Pārmaiņas cilvēkos

Kamēr par jauno enerģiju nākšanu stāsta vēstījums, tikāms tas vairumam šķiet kas mistisks, nesaprotams, taču tas  viņus  nekādā mērā neatstāj neskartus. Viņi , kā mazi bērni, ieraudzījuši brīnumu, aizkustinoši stāsta  to  tādiem vārdiem, kāds līmenis tajā mirklī sasniegts " man nez kāpēc  sagribējās palasīt par tām mistiķu figņām", " man sāk likties, ka Tur kaut kas ir..", " viņi nekad nebija interesējušies par  ezotēriku un pēkšņi sāk lasīt, jautāt", "es  sapratu, ka ir kas vairāk par ikdienu", "esmu  pilns ar dīvainām sajūtām" utt utt.

Tas man atgādina jūras viļņus un dimantiņus krastā: nāk vilnis un skalo no tuvākajiem dimantiem nosēdumus, sārņus, putekļus un tajos sāk rastie skaidrums un mirdzums.
Katrs nākamais  vilnis ir aizvien spēcīgāks, lielāks , sniedzas aizvien tālāk: lūk jau pirmie dimanti sāk atmirdzēt  visā  savā spožumā, daļēji attīrītu dimantu krastā kļūst aizvien vairāk, pirmās  lāses sāk skart vistālāk esošos.

Vairs nav moderni būt ieaugušam netīrumos, kā tas bija vēl gadus 10-15 atpakaļ, tagad atmirdzēt nenozīmē būt " trako nama  kandidātam", bet tādam "kurā kaut kas ir", tādam, kura "piemēram ir jēga sekot". Un tas  viss dod cerību, ka dimantiņi vairs nebīsies  jauno enerģiju viļņu, bet nepacietīgi gaidīs, tieksies tam pretī un sapratīs, ka jaunā skaidrība ir dzīvība, kas līst viņos, ka viss krasts atklājas kā milzīgs  dimanta iezis, kurš ir patiesībā dzīvs.

Augani Rītausma

http://www.draugiem.lv/blogs/#/augani/blog/?p=11631471