http://www.urantija.lv/lv/dienasd/
24. janvāris
Ir pienācis laiks, kad jāatmostas
vīrietim.
Vīrietis Rietumos guļ aizmidzis jau kopš
vairākiem gadsimtiem.
Daudzos līmeņos viņš sapinas karos un
cīņās. Ar to viņš sabiedrībai nodara lielu kaitējumu.
Vīrietim vajadzīgas lielas un svētas
vērtības, kas viņu vada. Viņam jājūt pienākums pret Dievu, lai viņa dzīve
iegūtu jēgu.
Viņam jāmācās cīnīties par ideāliem,
nevis aiz prieka par cīņu.
Un viņam atkal jābūt savas sievas
partnerim.
Jo mūsdienu vīrieši bieži vien nav ne
savai sievai, ne saviem bērniem, ne paši sev. Viņi dzīvo pēc saviem
dzīvnieciskajiem instinktiem un priecājas par pārmaiņu.
Tas ir pamats visām viņu ciešanām un
cīņām.
Rietumu vīrietim tādēļ pirmām kārtām
jāmācās: viņam, kas tik ļoti mīl pārmaiņu, vissvarīgākā ir viena pārmaiņa - no
sapīšanās ar pasauli un ķermeni uz saistību ar dvēseli un Dievu.
Tikai tad, kad vīrietis nostāsies uz
ceļa, kurš ved pie Dieva, beigsies sabiedrības ciešanas, kas izpaužas
cietsirdībā, egoismā, kriminalitātē un līdzīgi šausmīgās lietās.
Katram vīrietim jājūtas atbildīgam par
tās sabiedrības nabadzību, kurā viņš dzīvo. Neviens nedrīkst norādīt uz citiem.
Katrs ir vainīgs, kas aktīvi nepiedalās.
Sēva (kalpošana tuvākajam) ir
vislabākais veids, kā nezaudēt laiku.
3. februāris
ES saku: "Tavi vecāki ir
Dievs", bet tu domā: "Ak, Dievs, viņiem jābūt Dievam ar visu to, ko
vecāki saviem bērniem nodara? Kā tas var būt?"
Tā runādams tu daudz ko nepamani.
Lai cik slikta tava māte varētu būt
bijusi, viņa tomēr deviņus mēnešus nesa tevi zem savas sirds un deva tev
ķermeni. Tavam tēvam arī ir daļa pie tevis. Tavs ķermenis ir liels labums. Tev
par to jāpateicas saviem vecākiem. Lai arī tavi vecāki būtu bijuši slikti, viņi
deva iespēju tavam liktenim izpausties šinī mūžā. Arī par to tev viņiem
jāpateicas. Esi pateicīgs, bet nepiesaisties viņiem.
Ja tu uz viņiem ilgstoši dusmojies, tas
parāda, ka tu ar viņiem esi saistīts, respektīvi, ka tu nezini dzīves
savstarpējās sakarības. Tavi vecāki ir tikai orgāni, kas cilvēku ievada
pasaulē. Jo ciešanas, ar kurām tev jāsastopas, tu esi nopelnījis ar saviem
darbiem agrākajās dzīvēs. Neviens cits, izņemot tevi pašu, nav atbildīgs.
Tāpēc visu, ko tu esi dabūjis no saviem
vecākiem vai ar viņu starpniecību, pieņem ar pateicību un mācies no tā. Jo runa
ir vienīgi par tevi pašu.
Mācies, mācies, mācies. Lūdz Dievam
vadību un pat ļoti grūta bērnība var tavu taciņu padarīt par platu, skaistu ceļu.
Viss tev ir sagatavots.
4. februāris
Ka tavs ķermenis ir laiva, ar
kuru tu celies pāri dzīves upei, tas ir sens un trāpīgs tēls.
Ja tu neaprūpē un neapkop laivu, tev tas
var maksāt dzīvību. Sūce lielas upes vidū var būt augstākā mērā bīstama.
Turi godā savu ķermeni, veltī tam mīlas
pilnu uzmanību, bet uzskati to par laivu.
Ko tu domātu par laivinieku, kurš,
nokļuvis otrā krastā, laivu liktu uz pleca, lai ar to ietu mājās pusdienās, un
pēc tam ar laivu uz pleca atkal dotos uz upi? Tu kratītu galvu, vai ne tā?
Bet ko tu domātu, ja, sarunājoties ar šo
cilvēku, viņš tev pateiktu skaidri un gaiši, ka viņš pats ir laiva, ka starp
viņu un šo laivu nav nekādas starpības? Ja tev pašam būtu kaut tikai kripatiņa
prāta, tu noteikti par to ļoti brīnītos.
Vai tagad tu saproti, kāpēc ES tev
aizvien no jauna mēģinu izskaidrot, ka tu neesi tavs ķermenis, ka tu neesi
laiva?
ES arvien saku, ka tev jāceļo ar maz
saiņiem.
Jau daudzus saiņus ES uzskatu par
nepareizību. Bet vesela laiva?...
