Slimību cēloņi
http://www.medusmaize.lv/index.php?optio…
Pēc antropologu pētījumiem senā cilvēka uzturs sastāvēja no 1/3 savvaļas dzīvnieku netreknās gaļas un 2/3 augu barības. Tas nozīmē, ka šādas apstākļos uzturs bija izteikti sārmains. Situācija kardināli izmainījās attīstoties lauksaimniecībai, kad cilvēks uzturā sāka lietot daudz graudaugu kultūru, piena produktu un trekno mājdzīvnieku gaļu. Mūsdienu cilvēka ikdienas ēdienkarti aizpilda galvenokārt rūpnieciski apstrādātie ‘’skābie’’ produkti. Tieši uzturs kļuva par riska faktoru ‘’civilizācijas slimību’’ patoģenēzē, ieskaitot aterosklerozi, hipertoniju, osteoporozi un otrā tipa diabētu. Mūsdienu cilvēka uzturs balstās uz produktiem, kas ir piesātināti ar taukiem, vienkāršiem cukuriem, vāramā sāls un produktus ar mazu šķiedrvielu, magnija un kalcija saturu. Dominē rafinētie un pārstrādātie produkti: cukurs, miltu izstrādājumi un dažādie pusfabrikāti. Picas, čipsi, sieriņi glazūrā, ‘’piena brīnumprodukti’’ (nebojājās), konditorijas izstrādājumi, atspirdzinošie gāzētie dzērieni. Tas viss ir skābais ēdiens. Ikdienas ‘’skābais’’ uzturs noved pie hroniskas organisma iekšējās vides saskābšanas mūža garumā (acidoze). Produktu ‘’skābumu’’ pastiprina termiskā apstrāde (cepšana un vārīšana), cukura un konservantu pievienošana, kā arī skābās piedevas (etiķskābe, majonēze) un produktu ilgstoša uzglabāšana. Pazīstamais fitoterapeits Džetro Kloss(Jethro Kloss)rakstīja, ‘’Ikdienas devā veselam cilvēkam jābūt 75-85% sārmainu produktu, bet saslimušam cilvēkam šī deva jāpalielina līdz 90%’’.
Psiholoģija.
Vēlēšanās visu dzīvi būt mundram, aktīvam un baudīt visus priekus, to vienmēr ir vēlējies cilvēks. Var no rītiem sākt aplieties ar aukstu ūdeni vai nodarboties ar visdažādākajiem vingrinājumiem vai lietot tikai termiski neapstrādātu uzturu, bet ja jūs būsiet neapmierināti, dusmīgi, aizvainoti, tad diez vai jūs saglabāsiet jaunību ilgus gadus. Dvēseliskais komforts un iekšējā harmonija – tas ir tas, kas reāli pagarina mūžu. Visdrošākā ilgm-ūža recepte ir labsirdība, pieklājība un humora izjūta. Nerājiet savu organismu un savu slimību, pateicieties savai slimībai, jo tā sūta jums svarīgu vēsti – maini savas domas un uzvedību, tā ir Dieva saruna ar jums, izmantojiet slimību, kā līdzekli pašattīstībai, vairojiet sevī tādas īpašības, kā mīlestību, prieku ,sirdsmieru, pacietību, labprātību, uzticamību. Uzdodiet sev šādus jautājumus;. kā es izturos pret sevi, cik bieži es sevi rāju vai kritizēju, vai es sevi uzslavēju, vai es rūpējos par savu ķermeni, vai man ir kaitīgie ieradumi, kādu ūdeni es dzeru, kādu uzturu es lietoju, vai es vingroju, vai es rūpējos par savas dvēseles un gara attīstību, pieļauju postošas domas – aizvainojums, dusmas, greizsirdība, bailes. Ierakstiet dienasgrāmatā savas labās īpašības, katru dienu šo sarakstu papildiniet. Sakiet uzslavas citiem cilvēkiem. Saskatiet katrā cilvēkā tikai labu. Lai izvairītos no bailēm, iemācieties uzticēties. Gaidiet no pasaules tikai labu. Lai cilvēks būtu laimīgs un vesels, vajag mīlēt sevi un apkārtējo pasauli.
Nepareiza ēšana.
Jau pirms tūkstoš gadiem Avicenna ir teicis, ja cilvēks ir saslimis,
pirmkārt viņam jāatsakās no ēdiena,
otrkārtjāveic zarnu trakta attīrīšanas procedūras,
treškārtjāmaina ēšanas ieradumi un jāizskalo ‘’organisma kanalizācijas sistēmas’’ (limfātisko, urīnizvadsistēmu un kuņģa zarnu traktu).
Un tikai tad, ja tas nav līdzējis viņš var griezties pie ārsta pēc palīdzības. Ir dzirdēta paruna, mēs rokam kapu ar dakšu un karoti un otra paruna - meklē slimību bļodas dibenā. Un tam ir dziļš pamats. Mēs uzturā lietojam ļoti mazdzīvus produktus; svaigus dārzeņus, augļus, zaļumus, ogas, mājās gatavotu sieru, svaigu gaļu, zivis, svaigi spiestas sula, riekstus. Mēs, protams, lietojam daudz ko no iepriekš minētā, bet vispirms nogalinām šo produktus. Nonāvēšanas ieroči: sāls, cukurs, etiķis, citronskābe, augsta temperatūra. Rezultātā tiek iznīcināti fermenti, vitamīni un citas bioloģiski aktīvas vielas. Termiskās apstrādes procesā tiek iznīcināti 85% uzturvielu. Daudzi no mums ir mācījušies, ka gaļa ir viens no mūsu galvenajiem olbaltumvielu avotiem, tomēr patiesība ir tāda, ka mēs saņemam ļoti maz olbaltumvielu no gaļas, ja tā tiek gatavota augstā temperatūrā. Tikai fermentu iedarbībā pārstrādājot uzturu tiek ražota enerģija, bez kuras mēs nevarētu dzīvot. Lielākā kļūda ir, lietot produktus, kuri ir nogalināti ķīmiskā ceļā, izmantojot kancerogēnas E- vielas, konservantus, kas satur formaldehīdu, krāsvielas, stabilizatorus, fermentu blokatorus, antibiotikas, hormonus, skābes. Pagarinot produkta derīguma termiņus pārtikas industrija graujoši iedarbojas uz cilvēka organismu. Visas šīs piedevas grauj imunitāti. Piemēram, nātrija glutomāts (E-621), tiek pievienots kā garšas pastiprinātājs buljona kubiciņos, sojas mērcēs, dažādās garšvielās. Šī E piedeva bojā galvas smadzeņu šūnas, var izraisīt galvassāpes un bojājumus līdz pat Alcheimera slimībai, grauj acs tīkleni, var izraisīt glaukomu.
Īpaši bīstamas pārtikas piedevas.
Krāsvielas:E-103; 105; 121; 123;125; 126; 130; 131; 142; 152.
Konservanti:E–210; 211; 213-217; 240.
Skābes regulētājs (sulās):E-330.
Aizkuņģa dziedzera un kuņģa darbību ļoti negatīvi ietekmē:E- 221-226; 320-322; 338-341; 407; 450; 461-466.
Alerģiju izraisošie:E-230-232; 311-313.
Nieres un aknas graujošie:E- 171-173; 320-322.
Redzi bojā un ne tikai:E-621; 641
Maz vai vispār nedzeram ūdeni.
Ar ūdeni ir saistīti divi riski: nepietiekams ūdens daudzums un neatbilstoša kvalitāte.
Kas notiek organismā, ja izdzeram mazāk par 1,5 litri ūdens diennaktī?
Asinis sabiezē, tas izraisa asinsspiediena celšanos. Paaugstinoties asinsspiedienam, paātrinās elpošana, paātrinās sirdsdarbība, paaugstinās hemoglobīns, organisma šūnas saņem mazāk skābekli, jo skābeklis tiek piegādāts ar ūdeni. Skābeklis dot šūnām enerģiju uzņemt barības vielas. Pasliktinās iespējas izvadīt atkritumvielas, jo urīna daudzums samazinās. Tas savukārt izraisa organisma vides pieskābināšanu, bilirubīna, cukura līmeņa un holesterīna līmeņa paaugstināšanu. Organismā skābā vidē attīstās baktērijas, labi jūtās vīrusi. Tiklīdz izjaukts skābju sārmu līdzsvars, arī sēnītes dodas uzbrukumā.
Ja 2 minūtes cilvēka smadzenes nesaņem skābekli, cilvēks sāk mirt. Un lēni mirst, ja diennaktī izdzer mazāk par 1 litru tīra ūdens, un ļoti lēni mirst, ja dzer tikai tēju un kafiju. Kāpēc mūsu organisms būtu jāizmanto kā staigājošs filtrs tādu ķīmisku dzērienu attīrīšanai, kā pepsi, krāsainās limonādes, šķīstošā kafija, aromatizēta tēja, kvass. Bet organismam to neko nevajag. Vajag tikai tīru strukturētu ūdeni. Centieties nedzert hlorēto krāna ūdeni, hlors nogalina baktērijas ne tikai ūdenī, bet arī zarnu traktā, bet zarnu trakta labās baktērijas ir lielākais imunitātes orgāns. Starp citu, hlors, vārot ūdeni, pāriet kaitīgā nešķīstošā savienojumā. Krāna ūdeni pirms vārīšanas nepieciešams turēt atvērtā traukā, lai hlors izgarotu.
Ūdens trūkuma simptomi organismā.
1. Kalst mute. (3. pakāpes organisma atūdeņošanās, kad bojā iet šūnas)
2. Aizcietējumi.
3. Paaugstināts kuņģa sulas skābums, (nemēdz būt par daudz skābes, nemēdz būt gastrīts ar paaugstinātu skābes daudzumu - vienkārši trūkst ūdens).
4. Smiltis vai akmeņi aknās un nierēs.
5. Sausa āda un mati (krēmi un šampūni, nepalīdzēs, jādzer ūdens).
6. Neelastīgi nagi.
7. Krakšķ locītavas.
Par kalciju.
Kalcijs ir galvenais elements, kas cilvēka organismā uztur skābju-sārmu līdzsvaru. Pārtikas produktos kalcijs atrodas molekulārajā formā, bet organismam tas ir nepieciešams jonu formā. Lai pārveidotu no molekulārās uz jonu formu, vajag daudz kuņģa sulas, turklāt lielā koncentrācijā. Pēc savas bioloģiskās aktivitātes kalcijs ir līdzīgs astoņkājim, jo piesaista septiņas citas molekulas, tai pašā laikā pats var būt saistīts tikai ar ūdens molekulu. Neviens cits elements uz to nav spējīgs. Jau 40 gadu vecumā 50% cilvēkiem ir kalcija deficīts organismā,bet sasniedzot 60 gadu slieksni, tie ir 90%
Kalcija deficīts ir par pamatu vairāk kā 100 slimībām (osteoporoze, artrīts, hipertonija, krampji, grūtniecības sarežģījumi, bezmiegs, vēzis utt.). Lai kalciju sekmīgi uzņemtu organisms, ir jārūpējas par C vitamīna pietiekamību, kalcijs organismā šķīst tikai C vitamīna klātbūtnē. C vitamīns darbojas kā kalcija transportmašīna.
C vitamīna trūkums.
Nemēdz būt, piemēram, parodontoze atsevišķi mutē. Ja jums tīrot zobus, asiņo smaganas, tas nozīmē, ka parodontoze ir visā organismā. Tas ir C vitamīna trūkums visā organismā. Tas nozīmē, ka ir totāls vienšūnu kapilāru sabrukums asinsvados. Ir traumēti asinsvadi, tāpēc eritrocīti un trombocīti nokļūst starpšūnu šķidrumā (asinsizplūdums jeb infarkts).
Par saldumiem.
Tikai treknais un saldais dot enerģiju (cukura aizvietotāji nedot). Tāpēc, ja jūs ierobežosiet taukus, jums gribēsies saldu, jo organismam vajadzīga enerģija. Samazinot holesterīna daudzumu uzturā, strauji samazinās hormona insulīna izstrāde aizkuņģa dziedzerī, tāpēc ka insulīna matrica ir holesterīns. Ir svarīga arī joda pietiekamība insulīna izstrādes procesā. Holesterīna augu izcelsmes taukos nav. Tas ir tikai dzīvnieku izcelsmes taukos. Ja apēdat daudz cukura (sevišķi dzerot saldinātās limonādes un sulas) un nelietojat holesterīnu, jūsu organismam vienkārši nav no kā taisīt insulīnu. Izveidojas apburtais loks. Samazinājāt taukus - palielinājāt cukuru. Samazinājāt taukus – samazinājāt holesterīnu – samazinājās insulīns. Cukura līmenis augsts, bet insulīna nav (2. tipa cukura diabēts).
Uztura sagremošana.
Nesagremotā ēdiena un citu atkritumproduktu izvadīšana ir tikpat svarīga, kā pareiza gremošana un barības vielu uzsūkšana.
Var pat teikt, ka mums nav svarīgāka, vitāli nepieciešamāka uzdevuma, kā rūpēties par to, lai zarnas nepārpildītos ar atkritumiem. Tajos esošas kaitīgās un indīgās vielas neuzsūktos asinīs, nesaindētu jūs un nesagrautu jūsu veselību.
Tomēr tikai nedaudzi cilvēki saprot, ka nespēja efektīvi izvadīt no ķermeņa atkritumproduktus ir ārkārtīgi bīstama, ka šī nespēja resnajā zarnā izraisa spēcīgus rūgšanas un pūšanas procesus, kuri pamazām, ja zarnu satura uzkrāšanās turpinās, var novest (un bieži arī noved) cilvēku līdz nāvei, kuras cēlonis – novārtā pamestā resnā zarna. Faktiski resnā zarna ir jūsu uzturs.
Ja cilvēks ēd pārmērīgi apstrādātus, ceptus un pārvārītus ēdienus, tīru cieti, cukuru un milzums sāls (ģenētiski ieprogrammēts, cilvēkam diennaktī vajag tikai 1- 2gr sāls, diemžēl pētījumi rāda, ka tiek lietoti 10-15gr sāls), resnā zarna nespēj darboties normāli pat tad, ja iztukšojas divas vai pat trīs reizes dienā! Šāds ēdiens var nevis piegādāt barības vielas nerviem, muskuļiem, audiem un šūnām, kuri veido resnās zarnas sienu, bet likt resnās zarnas sienai badoties. Caur šādu izbadējošos zarnu nepārtrauktā straumē var plūst nesagremotas ēdiena paliekas, taču zarna nav spējīga veikt savas funkcijas un nodrošināt šo atlieku pēdējo pārstrādi. Tāpēc šūnām vajadzīgas arī tādas uzturā esošās vielas, kuras veicina nolietoto šūnu un audu likvidēšanu, kā arī to aizvirzīšanu uz resno zarnu, un izeju no ķermeņa. Šo uzdevumu veic galvenokārt šķiedrvielas jeb balastvielas. Šķiedrvielas ir absolūti nepieciešamas ēdiena pareizai sagremošanai, tās ir vajadzīgas gan resnajā, gan tievajā zarnā. Visvērtīgākās ir neapstrādātos pārtikas produktos esošās šķiedrvielas. Virzoties caur zarnām, šķiedrvielas aktivizē visus tajās notiekošos procesus. Nokļuvušas resnajā zarnā, šķiedrvielas darbojas gluži ka slota, „izslauka” zarnas visus kaktiņus un stūrīšus, noberž no zarnas sienām vecās, atmirušās šūnas.
Parazīti.
Dabā cilvēks nedzīvo viens. Ar mums kopā dzīvo daudz dzīvu organismu, kas ir dzīvojuši uz zemes daudz senāk par mums un ir labāk pielāgojušies. Pat ja šūnas saņem pilnvērtīgu uzturu, tas var izrādīties veltīgi, ja neveikt organisma attīrīšanos. Parazīti ir iznīcinājuši daudz vairāk cilvēku, nekā visi kari kopā visas vēstures garumā. Pēc VVO datiem trešdaļa no visiem nāves gadījumiem ir saistīta ar parazītu klātbūtni (baktērijas, vīrusi, sēnītes, helminti). Cilvēkam var būt vairāk nekā 100 veidu parazītu, sākot no mikroorganismiem un beidzot ar cērmēm vairāku metru garumā. Mūsu organismā audos un šūnās parazīti dzīvo, ēd un tāpat kā mēs nokārtojas. Izdalītie toksīni skābina mūsu organismu, grauj ķermeni, samazina dzīves aktivitāti un manipulē ar mums. Inficētie cilvēki kļūst agresīvi, nevaldāmi, dusmīgi, nervozi un depresīvi. Jau Hipokrāts teicis, ja ir slimība, ir arī izraisītājs. Kā liecina statistika un pētījumi, katrs cilvēks ir kāda parazīta nēsātājs, sākot no sēnītēm un vīrusiem līdz askarīdām un lenteņiem, nereti arī to kombinācijā. Parazīti dzīvo dažādos orgānos audos un šūnās, lieliski maskējas, ir lieli vitamīnu, mikroelementu cienītāji, kā arī nesmādē leikocītus un eritrocītus. Pēc vispasaules datiem 95% iedzīvotāju ir inficēti ar dažādiem parazītiem, kuri katru gadu izraisa ap 16 miljonu nāves gadījumu, tai skaitā ari tādas neparazitārās saslimšanas, kā artrīts, sirds-asinsvadu saslimšanas, vēzis, bronhiālā astma, alerģija, diabēts, kuņģa čūla, hroniska noguruma sindroms. Visas šīs slimības ir hroniskas parazitāras infekcijas sekas.
Pēdējos gados strauji pieaugusi saslimstība ar toksokarozi. Cilvēks inficējas no suņa. Slimības izpausmes ir dažādas alerģijas, tai skaitā plaušu pataloģijas un bronhiālā astma, acu bojājumi un citi smagi veselības traucējumi. Vienā gramā slima suņa fekālijās ir līdz 40 000 tūkstoši toksokāru oliņu. Oliņās atrodamas visur – bērnu smilšu laukumos, skvēros, parkos, teritorijās ap daudzstāvu mājām. Slimību diagnosticē, nosakot antivielas pret parazītu asins sērumā. Arī fēču analīzēs neatrastās cērmju oliņas vēl nenozīmē, ka nav šos parazītu, jo cērme katru dienu nedēj oliņas.
Kādas pazīmes liecina par parazītu esamību.
1.Zobu griešana. Īpaši to var novērot maziem bērniem. Bērni ir kaprīzi, hiperaktīvi vai otrādi. Ātri nogurst. Raudulīgi ar bālu ādu. Ilgstošs klepus. Biežas hroniskas saslimšanas - angīnas, bronhīts, tonzilīts, haimarīts, sāpes nabas rajonā , nieze anālā rajonā.
2.Anēmija.Daudzi parazīti ēd asins šūnas, viena askarīda diennaktī apēd 35 - 40 ml asiņu.
3.Hronisks noguruma sindroms. Visi parazīti apēd pašu labāko sevišķi A un B12vitamīnus, kā arī nokārtojas mūsu organismā.
4.Gastrointestinālais sindroms. Vairums parazītu dzīvo tievajā un resnajā zarnā, izsaucot mehānisku žults izvadceļu zarnu lūmena nosprostojumu, zarnu sieniņas erozijas, čūlas, gāzes, vēdera uzpūšanos. Cilvēkam ir aizcietējumi, caurejas.
5.Miega traucējumi.( cilvēks naktī ceļas lai ēstu), nervozitāte un uzbudinājums, jo šūnas ir badā un tiek indētas ar parazītu izdalītām toksiskām vielām.
6.Problemātiska āda. Parazīti izsauc nātreni, izsitumus, ekzēmu un citas alerģiska rakstura ādas reakcija, alopēciju, perēkļveida ādas depigmentāciju, papilamas, dermatītus, psoriāzi, neirodermatītus utt.
7.Sāpes locītavās un muskuļos. Ir zināms ka parazīti var pārvietoties organismā, izvēloties tiem ērtākās vielas, piemēram locītavu šķidrums un muskuļi. Cilvēkam sāp locītava un cilvēks domā ka ir artrīts.
8.Imunitātes traucējumi.Parazīti novājina imunitāti, samazinot imunoglobulīna izdali.
Mūsdienās daudzi ārsti, kuri pēta parazitārās infekcijas, apgalvo, ka, piemēram, cukura diabēts – tā ir ilgstoša parazīta - trematode parazitēšana aizkuņģa dziedzera audos, kas izsūc no tā visu sev nepieciešamo, saindējot to ar saviem vielmaiņas toksiskiem produktiem.
Par sēnītēm.
Sēnītes veselu cilvēku organismā ir kā ‘’obligātie parazīti’’. Tās ar savu saimnieku – cilvēku dzīvo savienībā no kura labumus iegūst abas puses, bet sēnītes dodas uzbrukumā tikko organismā ir izjaukts skābju sārmu līdzsvars, to savukārt izjauc stress, operācijas, brūces, narkotikas, smēķēšana, neveselīgs uzturs. Skābā vidē ‘’obligātie parazīti’’ pārveidojas no derīgās pirmatnējās formas uz patogēno formu, kurā uzbrūk savam saimniekam. Strauja patogēno sēnīšu vairošanās novērojama arī pēc antibiotiku lietošanas. Sēnītes pārtiek no antibiotiķiem (streptocimīns, tetraciklīns, penicilīns) un no bojā gājušiem mikroorganismiem. Ir ārējās sēnīšu saslimšanas (ādā, gļotādā) un iekšējās (asinīs, zarnu traktā), kuras izplatās pa visu ķermeni. Organismam ir spēkā likums - sēnītes vienmēr izvadīt caur ādu. Tāpēc viss, kas parādās uz ādas, lobās, zvīņojas, plaisā, niez, jebkurā ķermeņa vietā: uz delnām, pēdām, starp pirkstiem, padusēs – tas viss ir sēnītes. To mēs traktējam kā psoriāze, dermatīts. Arī diatēze ir sēnīšu infekcija kopā ar imunitātes traucējumiem.
Kādi produkti patīk sēnītēm?
Ar raugu cepta maize, bulciņas, gaļa. Nelieto uzturā bojātus ābolus un banānus ar brūniem plankumiem. Daudzas sēnītes nodara ļaunumu ne tikai ar izplatīšanos audos, bet indīgi ir arī sēnīšu izdalītie toksīni. Šobrīd ārsti spēj atšķirt ap 400 toksīnu veidu. Piemēram, aflatoksīns, ko izdala pelējuma sēnītēs, var izraisīt aknu vēzi! Nekad neēdiet sapelējušus produktus!
http://www.draugiem.lv/blogs/#/martinezzzz/blog/?p=11417390
