaiņu.
Ķimenes labvēlīgi ietekmē aknu un nieru darbību, kā arī nostiprina imūnsistēmu.
Vīnogu kauliņi
 (Ieteicamā deva: viena līdz divas ēdamkarotes)
 Vīnogu kauliņi ir bagāti ar vitamīnu E, flavonoīdiem, polifenoliem un
 linolenskābi.
 Vīnogu kauliņu ekstrakts var novērst sirds un asinsvadu problēmas: paaugstinātu
 asinsspiedienu un palielinātu holesterīna līmeni asinīs. Fenoli ierobežo tauku
 oksidēšanos, tādējādi novērš trombu rašanos un samazina iekaisumu intensitāti.
Žurnāls „Kancerogenitāte” publicējusi datus par vīnogu sēklu ekstraktu spēju
 nogalināt plakanšūnu karcinomas (audzēju tipa audus). Veselās šūnas paliek
 neskartas.
 Eksperimentos ar Norovīrusa surogātiem, vīnogu sēklu ekstrakts samazināja tā
invazīvās spējas.

http://dievietei.lv/show/850/pasas-noder…