Konference "Quo vadis Latvijas meži"

Konference "Quo vadis Latvijas meži"

Ceturtdien, 10. aprīlī Latvijas dabas muzejā, Krišjāņa Barona ielā 4.

notiks konference "Quo vadis Latvijas meži?".

Konferenci rīko Latvijas Nekailciršu Mežsaimniecības biedrība, Vides Aizsardzības klubs, Radošā apvienība "Kraujasgentis", Pārmaiņu iniciatīva "Pārdaugavas arhipelāgs un Mūksalas Tiešās pirkšanas pulciņš.

Konferences programma:
18.15. Īsfilmas "Ieklausies Mežā" prezentācija;
18.30. Edmunds Kance "Latvijas mežu ekonomiskais, ekoloģiskais un ainaviskais stāvoklis 21. gadsimtā."
18.45. Raimonds Mežaks "Nekailciršu mežsaimniecības pamatprincipi un piemēri Latvijā, mežu nekoksnes resursu izmantošana";
19.00 Jānis Puntulis "Kultūrvēsturiskās vērtības Latvijas mežos";
19.15. Pēteris Paukšs "Koksnes un citu celulozes materiālu efektīva izmantošana apkurē un enerģētikā."
19.30. Inguss Niedra "Koksnes un tās dabīgo aizstājējmateriālu daudzpusīga izmantošana būvniecībā un citās saimniecības jomās."
19.45. Jānis Puntulis "Bioproduktu gatavošana tiešās pirkšanas pulciņiem - darba iespēja lauciniekiem un alternatīva mežu izciršanai."
20.00 Pasākuma neformālā daļa, groziņu vakars, dziesmas un sarunas…


"Caur sidraba birzi gāju,/ ne lapiņas nenorāvu... vēsta Latviešu tautasdziesma. Šī tautasdziesma atspoguļo mūsu tautas attieksmi, pret mežiem un citām dabas vērtībām. Atšķirībā no mūsdienu brutālās mežu apsaimniekošanas, ar smagajiem hārvesteriem, forvarderiem un aerodroma lieluma kailcirtēm, mūsu senči uzskatīja mežu par svētu, valdīja apziņa, ka no meža var ņemt tikai tik, cik nepieciešams. Tas bija mūsu senču spēka avots, tā bija vieta, kur daudzi mūsu senči pārdzīvoja briesmīgo kara un mēra postu. Tas bija paaudžu paaudzēs saudzēts, svēts mantojums…

Atgūstot neatkarību mēs mantojumā saņēmām labi koptus, bioloģiski daudzveidīgus mežus, kas klāja pusi Mūsu zemes. Tajos bija patvērušās daudzas, pārējā Eiropā izmirušas sugas, tur, atšķirībā no Padomju ķimizētās lauksaimniecības un melioratoru pārveidotās lauksaimniecības zemes joprojām bija saglabājušās nozīmīgas kultūrvēsturiskas vērtības gan virs, gan zem zemes. Tie veidoja ainaviski augstvērtīgus vienlaidus meža masīvus, kuros cilvēks varēja sajusties, kā tālajos aizlaikos…

Tā vietā, lai saudzētu, koptu un gudri apsaimniekotu šo mantojumu, prasmīgi izmantotu mežu unikālo dabu, mežā iegūstamās koksnes un nekoksnes vērtības, tika izvēlēts pats primitīvākais, nesaimnieciskākais un nesaudzīgākais apsaimniekošanas scenārijs. Tika iedarbināta trula, rijīga dabīgo mežu iznīcināšanas mašinērija un liela daļa iegūtās koksnes neapstrādātā veidā, vai labākajā gadījumā dēļos sazāģēta aizceļoja uz ārzemēm. Lai arī izcērtot mežus nopelnīti daudzi miljardi latu, Tautai svētību šī nauda nav devusi. Tā gan privātpersonu, gan valstiskā līmenī lielākoties noēsta, izniekota muļķīgos pirkumos un tēriņos, nedodot ilgtermiņa labumu mūsu zemei un cilvēkiem.

Nāvi nesošā mežu izciršanas mašinērija, kas strādā dienu un nakti, šobrīd uzņēmusi lielākos apgriezienus neatkarīgās Latvijas vēsturē. Aiziet skaistākie Latvijas meži… Lielāko daļu Latvijas mežu krāšņuma mēs jau esam zaudējuši, un tagad būs jāpieliek lielas pūles, lai saglābtu vismaz pēdējās dabīgo mežu "dzīvības saliņas", tāpēc arī starp konferences apmeklētājiem ceram atrast brīvprātīgos, kas palīdzēs dažādu, ar videi draudzīgu mežsaimniecību saistītu pasākumu organizēšanā.