Nepieķeršanās likums Dīpaks Čopra

Nepieķeršanās likums

Nepieķeršanās slēpj sevi neziņas viedumu... neziņas viedumā apslēpta neatkarība no pagātnes, no zināmā, iespēja izkļūt no pagātnes apstākļu cietuma.
Ar vēlmi iekļūt nezināmajā un visu iespēju valstībā mēs paļaujamies uz radošo prātu, kas vada Visuma deju.

Kā divi zelta putni, kas sēž viena koka zaros, vispatiesākie draugi cilvēka ego un būtība mājo vienā ķermenī. Pirmais bauda kā rūgtos, tā saldos augļus, bet otrs vēro bez mazākās pieķeršanās.
 (Mundaka upanišada)

 Sestais garīgais veiksmes likums ir nepieķeršanās likums. Šis likums paredz, ka, lai materiālajā Visumā kaut ko iegūtu, tev jāatturas no pieķeršanās šai lietai vai parādībai. Tas nenozīmē, ka tev jāatsakās no nodoma īstenot savu vēlmi. Tev nav jāatsakās nedz no nodoma, nedz no vēlmes. Tu tikai nedrīksti pieķerties rezultātam.

Šādai attieksmei ir ļoti liels spēks. Jau tajā pašā brīdī, kad tu beidzot būsi atbrīvojies no pieķeršanās rezultātam un ja tavs nodoms būs mērķtiecīgs, tava vēlme piepildīsies. Ja tu neesi pieķēries rezultātam, tu vari iegūt visu, ko vien vēlies, jo nepieķeršanās nav nekas cits, kā nesatricināma ticība savai patiesajai būtībai.

Pieķeršanās, savukārt, ir balstīta uz bailēm un nedrošības sajūtu, bet vajadzības pēc drošības- uz savas patiesās būtības nepazīšanu.Turības, pārticības un citu materiālo vērtību avots ir būtība- apziņa, kas zina, kā piepildīt ikvienu vēlmi. Viss pārējais- automašīnas, mājas, nauda, drēbes, lidmašīnas- ir tikai atribūti. Šie atribūti ir nepastāvīgi, tie nāk un iet. Tveršanās pie šiem atribūtiem ir kā apmešanās uz kartes, nevis konkrētā vietā. Tie rada nemieru un beigu beigās cilvēks jūtas sekls un iztukšots, jo tu esi pārdevis savu būtību, pretī saņemot būtības atribūtus.

Pieķeršanās saknes ir meklējamas apziņas nabadzībā, jo cilvēks parasti pieķeras atribūtiem un simboliem. Nepieķeršanās ir tas pats, kas apziņas bagātība, jo nepieķeršanās dāvā radošu brīvību. Prieks un smiekli apciemo tikai to, kas rīkojas bez pieķeršanās rezultātam. Un tad arī turības atribūti rodas paši no sevis, neprasot no tevis vismazāko piepūli. Tie, kuri nespēj atsacīties no pieķeršanās, ir bezpalīdzības, bezcerības, pasaulīgu vajadzību, sīkumainu bažu, klusa izmisuma un nopietnības gūstekņi. Visas šīs parādības ir mūsu viduvējās ikdienišķības un trūcīgās apziņas pazīmes.

Patiesi bagāta apziņa nozīmē spēju iegūt visu, ko vēlies un kad vien vēlies, pieliekot minimālas pūles. Lai tu varētu balstīties uz šo pieredzi, tev jābalstās uz viedo neziņu. Un šajā neziņā tev pavērsies iespēja radīt visu, ko vēlies.
 Cilvēki nespēj vien beigt meklēt drošību, bet ar laiku tu sapratīsi, ka drošības meklējumiem ir ļoti gaistoši panākumi. Pieķeršanās naudai ir nedrošības pazīme. Tu vari teikt: "Kad man būs X dolāru, varēšu justies droši. Tad vecumdienās es būšu materiāli neatkarīgs un varēšu darīt to, ko vēlos." Bet tā nekad nenotiek. Nekad.

 Tie, kas meklē drošību, dara to visu mūžu un tā arī neatrod. Tā ir izvairīga un īslaicīga, jo nauda vien nespēj sniegt drošības sajūtu. Neatkarīgi no tā, cik daudz naudas ir tavā bankas kontā, pieķeršanās naudai vienmēr ir saistīta ar nedrošības sajūtu. Patiesībā visbagātākie pasaules cilvēki izjūt visspēcīgāko nedrošības sajūtu.
 Drošības meklējumi ir iluzori. Saskaņā ar senajām garīgajām tradīcijām risinājums ir viedajā nedrošībā jeb viedajā neziņā. Drošības un skaidrības meklējumi nav nekas cits kā pieķeršanās zināmajam un pazīstamajam. Ko mēs pazīstam un zinām? Mēs pazīstam savu pagātni. Pazīstamais un ierastais ir cietums ar pagātnes apstākļu restēm. Tajā nav iespējama izaugsme. Un kur nav izaugsmes, tur ir stagnācija, entropija, nekārtība un pagrimums.

Savukārt, neziņa ir laba augsne radošajam potenciālam un brīvībai. Nezināšana nozīmē katru mirkli sastapt ko jaunu, nezināmu. Nezināmais ir vienmēr svaigā, vienmēr jaunā un vienmēr jaunām izpausmē atvērtā visu iespēju valstība. Ja nebūtu neziņas un nezināmā, dzīve būtu garlaicīgs novecojušu atmiņu atkārtojums. Pagātnes upuru galvenais mocītājs ir tā viņu personības daļa, kas palikusi pāri no vakardienas.

 Atsakies no pieķeršanās zināmajam un pazīstamajam, dodies pretī nezināmajam un tu nokļūsi visu iespēju valstībā. Daļa no vēlmes un gatavības saskarties ar nezināmo ir viedā neziņa. Tas nozīmē, ka ikviens tavas dzīves mirklis būs satraucošs un noslēpumains piedzīvojums. Tu iepazīsi dzīves prieku un sava gara brīvību, līksmību, mundrumu un gaviles.
Katra diena visu iespēju valstībā tev var nest satraucošus piedzīvojumus. Ja jūti sevī neziņu, zini, ka tu esi uz pareizā ceļa un nepadodies. Tev nebūt nevajag skaidri zināt, ko tu darīsi nākamajā nedēļā vai gadā, jo, ja tu nekļūdīgi zināsi, kam jānotiek un pieķersies gaidāmajam, tu vari palaist garām ļoti daudz iespēju.

 Viena no visu iespēju valstības iezīmēm ir bezgalīgs un neierobežots samērs. Šajā valstībā var rasties bezgalīgi daudz telpisku un laicīgu notikumu, pateicoties kuriem, iespējams sasniegt plānoto rezultātu. Bet, ja tu esi kaut kam pieķēries, tavi nodomi neizbēgami sāk riņķot pa apli nemainīgā prātā un tu zaudē elastību, kreativitāti un spontānumu, kas raksturīgi visu iespēju valstībai. Ja tu esi kaut kam pieķēries, tava vēlme zaudē elastību un mainīgumu, iesalst nekustīgā masā un traucē radošajam procesam.
 Kas attiecas uz mērķu noteikšanu, nepieķeršanās likums nav pretrunā nodoma un vēlmes likumam. Tev vēl aizvien padomā ir virzīties noteiktā virzienā, tev vēl aizvien ir noteikts mērķis. Taču ceļā no punkta A līdz punktam B ir bezgalīgi daudz iespēju. Ja tu ļaujies neziņai, tu vari mainīt virzienu, ja pēkšņi tev radies augstāks ideāls vai kaut kas šķiet aizraujošāks un interesantāks. Ļaujoties neziņai, tu vairs necentīsies par katru cenu īstenot savu problēmas atrisināšanas modeli un nepalaidīsi garām iespējas.

Nepieķeršanās likums veicina izaugsmes procesu. Ja tu esi izpratis šo likumu, tu vairs nejūti vajadzību par katru cenu atrisināt problēmu, jo tā tu vari radīt tikai jaunas problēmas. Pievērs uzmanību neziņas stāvoklim. Gaidot, kamēr problēmas atrisinājums atnāks pie tevis no haosa un jucekļa, tu esi pakļauts neziņai, taču risinājums, kas iznirst no haosa, ir pasakains un burvīgs.
 Neziņas laukā gatavība notiekošajam satiekas ar tavu mērķi un nodomu un ļauj tev izmantot iespēju. Kas ir iespēja? Katrā problēmā, ar ko tu savā dzīvē saskaries, slepjas iespēja. Katra problēma ir iespēja kaut ko iegūt. Ja tu dzīvo ar šādu uztveri, tu esi atvērts neskaitāmām iespējām un ar tevi var notikt noslēpumainais, brīnumainais, aizraujošais un neparastais.

 Uz visām problēmām, kas atgadās tavā dzīvē, tu vari skatīties kā uz iespējām, no kurām tu vari kaut ko gūt. Viedas neziņas stāvoklis ļauj tev nepalaist šīs iespējas garām. Risinājums pats atnāks pie tevis, ja vien tu būsi gatavs izmantot iespēju
Cilvēki bieži piemin "veiksmi". Veiksme ir iespējas sastapšanās ar to izmantot gatavu cilvēku. Ja tam vēl pievienojas modrība pret to, kas notiek haosā, pats no sevis parādās kā tev, tā citiem cilvēkiem labvēlīgs un attīstību veicinošs risinājums. Un šī veiksmes recepte ir balstīta uz nepieķeršanās likumu.

 Nepieķeršanās likuma īstenošana

Es īstenošu nepieķeršanās likumu, apņemoties, ka:
 1) Šodien es nekam nepieķeršos. Ļaušu sev un citiem būt tādiem, kādi viņi ir. Es neuztiepšu savu viedokli par to, kā vajadzētu būt. Es necentīšos par katru cenu rast problēmu risinājumus, tādā veidā tikai radot jaunas problēmas. Es piedalīšos notiekošajā, atsakoties no pieķeršanās.
 2) Šodien es ļaušos neziņai un apzināšos, ka tā ir svarīga manas pieredzes daļa. Mana vēlme pieņemt neziņu ļaus problēmu risinājumiem pašiem iznirt no jucekļa, nekārtības un haosa. Jo neskaidrāks man kaut kas šķitīs, jo drošāk es jutīšos, jo neziņa ir ceļš uz brīvību. Es atradīšu drošību viedajā neziņā.
3) Es došos iekšā visu iespēju valstībā un priecāšos par iespējamajiem piedzīvojumiem, kas var notikt, ja būšu atvērts bezgalīgi daudzajām iespējām. Visu iespēju valstībā mani gaida prieks, piedzīvojumi, brīnumi un dzīves mistērija.

 Dīpaks Čopra "Septiņi garīgie veiksmes likumi"
 no http://reiki.ucoz.lv/ lapas