Laime atrodas tieši tur, kur esat jūs. Kur esat jūs, tur ir
laime. Tā jūs ieskauj. Tā ir dabiska parādība. Tā ir kā gaiss, kā debess. Laime
nav jāmeklē. Tā ir tā pati viela, no kuras sastāv Visums. Tikai jums jāskatās
taisni, jālūkojas tieši tuvajā. Skatoties uz malām, jūs neko neredzat.
Buda izmēģināja visu, ko viņam ieteica. Kāds mudināja:
"Nodarbojies ar hatha jogu!" Viņš to apguva. Viņš izpildīja jogas
vingrinājumus un nonāca līdz to galējai iespēju robežai. Bet tas neko nedeva.
Varbūt ar hatha jogas palīdzību var pilnveidot ķermeni, bet nevar kļūt laimīgs.
Labāks, veselīgāks ķermenis pats par sevi neko nemainīs. Ja enerģijas kļūs
vairāk, tās vairāk būs jūsu rīcībā, lai jūs kļūtu nelaimīgāks. Un jūs tāds
paliksiet. Ko lai jūs darāt? Ja jums būs vairāk naudas...Ko jūs ar to darīsiet?
Darīsiet tikai to, ko varēsiet. Bet, ja jau neliels daudzums naudas dara jūs
nelaimīgu, tad lielāks tās daudzums padarīs jūs vēl nelaimīgāku. Tā ir
vienkārša aritmētika.
Buda atmeta jogu. Viņš gāja pie citiem skolotājiem. Pie radža
jogiem, kuri nemāca ķermeņa vingrinājumus, bet gan mantras, rituālus
dziedājumus, meditācijas. Viņš arī to darīja, bet atkal velti. Viņš patiesi meklēja. Ja jūs
patiesi meklējat, nekas jums nepalīdzēs, nekādu zāļu nav.
Viduvēji ļaudis apstājas kaut kur pusceļā. Tie nav īsti
meklētāji. Īsts meklētājs ir tas, kurš savos meklējumos aiziet līdz pašam galam
un atzīst, ka tie ir bijuši bezjēdzīgi. Meklējumi paši par sevi ir kārtējo
vēlmju izpausme. Un Buda to reiz apzinājās. Vispirms viņš atstāja savu pili,
savus pasaulīgos īpašumus, bet reiz, pēc sešiem meklējumu gadiem, atmeta arī
pašus šos meklējumus. Sākumā bija atmesti visi materiālie meklējumi, pēc tam
arī- garīgie. Vispirms tika atmesta šī pasaule, pēc tam viņš atsacījās arī no
citas.
Viņš pilnībā atbrīvojās no vēlmes...un tajā pašā mirklī tas
notika. Tai pašā acumirklī nāca svētība. Kad vairs nebija nekādu vēlmju, nekādu
cerību, kad nodzisa pati pēdējā cerība...piepeši Gautama Sidhartha kļuva par
Budu. Šī daba bija viņā vienmēr, bet viņš bija skatījies kaut kur sānis, uz
citu pusi. Tā bijusi vienmēr- gan viņā, gan ārpus viņa... Tieši tā ir iekārtots
Visums. Tas ir pilns svētlaimes, dievišķs. Tā ir patiesība.
"PRIEKS
Laime tevī"
OSHO
