Realitātes ilūzija. Hologrāfiski radītais. - Lorena Gorgo

2014.gada 7.martā
http://ianlisakov.ucoz.com/publ/realnost…
No krievu valodas tulkoja Sandra Šņoriņa

Tagad mēs tuvojamies noslēgumam mūsu mokošajā ceļojumā no kauzālās uz apzināto radīšanu, gatavojoties ielekt nākamajā bezdibenī (labā nozīmē). Un es ceru, ka jaunais, daudz elastīgākais ThinkWithYourHeart (Lorenas  interneta mājaslapas nosaukums) labāk kalpos tam, lai mēs apvienotos kopībā, kamēr kā MĪLESTĪBA mācāmies radīt fiziskajā pasaulē.

Jaunā pasaule jau ir šeit. Tā beidzot ir nostiprinājusies ikvienā no mums, bet tas nozīmē, ka mūsu  nākamais solis – kā individuāli, tā arī kolektīvi – būs mūsu iekšējā MĪLESTĪBAS stāvokļa ārējā izpausme mūsu apkārtējā vidē. „Fiziskošanas” periods ir sācies un kopš šī brīža un turpmāk mūsu uzmanības fokuss tiks koncentrēts tieši uz atdzimšanu, mūsu dzīves atdzimšanu, savstarpējo attiecību, māju, mērķu, naudas.... itin visa atdzimšanu.

Pagātne ir aizgājusi. Mēs – esam jauni un sākam piedalīties tajā, kas tiek sajusts kā „daudz atbildīgāka realitātes sistēma”, kurā iespējams ir viss. Un, lai gan mēs jau varam sajust, kā šis jaunais dzīves spēks klaudzina mūsu sirdīs un pulsē mūsu vēnās, mēs vēl joprojām izjūtam neizsakāmu nogurumu.

Mūsu pašu radītie Visumi mums ir snieguši daudzas jo daudzas iespējas, lai mēs attīrītu savas sirdis un prātus un noskaņotu mūsu domas un jūtas saskaņā ar MĪLESTĪBU, jo īpaši pēdējā Merkura un Venēras retrogrādās kustības periodā. Un, neraugoties uz to, ka mēs jau jūtamies tajā labāk, tas tomēr vēl joprojām tiek izjusts kā tiešs apdraudējums.

Es zinu, ka daži ir pietiekami daudz „izvalstījušies” šajās enerģijās, un, lai gan mēs pilnīgi noteikti vēl joprojām ejam cauri nākamajam (fiziskās) rekalibrēšanās raundam Marsa retrogrādās kustības/Saulgriežu pārejas laikā, Padome [Plejādiešu Augstākā Padome] atgādina mums, ka nākamā mūsu atdzimšanas ceļojuma fāze nav uzskatāma par tipisku attīrīšanos. Drīzāk tā ir atjaunošanās.

Es uzskatu, ka tas nozīmē „mazāku diskomfortu”, jo viņi mums apgalvo, ka „smagais” darbs ir pabeigts, lai gan tam ir grūti noticēt, jo lietas turpina tikt izjustas kā miglainas, „neērtas”, nekustīgas, nekomfortablas un vienkārši dīvainas.

Un mums ir jātic, jo šobrīd tā ir galvenā tēma. Esmu to esmu sākusi saskatīt daudz skaidrāk kopš brīža, kad Saturns pavisam nesen iegāja retrogrādā stāvoklī, lai gan mēs pilnīgi noteikti piedzīvojam mūsu patiesuma pārbaudi, kas mums izpaužas situācijās, kuras pārbauda, vai mēs esam gatavi nesatricināmi un par katru cenu saglabāt un aizstāvēt mūsu sirds Dievišķā patiesuma zināšanu. VAI arī mēs kļūstam par jebkādu uz realitātes bailēm balstītu scenāriju, kas neatturami izplatās kopš 2014.gada sākuma, upuriem.

Lielisku tā piemēru es guvu šajā nedēļā, kad uzzināju, ka mana kaimiņa mājā, kas atrodas pāris durvis tālāk, gaišā dienas laikā ir notikusi ielaušanās ar laupīšanas  mēģinājumu.

Pēdējos desmit gadus es esmu dzīvojusi diezgan vientuļā, bet „drošā/aizsargātā” rajonā ārpus pilsētas un doma par drošību man pat prātā nav ienākusi ... līdz šim brīdim. Un es zināju, ka man tika dota iespēja izdarīt izvēli. Vai nu uzķerties un iegremdēties bailēs balstītā realitātē, noticot, ka ārējā pasaule ietekmē manu pašas pasauli (t.i. – ka lietas var notikt AR MANI), VAI ARĪ cieši turēties pie savas suverenitātes, zinot, ka: 1) es pati radu savu realitāti, 2) es vienmēr esmu pasargāta un esmu drošībā, ja jūtos pasargāta un drošībā.

Izvēle starp radīšanu no ārienes uz iekšu (dualitāte) un no iekšienes uz āru (viengabalainība/vienotais veselums) īpaši izplatīta ir tagad  un nepieciešamība pēc tās [izvēles izdarīšanas] aizvien pieaugs, pasaulei kļūstot haotiskākai un brūkot vecajām pasaules sistēmām.

No tiem, kuri tiecas uz viengabalainību/vienotību, tiks prasīta harmoniska ticība, lai radītu mūsu jauno realitāti, tāpēc ... nu tāpēc, ka tiek radīta jauna realitāte. Turklāt mēs tagad atrodamies kritiskajā punktā, kad ir nepieciešams veikt dažas būtiskas darbības, kas balstītas šajā ticībā, ir atbilstošas mūsu sirds aicinājumam, bez rezultāta iepriekšējas zināšanas. Galvenokārt tāpēc, ka rezultāts netiks noteikts, kamēr mēs neuzsāksim šīs darbības (tas ir tas, ko es iepriekšējos vēstījumos esmu nodēvējusi par ratiem, kas ripo pa priekšu zirgam, un, kas pēkšņi ir kļuvis apbrīnojami aktuāls šajā Zaļā Koka Zirga gadā).

Jaunā mājaslapas ThinkWithYourHeart versija, kura starp citu pilnībā tika radīts un īstenots (jāsaka, visai veiksmīgi) retrogrādā Merkūra laikā, kalpo par lielisku piemēru šim procesam. Pirms sešiem mēnešiem es pat nemēģinātu to darīt. Taču  tad es, beidzot, sāku saprast, ka mana pārliecība attiecībā uz retrogrādiskumu, ir sākusi mani patiesi kaitināt ... Es jau tik ļoti esmu nogurusi no šiem vecajiem ierobežojumiem, kuri vienkārši pārāk graujoši ir ietekmējuši manu dzīvi.

Es nolēmu, ka, ja mana mērķa izpausme turpinās atrasties komunikācijas un mēdiju jomā, tad es vienkārši vairs nevēlos stiept līdzi šo veco retrogrādās realitātes versiju uz savu Jauno [realitāti]. Ko es arī izdarīju. Tā vietā es izlēmu, kāds būs mans rezultāts, bet pēc tam – rīkojos tā, it kā šis retrogrādiskums palīdzētu man izdarīt milzīgu tehnoloģisku un komunikatīvu izrāvienu, kas ietver arī daudzus „pārējos” cilvēkus, kurus retrogrādiskums šķietami ietekmēja ierastā un kolektīvi pieņemtā veidā. Misija ir izpildīta, pat, ja esmu bijusi par mata tiesu no izgāšanās.

Kopumā, ir sajūta, ka mēs atrodamies jaunā līmenī līdzdalībā itin visā. Un, lai gan tas ir tikai neliels piemērs mūs bezgalīgajām piecdimensionālās Esības iespējām, šī jaunā spēle, pilnīgi noteikti saucas „radīšana no tīra gaisa/ radīšana no nekā”, spēle, pie kuras mums būs jāpierod un kurā jāsasniedz meistarība, lai patiesi šeit uzplauktu. Un šis ir mūsu 2014.gada „spēles laukums”.

Lorena


Mīļie, visi, kas lasāt,
Pēc ilgāka pārtraukuma esmu atkal varējusi kaut ko iztulkot. Šis Lorenas vēstījums ļoti sasaucās ar esošām izjūtām un lielā mērā izskaidr tās. Tāpēc nolēmu padalīties. Varbūt vēl kādam palīdz.
Lasiet un uzņemiet - Mīlestībā. Sandra Šņoriņa

http://www.draugiem.lv/group/16019359/gaismasberni/?f_tid=5307792