pirmdiena, 2013. gada 4. februāris

Dienas doma


http://www.urantija.lv/lv/dienasd/

24. janvāris
Ir pienācis laiks, kad jāatmostas vīrietim.
Vīrietis Rietumos guļ aizmidzis jau kopš vairākiem gadsimtiem.
Daudzos līmeņos viņš sapinas karos un cīņās. Ar to viņš sabiedrībai nodara lielu kaitējumu.
Vīrietim vajadzīgas lielas un svētas vērtības, kas viņu vada. Viņam jājūt pienākums pret Dievu, lai viņa dzīve iegūtu jēgu.
Viņam jāmācās cīnīties par ideāliem, nevis aiz prieka par cīņu.
Un viņam atkal jābūt savas sievas partnerim.
Jo mūsdienu vīrieši bieži vien nav ne savai sievai, ne saviem bērniem, ne paši sev. Viņi dzīvo pēc saviem dzīvnieciskajiem instinktiem un priecājas par pārmaiņu.
Tas ir pamats visām viņu ciešanām un cīņām.
Rietumu vīrietim tādēļ pirmām kārtām jāmācās: viņam, kas tik ļoti mīl pārmaiņu, vissvarīgākā ir viena pārmaiņa - no sapīšanās ar pasauli un ķermeni uz saistību ar dvēseli un Dievu.
Tikai tad, kad vīrietis nostāsies uz ceļa, kurš ved pie Dieva, beigsies sabiedrības ciešanas, kas izpaužas cietsirdībā, egoismā, kriminalitātē un līdzīgi šausmīgās lietās.
Katram vīrietim jājūtas atbildīgam par tās sabiedrības nabadzību, kurā viņš dzīvo. Neviens nedrīkst norādīt uz citiem. Katrs ir vainīgs, kas aktīvi nepiedalās.
Sēva (kalpošana tuvākajam) ir vislabākais veids, kā nezaudēt laiku.

3. februāris
ES saku: "Tavi vecāki ir Dievs", bet tu domā: "Ak, Dievs, viņiem jābūt Dievam ar visu to, ko vecāki saviem bērniem nodara? Kā tas var būt?"
Tā runādams tu daudz ko nepamani.
Lai cik slikta tava māte varētu būt bijusi, viņa tomēr deviņus mēnešus nesa tevi zem savas sirds un deva tev ķermeni. Tavam tēvam arī ir daļa pie tevis. Tavs ķermenis ir liels labums. Tev par to jāpateicas saviem vecākiem. Lai arī tavi vecāki būtu bijuši slikti, viņi deva iespēju tavam liktenim izpausties šinī mūžā. Arī par to tev viņiem jāpateicas. Esi pateicīgs, bet nepiesaisties viņiem.
Ja tu uz viņiem ilgstoši dusmojies, tas parāda, ka tu ar viņiem esi saistīts, respektīvi, ka tu nezini dzīves savstarpējās sakarības. Tavi vecāki ir tikai orgāni, kas cilvēku ievada pasaulē. Jo ciešanas, ar kurām tev jāsastopas, tu esi nopelnījis ar saviem darbiem agrākajās dzīvēs. Neviens cits, izņemot tevi pašu, nav atbildīgs.
Tāpēc visu, ko tu esi dabūjis no saviem vecākiem vai ar viņu starpniecību, pieņem ar pateicību un mācies no tā. Jo runa ir vienīgi par tevi pašu.
Mācies, mācies, mācies. Lūdz Dievam vadību un pat ļoti grūta bērnība var tavu taciņu padarīt par platu, skaistu ceļu.
Viss tev ir sagatavots.

4. februāris
Ka tavs ķermenis ir laiva, ar kuru tu celies pāri dzīves upei, tas ir sens un trāpīgs tēls.
Ja tu neaprūpē un neapkop laivu, tev tas var maksāt dzīvību. Sūce lielas upes vidū var būt augstākā mērā bīstama.
Turi godā savu ķermeni, veltī tam mīlas pilnu uzmanību, bet uzskati to par laivu.
Ko tu domātu par laivinieku, kurš, nokļuvis otrā krastā, laivu liktu uz pleca, lai ar to ietu mājās pusdienās, un pēc tam ar laivu uz pleca atkal dotos uz upi? Tu kratītu galvu, vai ne tā?
Bet ko tu domātu, ja, sarunājoties ar šo cilvēku, viņš tev pateiktu skaidri un gaiši, ka viņš pats ir laiva, ka starp viņu un šo laivu nav nekādas starpības? Ja tev pašam būtu kaut tikai kripatiņa prāta, tu noteikti par to ļoti brīnītos.
Vai tagad tu saproti, kāpēc ES tev aizvien no jauna mēģinu izskaidrot, ka tu neesi tavs ķermenis, ka tu neesi laiva?
ES arvien saku, ka tev jāceļo ar maz saiņiem.
Jau daudzus saiņus ES uzskatu par nepareizību. Bet vesela laiva?...