Mīlestības attiecības

Pamelas čenelings ar Ješua

Angliski tulkojuši Marija Baesa un Franks Tehans

 

Es esmu Ješua. Es visus jūs sirsnīgi sveicu. Es ar pilnu sirdi esmu šeit. Es vēlos dalīties ar jums, man jūs esat brāļi un māsas, un es jūtu dziļu radniecību ar jums. Es neesmu ne lielāks, ne augstāks par jums, mēs esam viens.

Mēs kopīgi sākām stādīt Kristus enerģijas sēklu uz Zemes, sēklu, kas laika gaitā lēnām aug un uzzied kā pilnīgi nobriedis zieds. Šis laiks uz Zemes ir, lai pabeigtu šo ceļojumu. Tas ir laiks, kurā daudzi dēsti sāk attīstīties, un daudzējādā ziņā jūs esat plaukstoši ziedi. Kopā mēs veidojam vienotību, dvēseļu kolektīvu, kas velta sevi jaunas izpratnes dzimšanai. Tāpēc neredziet vairs mani kā meistaru, kurš stāv virs jums, bet kā draugu, kurš tur jūs pie rokas un vēlas dalīties savā mīlestībā ar jums, jo es jūs visus dziļi mīlu.

Jums ir intensīva vēlme pēc mīlestības. Jūs meklējat to attiecībās ar citiem un arī caur saikni ar dievišķo. Bet patiesībā tas, pēc kā jūs alkstat, atrodas jūsu iekšienē, tā ir jūsu pašu dievišķā daba, jūsu daļa, kura ir vienota ar beznosacījumu mīlestību un prieku. Kad jūs piedzīvojat šo sevis daļu, tā ir kā atgriešanās mājās. Viss cits jūsu dzīvē kļūst vienkāršs, gaišs un līksms. Jūs esat vienoti ar sevi pašu, un jums nekas nav nepieciešams ārpus paša, lai jūs justos labi. Jūs esat vienotībā ar sevi pašu – un tomēr jūs jūtaties saistīts ar visu pārējo dziļā un tuvā veidā.

Paradoksāli attiecībās ir tas, ka jūs varat būt tuvi saistīts ar otru cilvēku vienīgi tad, ja spējat aptvert vienotību ar sevi pašu. Ja jūs esat gatavi pieņemt sevi, ar pagātnes slogu, ar jūsu kāpumiem un kritumiem – tad ir vieta citam cilvēkam ar viņa vai viņas unikālo individualitāti. Tad jūs vairs neizmantojat citu cilvēku, lai ietu uz Mājām. Tā vietā jūs dalāties Mājās, kuras jūs nesat savas sirds iekšienē, ar šo otru cilvēku. Šis attiecību veids kļūst par kopīgiem svētkiem, dalīšanos, un tās ir dziedinošas attiecības, vai tās būtu ar partneri, draugu vai bērnu; tam nav būtiskas atšķirības. Tomēr mīlestības attiecības – partneru attiecības – ir attiecības, kuras visvairāk dzimst jūsos. Tās skar jūs dziļi un saviļņo dziļas emocijas, jo tās, šķiet, tur solījumu par atnākšanu Mājās, ko citas attiecības nedara.

Pirms es runāju par mīlestības attiecībām, es gribētu atgādināt jums, ka Mājas, pēc kurām jūs ilgojaties, tā sākotnējā vienotība, no kuras jūs piedzimāt kā dvēsele, nav tālu prom. Jūs varat teikt, ka laika ziņā tas bija ļoti sen, kad jūs paņēmāt atvaļinājumu, simboliski runājot, no Paradīzes. Kad jūs kāpāt uz sava ceļa kā “dvēsele ķermenī” un izvēlējāties noteiktu formu, kurā paust sevi, piedzīvot pieredzes un apmeklēt dažādas vietas visumā.

Kad jūs piedzimāt kā individuāla dvēsele un uzņēmāties savu ceļojumu, jūs atteicāties no šīs pirmatnējās vienotības, kuru jūs varat iztēloties kā siltu mīlestības un gaismas segu, kas bija tik pazīstama jums. Vienotību, kurā jūs vienmēr jutāt drošo Tēva-Mātes-Dieva klātbūtni, un tāpēc jūs nekad nebaidījāties palikt viens vai noraidīts. Šo “negatīvo” jēdzienu nebija pat jūsu sapratnē, un tomēr Dievā darbojās arhetipisks spēks, kurš lika jums piedzimt ārā no šīs Tēva-Mātes-Dieva vienotības dzemdes.

Kāds bija šīs piedzimšanas mērķis? Lai jūs visi varētu kļūt par neatkarīgiem dieviem! Lai jūs paši varētu kļūt par sākuma punktu Tēva-Mātes-Dieva siltuma un mīlestības avotam, no kura tiek radīta un iznāk būtņu bezgalība. Taču atvadīšanās sākumā jums nāca kā šoks. Jūs sapratāt, ka ar šo atdalīšanos no vienotības ir atnākušas zināšanas, ka, lai patiesi pieredzētu attīstības procesu, jums nekas nebūtu jāzina iepriekš. Jūs sapratāt, ka tikai atsevišķi no šīs pirmatnējās vienotības jūs varētu iet pa savu paša ceļu kā individuāla dvēsele, kas pirmo reizi iepazīstas ar nezināmā un nesaprotamā bailēm un pamestību, un tumsu.

Jūs joprojām nesat to sākotnējo pamestības un vientulības pieredzi, kas ļoti stipri var parādīties mīlestības attiecību jomā. Bet, pirms es vēršos pie šīm attiecībām, es gribētu jums atgādināt, ka jums ir iespēja piedzīvot šo pirmatnējo saikni jebkurā laikā. Kad jūs iegrimstat bezsapņu miegā, jūs atstājat savu ķermeni un savienojaties ar visdziļāko avotu, no kura jūs nācāt, ar Dievu, ja jūs vēlaties to tā saukt, jeb ar visdziļāko kodolu sevī, to jūsu daļu, kura nekad nav atstājusi Paradīzi un vēl aizvien ir tur. Kaut arī jūs atstājāt viņu pirms miljoniem gadu, vienotība joprojām ir jūsu iekšienē; tā ir neatņemama jūsu apziņas daļa. Naktī, ja jūsu prāts nav pārāk aktīvs un jūs ļaujaties miegam un nemateriālajām sfērām, kurās jūs ieejat, tad, tikko jūs atstājat savu ķermeni, jūs nonākt šajā avotā un atspirdzināt sevi. Arī savā ikdienas dzīvē jūs varat veikt savienojumu ar šo dievišķā gara realitāti, gara, kura visdziļākā daļa jūs esat. Kļūstot ļoti mierīgam, jūs varat sajust šo klātbūtni šeit un tagad. Es aicinu jūs sajust, kā kopīgi, kā viens vesels, mēs sastādām daļu no šī sākotnējā Dieva veidola.

Iztēlojieties, ka jūsu krūšu vidū, jūsu sirds čakrā ir spožs, skaists kristāls. Iztēlojieties viņu tur un sajūtiet viņa spēku: tas ir tīrs, skaidrs kristāls, kura visas šķautnes vienlaikus atspoguļo jūsu daudzās pieredzes. Šis sirds-kristāls ir saistīts arī ar visu jūsu apkārtnē. Tās sajūtas, ko jūs saņemat no citiem, var tikt atspoguļotas šajā kristālā, un tādā veidā, saņemot viņu garastāvokli un emocijas caur šo kristālu, jūs nonākat pie citu sapratnes. No šī sirds-kristāla jūs saprotat citu cilvēku pieredzi: viņu sāpes un vilšanās ir jums skaidras.

Šis sirds-kristāls ir savienots ar visu pārējo dzīvo būtņu sirdīm, jo mēs visi esam viens. Un tomēr jūs varat arī just, ka šī sirds, kuru jūs nesat savās krūtīs, pieder jums: tā ir jūsu dvēseles-sirds. Jūtiet, kā abi aspekti saiet kopā. Jūs esat savienoti ar sirds līmeni – horizontālu lauku, kas savieno jūs ar visu dzīvo – šeit nav sadalījuma, jo mēs visi esam viens. Tomēr jūs esat arī “viens”, ar nozīmi, ka jūs esat jūs un neviens cits nav tieši tāds kā jūs. Jūs esat individuāla būtne, un vertikāla līnija savieno jūs tieši ar jūsu avotu, ar Dievu. Jūs esat šajā fiziskajā ķermenī, kurš nes jūsu sirdi, jūsu paša daļu no Dieva apziņas.

Jūtiet šī kristāla bezgalību; neierobežoto apziņu, kura pieder jums un tomēr var iet, kurp vēlas. Viņa nav piesaistīta šim ķermenim, kaut arī viņa ir šajā ķermenī tagad, uz laiku, bet viņa ir tik neierobežota enerģija, ka galu galā nav saistīta ar kādu formu. Jūs esat šī apziņa; jūs esat atvesti kā gabaliņi no Tēva-Mātes-Dieva dievišķās fabrikas, kopā ar ķermeni šeit uz Zemi. Jūs esat veseli un pabeigti savā iekšienē, un jūs esat šī sirds-kristāla sargi. Atcerieties to, kamēr mēs tagad aplūkojam mīlestības attiecību shēmu.

Kad jūs iemīlējaties otrā cilvēkā, bieži pieredzat stipru prieku attiecību sākumā. Liekas, ka it kā kaut kas saviļņojošs plaši atveras jūsu iekšienē, kaut kas, kas ilgi bijis paslēpts un ko var atslēgt tikai tā otra skatiens. Nešķiet, ka citi cilvēki redzētu šo “kaut ko” jūsu iekšienē, bet jūsu mīļotais cilvēks pamodina neslēptu skaistumu tam, kas jūs esat. Atgriežas jūsu dzīves aizrautība un entuziasms, jūs jūtaties ievēroti un mīlēti, un jūs gatavojaties piedzīvot savu paša dziļumu – brīnumu jums. To jūs piedzīvojat aizrautībā. Un, lai gan liekas, ka runa iet par otru, patiesībā runa ir par jums, par to, ko otrs izraisa jūsu iekšienē un kas ir apburošs kā brīnums! Jums liekas, ka esat pamodušies tikai tagad un lai justu, cik daudz jums ir ko dot un cik daudz jūs varat būt mīlēti.

Tādā brīdī cilvēki parasti apreibst no bijības un brīnuma par šo aizraušanos, ko viņi pieredz, un viņi akli piesaista sevi tam, kas viņos ir pamodinājis šīs jūtas. Viņš vai viņa tur savās rokās “burvju nūjiņu”, un tas, kas sākotnēji izraisīja atklāsmi un mīlošas jūtas gan pret sevi, gan pret otru, pakāpeniski noved pie bēgšanas no sevis paša, līdz jūs kļūstat pilnīgi koncentrējušies uz otru.

Tad sākas cīņa ar otru. Jūs vēlaties, lai jums piederētu tā viņa daļa, kas jums ļauj justies tik labi. Un otrs bieži dara to pašu ar jums, un jūs abi kļūstat stipri apmulsuši par šo virves vilkšanu katram uz savu pusi. Tādā veidā augstākais, ko jūs varat dot viens otram, galu galā izsauc zemāko, proti, greizsirdību, atkarību un smagas cīņas. Tas ir ļoti sāpīgs kritiens, ko gandrīz ikviens ir pieredzējis savā dzīvē.

Kā šis kritiens notiek? Jūsos ir divas daļas. No tā sirds-kristāla, kuru es aprakstīju, jūsos ir mīlestība, kura var redzēt otru tieši tādu, kāds viņš vai viņa ir, un var izjust klātesošo skaistumu. No šīs telpas jūsu sirdī jūs varat ieiet vienādā un līdzsvarotā saiknē viens ar otru, kurā jūs atzīstat dievišķo viens otrā un kurā jūs nepazaudējat arī cilvēcisko pusi viens otrā. Jūs atļaujat otram viņa sāpes, aizdomas, vilšanās un pretestību.

Bet jūsu vēdera rajonā darbojas cita enerģija, kaut kas, kas var būt ļoti spēcīgs, graujošs spēks kaislībā. Es saucu šo enerģiju par nevērībā atstātu bērnu, kurš nes sevī ļoti stipras un dziļas sāpes, kuru saknes ir tajās pirmatnējās kosmiskās dzimšanas sāpēs par Tēva-Mātes-Dieva vienotības atstāšanu. Šis bērns arī pamostas, kad jūs iemīlējaties, un šim bērnam ir daudz emociju, kas var aptumšot jūsu sirdi. Šīs emocijas var apklāt sirds-kristālu un aizēnot faktu, ka jūs esat avots priekam un svētlaimei, ko jūs izjūtat romantiskās mīlestības sākuma posmos. Šīs jūtas attiecās uz jums un telpu, ko jūs piešķīrāt sev pašam, kuru padarīja iespējamu otrs, bet tās joprojām attiecās uz jums.

Tomēr bērnam jūsos, kuram sāp un kurš kliedz pēc uzmanības, mīlestības un atzīšanas, kuru viņam ir trūcis tik ilgi, var rasties kārdinājums it kā cieši satvert partneri, viņš par katru cenu vēlas iegūt sev to, kā viņam trūkst. Tādā veidā bērns un sirds-kristāls beigās var izrādīties divās pretnostatītās pusēs. Tas, kas sākumā izskatījās ļoti skaisti, pārvēršas destruktīvās attiecībās, kur jūs izejat cīnīties viens pret otru un ieslīgstat cīņā, kuru neviens nevēlas, bet kura notiek tā vai citādi.

Brīdī, kad burvība draud izzust, jums var uznākt izmisums. Par katru cenu jūs gribat turēties pie jūsu partnera, jo reiz jūs izjutāt absolūtas mīlestības jūtas ar šo cilvēku. Jūs izejat cīniņā, lai tās noturētu, un spēlē var iesaistīties jūsu vecākās sāpes, jūsu emocijas no dusmām, bailēm no pamestības, pat naids. Ir ļoti grūti atlaist otru cilvēku arī tāpēc, ka jūs nodarbinās atmiņas, cik labi tas bija, kad viss bija harmonijā.

Šajā stadijā jums ir ļoti svarīgi prast atlaist. Brīdī, kad jūs jūtat, ka jūsu attiecības ir nonākušas lejupejošā spirālē un jūs esat gatavi apsūdzēt un vainot viens otru, ir pienācis laiks spert soli atpakaļ. Jūs varat ievainot viens otru tik stipri tieši tādēļ, ka jūs esat pieskārušies viens otram tik dziļi, un šīs sāpes ir ļoti grūti dziedēt.

Tāpēc uzdrošinieties spert soli atpakaļ, kad jūs jūtat, ka sākat nekontrolēt sevi, ka jūs nes prom emocijas, kas neļaus jums tuvoties jūsu partnerim ar atvērtu sirdi. Jūs varat sajust dziļas bailes būt pamestam, vai gluži pretēji: bailes savienoties ar kādu tik dziļi, ka jūs zaudējat sevi viņā. Var būt citas emocijas, tādas kā dusmas vai greizsirdība, bet svarīgi, ka jūs ievērojat, ka visintensīvākās emocijas vairāk attiecas uz jums nekā uz attiecībām. Attiecības ir emociju izraisītājas, bet emocijām pašām ir dziļāki cēloņi.

Tagad jums ir svarīgi pagriezties pretī sāpinātajam un novārtā atstātajam bērnam jūsos, kas ir īstais cēlonis jūsu emocionālajai nelīdzsvarotībai. To darīt nav jūsu partnera pienākums. Un jūs arī neesat atbildīgi par jūsu partnera iekšējo bērnu. Padarot kādus citus atbildīgus par jūsu sāpēm un cerot, ka viņi dziedēs tās, jūs nonākat pie milzīgām neskaidrībām attiecībās.

Tātad, kā jūs varat redzēt, ka attiecībās, kas sākotnēji bija mīlestības saikne, iet nepareizi un tās kļūst nelīdzsvarotas? Patiesībā tas ir skaidri redzams, un viens no ceļiem, kā noskaidrot to, ir veikt simbolisku vingrinājumu ar jūsu iekšējo bērnu.

Iztēlojieties, ka jūs šajā brīdī stāvat pretī savam partnerim. Vai izvēlieties kādu, kurš jums ir ļoti svarīgs, ja jums pašreiz nav partnera, un ļaujiet jūsu iekšējam bērnam nostāties pa kreisi no jums. Vienkārši iztēlojieties sevi kā bērnu apmēram desmit gadu vecumā un nostājieties ar šo bērnu kreisajā pusē pretī jūsu partnerim. Tagad skatieties, kā bērns reaģē uz jūsu mīļoto. Pavērojiet šī bērna pirmo reakciju. Pajautājiet bērnam: “Kas tevi valdzina viņā? Ko tu atradi tik neatvairāmu? Kas pieskaras tavai sirdij, kas fascinē tevi?” Un tad jūs jautājat: “Kā tu tagad jūties?”

Vai kaut kas notiek ar šo sākotnējo kvalitāti? Vai bērns joprojām izjūt šo mīlestību? Dziedinošās attiecībās šī unikālā kvalitāte joprojām ir ļoti spēcīga. Tā joprojām jūs baro, joprojām silda, kamēr tai pat laikā jūsu partneri ir ieguvis daudz cilvēciskāku formu, ar savām viņas vai viņa problēmām un kāpumiem un kritumiem. Tomēr kaut kas no šīs sākotnējās burvības joprojām pastāv, un, pateicoties šai burvībai, problēmas var pārvarēt. Ja jūs pamanāt, ka burvība ir prom, ja jūsu iekšējais bērns tagad jūtas nemīlēts vai, ka pret viņu izturas netaisnīgi, tad notiek kaut kas, kam jums ir nepieciešams pievērst uzmanību. Veltiet laiku, lai atklātu to ar savu iekšējo bērnu.

Lai noskaidrotu situāciju, atlaidiet iekšējā bērna tēlu, un tagad iztēlojieties, ka jūs stāvat izvēlētā partnera priekšā, un vērojiet kā došanas un saņemšanas enerģijas plūst starp jums. Vispirms vērojiet, ko jūs dodat otram, un sajūtiet to, tam nav jābūt izteiktam vārdos, kamēr jūs jūtat to. Vērojiet, kas plūst no jums pie otra, un kā jūs jūtaties šajā brīdī. Vai jūs kļūstat enerģētiski bagātāks no šīs došanas, vai arī jūtaties tukšs un nomocījies? Vai tā ir iedvesmojoša, vai arī tā jūs izsmeļ? Paturiet šo pirmo sajūtu.

Pēc vērošanas, ko jūs dodat otram, ieskatieties pretējā mijiedarbībā. Ko jūs saņemat no otra? Paļaujieties tikai uz pirmo sajūtu, kas jūs apmeklē. Vai jūsu saņemtais ir sajūtams kā labs? Vai tas padara jūsu sirdi atvērtāku? Vai jūs jūtaties laimīgāks saņemtā rezultātā? Dziedinošu attiecību būtība ir, ka otrs dod jums kaut ko, kas rada prieku jūsu sirdī.

Visbeidzot, ir arī cita destruktīvu attiecību zīme. No jūsu saules pinuma – vietas jūsu kuņģa tuvumā – sajūtiet enerģijas “saiti”, kas savieno jūs ar otru. Ja jūs esat jutīgi, varbūt jūs varat sajust šo saiti. Tas, ko jūs meklējat, ir sajūta, ka jums vajag iegūt otru, ka jūs krītat panikā no domas, ka otrs vairs nebūs šeit, ka kaut kas velk aiz šīs saites. Ja jūs to jūtat, tad pēc būtības tā ir enerģētiska nabassaite, kas savieno jūs ar otru un sniedz šo sajūtu: “Man vajag viņus, es nevaru iztikt bez viņiem!” Šī paniskā sajūta rāda, ka jūs nedarbojaties patstāvīgi vai vismaz jūs domājat, ka nevarat iztikt bez citiem, un šāda atkarība var novest pie destruktīvām attiecībām.

Dziedinošās attiecībās ir dabiski ilgoties vienam pēc otra, ja tādā vai citādā veidā jūs būtu šķirti. Ir dabiski gūt prieku un tāpēc ilgoties vienam pēc otra sabiedrības. Jūs varat vēlēties otru, bet jums nav nepieciešams otrs. Bet destruktīvās attiecībās darbojas kaut kas postošs. Ir sajūta, ka jūs nevarat neko izdarīt vai būt bez citiem, ka no viņiem ir atkarīga jūsu labsajūta – varbūt pati jūsu dzīve – un tas ievērojami vājina jūs. Ir dziļas bailes no iespējamā noraidījuma no citu puses, un tas padara jūs mazus un ierobežotus, un visām attiecībām vairs nav šī priecīgā plašuma un brīvības, kas bija sākumā.

Mēģiniet sajust šīs lietas priekš sevis, mierīgi, savā paša veidā. Un nebaidieties radīt telpu attiecībās, lai ļautu sev pašam sajust šīs lietas būtību. Jo tiklīdz jūs atrodaties attiecību negatīvā spirālē, bieži ir nepieciešams, lai partneri distancētos viens no otra, fiziski un emocionāli, lai saprastu, kur viņi stāv. Šādā brīdī bieži nav lietderīgi mēģināt pārrunāt lietas. Ir nepieciešams, lai jūsu enerģijas lauki vispirms kļūtu brīvi vienam no otra, lai iegūtu pietiekami daudz vietas priekš atgriešanās jūsu sirds-kristāla centrā. Nolaidieties ar savu apziņu iekšienē šim brīnišķīgajam skaidrajam kristālam, kas ir jūsu būtība. Neesiet atkarīgi no citiem, lai izjustu to sevī; tas tur ir priekš jums – vienmēr. Tie ir Dieva čuksti, ko jūs varat dzirdēt klusumā.

Sajūtiet, kā no kristāla gaismas stari apspīd bērnu jūsos, kurš joprojām cieš sāpes un kurš joprojām meklē ārpus sevis pieņemšanu un mīlestību, un drošību. Ļaujiet, lai gaismas stari krīt pār šo bērnu, un jūs burtiski varat redzēt, ka kristāla gaisma, šķiet, noenkuro sevi, plūstot dziļāk un dziļāk lejup pa jūsu vēderu un visu ceļu lejup caur jūsu kājām uz Zemi.

Tā ir jūsu gaisma, jūsu unikālā Dvēseles Gaisma! Jūs esat šeit, lai pieredzētu šo gaismu ķermenī uz Zemes. Jūsu īpašā gaisma ir unikāla, tā ir jūsu Eņģeļa Gaisma, un, ja jūs paliekat saistīti ar viņu, tad jūs piesaistāt dziedējošas attiecības savā dzīvē. Jums nav “vajadzības” pēc kāda. Un jums nav arī vajadzības padarīt kādu par kaut ko “perfektu”: kādu, kurš beidzot redz jūs no jūsu vēlmju redzes viedokļa un kurš bez nosacījumiem saprot un pieņem jūs tā, kā jūs to vēlētos.

Beznosacījuma pieņemšanu un mīlestību varat atrast vienīgi jūsu paša sirdī – pats un priekš paša. Neapgrūtiniet otru ar šo pienākumu. Šī absolūtā mīlestība ir kaut kas starp jums un jums Pašu. To jūs varat sniegt vienīgi sev pašam, un izdarījuši to, jūs kļūsiet par mīlestības strūklaku citiem, jo tad jūs kļūstat pilnīgi godīgi un patiesi pret sevi. Jūs mīlat sevi pašu, ieskaitot tumšo pusi: šo bērnu jūsos, kurš dažreiz cīnās un ir nomocījies.

Kad jūs mīlat sevi pašu, ir vieglāk ieraudzīt otru cilvēku no patiesa redzes viedokļa. Jums vairs nav tik personīgi jāuzņem reizēm uzbrūkošas vai aizvainojošas lietas, ko viņa vai viņš saka vai dara. Viņu rīcība un reakcija pieder viņiem, un kļūst vieglāk neatbildēt tik emocionāli uz to. Otrs cilvēks vairs nav atbildīgs par jūsu dvēseles glābšanu – jūs esat atbildīgs. Jūs esat savas pasaules, savas realitātes saimnieks.

Jūs visi esat ceļā uz paš-realizēšanos, un jūs jau pieskaraties citiem cilvēkiem ar jūsu sirds-kristālu: jūs dāvājat viņiem mīlestības un cerības dzirkstis. Es pateicos jums par jūsu atnākšanu uz Zemi šajā laikā, šajā pārmaiņu un pārejas laikā. Es esmu ar jums, un es dziļi rūpējos par jums. Jūs esat mani brāļi un māsas, un es mīlu jūs.

 

© Pamela Kribbe
http://www.jeshua.net

Tulkoja Jānis Oppe

http://www.draugiem.lv/group/18400463/?f_tid=4672905