Simbola OM nozīme - Visuma Dievišķā skaņa

Pateicoties skaņas OM trejādajai dabai, īpašai formai un unikālajam skanējumam, tiek radīti daudz un dažādi detalizēti šīs zīmes skaidrojumi. AUM simbols sastāv no trim līknēm, viena pusloka un punkta.
Augšējā līkne simbolizē nomoda stāvokli (džagratu), šajā stāvoklī apziņa caur sajūtu vārtiem ir vērsta uz āru. Tā kā šī ir pirmā līnija, tā apzīmē cilvēku apziņas visizplatītāko stāvokli (vairākuma stāvokli).

Apakšējā līkne apzīmē sapņu stāvokli (svapna). Šajā stāvoklī indivīda apziņa vērsta uz iekšu un sapņojošais «es» aiz aizvērtajiem plakstiņiem ierauga aizraujošu pasaules skatu.
Vidējā līkne apzīmē dziļa miega stāvokli (šušupti) jeb bezapziņas stāvokli. Tas ir stāvoklis, kurā gulētājs neko nevēlas un neredz sapņus.
Šie ir indivīda apziņas trīs stāvokļi, un, tā kā indiešu misticismā uzskata, ka visa izpaustā realitāte cēlusies no šīs apziņas, šīs trīs zīmes OM līknes simbolizē visu fiziskās pasaules fenomenu.

Punkts apzīmē ceturto apziņas stāvokli, kurš sanskritā saucas «turija». Šajā stāvoklī apziņa nav vērsta ne uz āru, ne uz iekšu, ne vienlaikus uz āru un iekšu. Tā simbolizē visa diferencētā beigas, relatīvo eksistenci. Tas pilnīgi klusais, mierīgais un svētlaimīgais stāvoklis ir visu garīgo aktivitāšu galamērķis. Šā absolūtā stāvokļa dēļ pastāv trīs citi stāvokļi.

Visbeidzot pusloks apzīmē maiju (nereālu, apziņas pārejas stāvokli) un atdala punktu no pārējām trim līknēm. Tādējādi tā ir maijas ilūzija – cilvēces apziņas pārejas stāvoklis, kas aizkavē mūs realizēt augstāko svētlaimes stāvokli.
Pusaplis augšpusē ir atvērts un, ja tas ir ideāli uzzīmēts, nesaskaras ar punktu. Tas nozīmē, ka šo augstāko stāvokli nav skārusi maija. Maija ietekmē tikai izpaustās parādības. Tās ietekme aizkavē meklētāju sasniegt galīgo mērķi, Vienīgā, neizpaustā, caurstrāvojošā, Absolūta principa realizāciju. Šādi zīme OM simbolizē kā neizpausto, tā arī izpausto realitāti, smalko un fizisko esamības līmeni.
Ārpus OM kā svētās skaņas trejādās dabas ir neredzamā ceturtā dimensija, kuru mūsu maņu orgāni nespēj atpazīt. Maņu orgāni ir ierobežoti ar materiālās pasaules atpazīšanu. Šis ceturtais stāvoklis ir neizteiktais, nedzirdamais klusums, kas ir pēc OM izrunāšanas. Visu diferencēto izpausmju nomierināšana, mierīgi svētlaimīgs un neduāls stāvoklis. Tiešām, tas ir stāvoklis, ko tradicionālajā AUM ikonogrāfijā apzīmē ar punktu.
Swami Vishwaanashuyananda

Sanskrits un OM
OM ir pati svētākā sanskrita skaņa. Vārds sanskrits nozīmē «salikt kopā, savienotais», un šajā valodā sarakstītas Vēdas (Rigvēda, Samavēda, Jadžurvēda un Atarvavēda) un cita vēdiskā literatūra. Sanskrita rakstība ir Devanāgarī, kas nozīmē Dievu (Deva) pilsētas (nāgari) rakstība. Vēdas un vēdiskā literatūra stāsta par visu Visumu. Tiek uzskatīts, ka šie darbi nav cilvēku sarakstīti, bet pirms tūkstošiem gadu tika saņemti no Himalaju kalnos dzīvojošajiem Riši (gaišreģiem). Dziļā meditācijā viņi izprata dabas likumus, kā izpaužas Visums un kā tas saglabājies līdz mūsdienām. Vēdas un vēdisko literatūru var uzskatīt par radīšanas matricu jeb plānu, bet sanskritu – par valodu ar pilnīgu, perfektu skaņu, kas atbilst katrai izpausmes formai.

OM ir absolūta skaņa, kas ietver sevī acīmredzamās pasaules skaņas. Tādējādi visi citi no OM atvasinātie vārdi nav viengabalaini un nespēj sakārtot fizioloģiju tā, kā to spēj pats OM. OM ir vibrācija, kas pilnībā atbilst savai nozīmei. Būt veselam nozīmē būt pilnīgam vai svētam. Tātad vislabākais, lai sasniegtu perfekta veseluma vibrāciju katrā šūnā, ir dziedāt OM. Var teikt, ka OM dziedāšana ir viens no labākajiem veidiem, kā ienest vienotības vibrāciju visa radītā daudzveidībā. Katrai ķermeņa šūnai jāatstaro vienotība, un visām kopā jāatstaro vienotībā. To var sasniegt, dziedot OM.

Tas, ka visas dzīvās būtnes, visi priekšmeti sastāv no pulsējošām enerģijām - vibrācijām ir gan seno mācību, gan mūsdienu zinātne viedoklis. Tūkstoš gadu garumā mistiķi ir pievērsušies šīs enerģijas radītajiem pārdzīvojumiem. Jūtu līmenī šī enerģija izpaužas kā iekšējās un ārējās vibrācijas.
 Bībelē ir teikts: "Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva, un Vārds bija Dievs " (Jāņa 1:1). Kristietības un Hinduisma viedokļi sakrīt tajā ziņā, ka radīšanas sākumā bija vibrācija, no kuras sākās visa eksistence. 
 Tieši skaņa Om visvairāk līdzinās šai kosmiskajai vibrācijai, par kuru teikts senajos rakstos. Šī skaņa ļoti atšķiras no pārējām skaņām, kuras spēj uztvert cilvēka maņu orgāni Visiežāk skaņas tiek radītas saskaroties diviem vai vairākiem priekšmetiem: bungas, klavieres, vijole utt. OM skaņa nerodas tādā saskarsmes ceļā, tāpēc to sauc par „Anahata Nada", „neiegūto skaņu". Šī skaņa ir no sākotnējās (pirmatnējās) enerģijas.
 OM skaņa sastāv no četriem elementiem, trīs no kuriem ir balss radīti: A, U un M, bet ceturtā skaņa nav dzirdama - tas ir klusums, kas sākās un beidzās ar sadzirdamām skaņām.

 OM skaidrojumu var atrast Vēdās. Par OM var lasīt Manduka Upanišadā, kur teikts, ka četri elementi AUM ir alegorija par četriem apziņas līmeņiem (plāniem).
„А" visās kultūrās ir pirmā skaņa. Skaņa „А" nāk no rīkles un tiek uzskatīts, ka tā sevī ietver visas citas skaņas, kuras pauž cilvēka runas orgāni. „А" simbolizē veselīgu aktīvu apziņu, kurā subjekts un objekts eksistē kā atsevišķas vienības. Tas ir tehnikas, zinātnes, loģiskās domāšanas un 3 zemāko čakru līmenis. Šai līmenī matērija ir blīvā formā un tā ir stabila un nemainīga.
 Izrunājot „А" mute ir atvērta, bet sakot „M" mute tiek aizvērta. Starp „A" un „M" atrodas „U", kas veidojas izrunājot „A", bet jau ar aizvērtām lūpām. Skaņa "U" rada vibrāciju sajūtu, kas virzās uz mutes aizmuguri. Skaņa „U" simbolizē to apziņas līmeni, kas atrodas starp aktīvo „A" un dziļā miega „M" stāvokli. Šajā pusnomoda apziņas stāvolī objekts un subjekts savā starpā ir savijušies un tie abi atrodas mūsu iekšienē. Matērija kļūst nemanāma, daudz plūstošāka un tā strauji mainās. Tā ir sapņu valstība, dievišķā iekšējā iztēles pasaule.
 Zilbe AUM sevī ietver visu alfabētu, jo zilbes izruna sākas no rīkles „A", vidusdaļā pāriet uz „U", bet beigās lūpas sasniedz „M". Skaņa M ir trešā sastāvdaļa. Maiga zumēšana ar sakļautām lūpām. Šis skaņas rezonē mutē un vienlaicīgi visā galvā. Šīs skaņas norāda dziļu bez sapņu miega stāvokli. Šeit vairs nav ne vērotāja, ne vērojamā. Visi ir viens un nav nekā. Tā ir kosmiskā nakts, intervāls starp Dievišķās Mātes radīšanas cikliem.

 Izrunājot zilbes AUM pēdējo skaņu - „M", lūpas aizvērtas. Tas līdzinās durvju aizvēršanai uz ārpasauli un dziļai ieniršana sevī, lai meklētu Lielo patiesību. Izrunājot zilbi AUM pirmie divi burti apvienojas un rodas skaņa „O". Pēdējais burts paliek un skan kā „M". Tāpēc zilbe OM ir AUM saīsinājums. 
 Ceturtkārt OM skaņa ir klusums, kas iestājas pēc visām svētajām skaņām. Tas ir īpaši interesanti, jo klusumu dzirdēt nevar: var dzirdēt skaņu, bet kā var dzirdēt, to, kas ir kad skaņas nav?
 Kad cilvēks patiesi koncentrējas uz šo nedzirdamo skaņu uz šo neizpausto vibrāciju, cilvēks kļūst mierīgs, svētlaimīgs, viņu sasniedz labsajūta un viņš koncentrējas tikai uz pašreizējo brīdi (šeit un tagad). OM dziedāšanas laikā var skaidri izšķirt šo klusuma brīdī, kad sāk pieklust pēdējās „M" vilktās skaņas. Šajā brīdī ir īpaša balss skaņa, kas saplūst ar klusumu.
Informācija apkopota no dažādiem interneta avotiem

http://www.vestijumi.lv/index.php?catego…
no http://laisma.1w.lv/ lapas