Cilvēka ķermenī praktiski nav vietas, kurš nepieņemtu, neapmainītu un nepārraidītu enerģiju.
Cilvēka bioenerģētika bāzējas enerģētiskajos centros, kurus sauc par čakrām, kas tulkojumā nozīmē riteņi. Katra čakra ir ģenerators, kurš pieņem un apstrādā enerģiju no apkārtējās vides, uzkrāj to un tērē mūsu dzīves un organisma vajadzībām vai mērķtiecīgi cilvēkam.
Bez pareiza un veselīga šo enerģētisko centru darba cilvēka dzīve nav iespējama.
Pie jebkura čakru darba traucējuma notiek negatīvas pazīmes pašsajūtā, noskaņojumā un dvēseles stāvoklī. Čakras veido enerģētisko lauku – auru – ap cilvēka ķermeni.
Cilvēkam ir septiņas čakras, kas izkārtotas pa ķermeņa viduslīniju. Tās atbild par fizisko, prāta un dvēseles veselību un izvietotas ēteriskajā ķermenī.
Cilvēka čakras pastāvīgi atrodas rotācijā un vibrācijā, un no rotācijas virziena piesaista vai atgrūž enerģiju.
Virziens pa labi vai pulksteņrādītāja virzienā nozīmē Jaņ – vīrišķo sākumu, raksturo brīvās gribas spēku un dažādu rīcību, bet tā mazāk pozitīvā nozīme – agresivitāti un vēlmi valdīt. Pagrieziens pa kreisi vai pretēji pulksteņrādītāja virzienam nozīmē Iņ – sievišķo sākumu, simbolizē pieņemšanu un pakļāvību, mazāk pozitīvais – pakļāvību. Pie noteiktām praksēm ļoti vērtīgi atpazīt čakru kustības virzienu un tās ietekmi.
Čakras visu laiku ir kustībā, tās var izsaukt situācijas, kurās kustība kļūst vāja, enerģija nevar plūst nepieciešamajā veidā.
Parasti cilvēka čakras diametrs ir ap 10 centimetriem. Katrā enerģētiskajā centrā ir visas krāsas, taču viena no tām vienmēr dominē un atbilst galvenajam galamērķim. Augsti attīstītiem cilvēkiem čakras palielinās, pieaug to kustības biežums un vibrācijas, krāsa kļūst izteiktāka vai skaidrāka. Vibrāciju biežums nosaka enerģijas kvalitāti.
Pēc Центр “Женский Мир” materiāla
