Brīvības ceļš
Cilvēks nav sasniedzis to punktu, kurā valdības var tikt atlaistas.
Es gribu pacelt cilvēku apziņas līmeni līdz tādam punktam, kurā valdības kļūst liekas, tiesas nami būs tukši, jo neviens neslepkavos, neizvaros, nemocīs citus un nesagādās nevienam nekādas raizes. Es akcentēju cilvēka apziņas līmeņa celšanu līdz tādam punktam, kurā valdības pašas par sevi kļūs nevajadzīgas.
Es gribu, lai būtu viena pasaule, viena valoda, viena reliģiozitāte- garīgums, viena cilvēce, un, kad cilvēce kļūs patiesi pieaugusi,- viena valdība.
Valdība nav nekas tāds ar ko varētu lepoties. Tās pastāvēšana ir apvainojums. Tās pastāvēšana liecina par to, ka jūs joprojām esat barbari, ka civilizācija vēl nav notikusi; citādi kāda gan būtu vajadzība, lai valdība jūs komandētu?
Ir divu veidu brīvības- brīvība no...un brīvība...dēļ.
Brīvība no...vienmēr ir no pagātnes, brīvība...dēļ- vienmēr nākotnei.
Brīvība...dēļ- ir garīga dimensija, jo tu virzies nezināmajā un, var būt, ka reiz arī – neizzināmajā. Tā tev dos spārnus. Brīvība no...labākajā gadījumā var noņemt tev roku dzelžus. Tas tev nedos nekādu labumu. To apstiprina visa vēsture. Kad Bastīliju ieņēma franču revolucionāri, tad ieslodzītie atsacījās pamest cietumu un lūdza atpakaļ roku un kāju ķēdes- tik saraduši tie bija ar savu ilgo ieslodzījumu un važām.
Ja jūs cīnāties, vai jūs domājat, kā šādi spēsiet transformēt pasauli un tās situāciju? Cīnoties jūs tikai kļūsiet tāds pats kā tie ļaudis, ar kuriem jūs cīnāties. Tas ir viens no fundamentāliem dzīves likumiem.
Šī ir ļoti skaista pasaule, taču to nevada īstās rokas. Taču es nesaku, ka pret šīm nepareizajām rokām ir jācīnās. Es saku: lūdzu, jūs paši neesiet šīs nepareizās rokas, lūk, un viss.
Es nesludinu revolūciju, es sludinu dumpi. Starpība ir milzīga. Revolūcija ir politiska, dumpis- reliģiozs. Revolūcija prasa, lai jūs organizētos partijā, armijā un cīnītos ar ienaidniekiem. Dumpis prasa, lai jūs būtu dumpinieki kā individualitātes; jūs vienkārši izejat ārā no šīm kopīgajām sliedēm. Bet jūs nedrīkstat izjaukt dabas nolikto kārtību.
Ja vairāk un vairāk ļaužu atkritīs no kopējās masas, pasaule var tikt glābta. Tā būs patiesa revolūcija, un tā nebūs politiska, tā būs garīga.
Ja arvien vairāk cilvēku aizies prom no vecās domāšanas un tās ceļiem, ja vairāk un vairāk ļaužu kļūs mīloši, ja tie vairs nebūs ambiciozi, nebūs alkatīgi, vairs neinteresēsies par politisko varu, prestižu, respektablumu...Ja arvien vairāk ļaužu izstāsies no šīs vecās satrunējušās spēles un dzīvos pēc sava prāta...Tā nav cīņa ar veco, tā ir tikai atbrīvošanās no tvēriena, kurā jūs satur vecais. Tas ir vienīgais veids, kā to vājināt, kā to sagraut.
Ja miljoniem ļaužu pasaulē vienkārši atbrīvosies no politiķu rokām, politiķi izmirs paši no sevis. Jūs nevarat ar tiem cīnīties. Sākot cīņu, jūs paši kļūsiet par politiķiem. Sākot ar tiem cīnīties, jūs kļūsiet ambiciozi, tas nepalīdzēs.
Izkrītiet no masas.
Es piedāvāju ko jaunu. Tas tika darīts arī agrāk, bet ne lielā mērogā. Mums tas ir jādara tik lielā mērogā- lai miljoniem cilvēku izkrīt no masas! Ar „izkrišanu no masas” es nedomāju, ka jums ir jāpamet sabiedrība un jāaiziet kalnos. Jūs turpināt dzīvot sabiedrībā, bet atmetat ambīcijas, atmetat alkatību, atmetat naidu. Dzīvojiet sabiedrībā un esiet mīloši, dzīvojiet sabiedrībā, paliekot jūs paši. Tad spēsiet baudīt un svinēt. Un ar šo baudīšanu un svinēšanu jūs izplatīsiet ekstāzes viļņus citu cilvēku vidū.
Mēs varam izmainīt visu pasauli, bet ne caur cīņu. Pietiek cīnīties! Mums jāizmaina pasaule ar svinēšanu, dejām, dziesmām, mūziku, meditāciju, mīlestību. Ne ar cīņu.
Vecajam, bez šaubām, ir jābeidzas, lai varētu pastāvēt jaunais. Bet, lūdzu, nepārprotiet mani. Vecajam- mūsos, ne ārpusē. Es nerunāju par veco sabiedrības struktūru, es runāju par jūsu prāta veco struktūru, kurai jābeidzas, dodot vietu jaunajai.
Viens vienīgs cilvēks, kurš atmetis veco prāta struktūru, rada tik milzīgu iespēju telpu daudziem citiem- savas dzīves transformēšanai. Tas šķiet neticami, neiedomājami! Viens vienīgs cilvēks, sevi transformējot, kļūst par pirmo posmu ķēdes reakcijā. Tad sāk mainīties daudzi citi. Viņa klātbūtne kļūst par katalītisko aģentu.
Lūk, dumpīgums, kuru es sludinu: izkrītiet no vecās struktūras, izkrītiet no vecās alkatības, izkrītiet no vecā ideālisma. Kļūstiet klusējošs, meditatīvs, mīlošs cilvēks. Esiet dejojošs un paraugieties, kas notiek. Kāds noteikti agri vai vēlu pievienosies jūsu dejai, un tad šo ļaužu kļūs vairāk un vairāk.
Jā, vecajam ir jāizbeidzas, lai varētu pastāvēt jaunais. Bet vecajam ir jāizbeidzas jūsos, un tad būs jaunais. Un, tikko jūsos sākas jaunais, šis jaunais ir infekciozs, līdzīgs aplipšanai; tas sāk izplatīties starp daudziem cilvēkiem.
OSHO
BRĪVĪBA
drosme būt sev pašam
