Patiesība par raugu
Materiāls no V.Siņeļņikova grāmatas “Svētīgs
uzturs”.
Visiem zināms, ka gan mūsu senčiem, gan arī mūsu
pasaules daļā arī šobrīd maize ir ļoti nozīmīgs ikdienas uztura produkts. Senāk
maizi negatavoja izmantojot termofilo raugu, ko izmanto mūsdienās. Šis raugs
parādījās jau pirms kara. Zinātnieki, kas pētīja šo jautājumu Ļeņina bibliotēkā
atklāja hitleriskās Vācijas dokumentus, kuros bija informācija, ka termofilais
raugs sākotnēji tika audzēts uz cilvēku kauliem un ka Krieviju, ja tā neies bojā
nogalinās šis raugs…
Ieraugs no kā cepa maizi senatnē un nemaz ne tik ļoti
sen un kā to dara vēl tagad citur laukos tika gatavots no rudzu miltiem salmiem,
auzām, kviešiem un miežiem. Arī tagad atrodamas vairākas šādu ieraugu receptes.
Tieši tāds ieraugs organismu bagātināja ar organiskajām skābēm, vitamīniem,
fermentiem, minerālvielām, šķiedrvielām, pektīniem un biostimulatoriem.
Mūsu senči maizi parasti cepa vienu reizi nedēļā.
Maize bija raupjāka, taču neattīrītos rudzu miltos saglabājās visas derīgās
vielas, ka ir graudaugos, cepot maizi krāsnī tā ieguva neatvairāmu garšu un
aromātu. Tāda maize nesacietēja un neappelēja pat veselu gadu! Tagad maizi un
lielāko daļu konditorejas izstrādājumu, kur izmanto miltus, cep citādi –
izmantojot termofilo raugu, jeb rauga sēni (Saccharomycetales)
Rauga gatavošanas tehnoloģija ir baisa un
pretdabiska. Rauga gatavošanas pamatā ir tā audzēšana šķidrā vidē. Melasi
(sīrupveidīgs, tumši brūns šķidrums, kas rodas, cukuru ražojot no cukurbietēm),
apstrādā ar hlorkaļķi, ieraudzē ar sērpaskābi utt. Ļoti dīvaina metodē pārtikas
ražošanai, ja ņem vērā, ka ir sastopama dabiska rūgšanas procesu veicinoša viela
–iesals.
Daudzi pasaules zinātnieki un uztura speciālisti jau
sen ir sacēluši trauksmi, jo pierādīta rauga kaitīgā iedarbība uz
organismu.
Rauga sēne, kuras paveidus izmanto spirta
rūpniecībā, alus darīšanā un maizes cepšanā, dabā neeksistē. Šī rauga sēne
diemžēl ir daudz izturīgāka par cilvēka ķermeņa šūnu audiem. Tā neiet bojā ne
gatavošanas procesā, ne cilvēka organismā siekalu ietekmē. Rauga šūnas ir kā
slepkavas, kas, izdalot mazmolekulāras masas indīgas vielas, iznīcina jūtīgās un
ne tik izturīgās cilvēka organisma šūnas. Rauga izdalītais toksiskais olbaltums
iedarbojas uz šūnu plazmas membrānām, palielinot to caurlaidību un veicinot
patogēno mikroorganismu un vīrusu iekļuvi. Raugs vispirms nonāk gremošanas
trakta šūnās, bet pēc tam asinīs. Rauga sēnes ļoti ātri savairojas organismā un
ļauj patogēnai mikroflorai aktīvi dzīvot un vairoties, nomācot normālo
mikrofloru. Bet, ja lieto pareizu uzturu, tad, pateicoties tieši šai
mikroflorai, zarnu traktā veidojas gan B grupas vitamīni, gan aminoskābes.
Patogēnās mikrofloras dēļ tiek traucēta visu gremošanas orgānu – kuņģa, aizkuņģa
dziedzera, žultspūšļa, aknu un zarnu trakta darbība. Kuņģi no iekšpuses klāj
gļotains, pret skābju iedarbību noturīgs apvalks. Taču, ja cilvēks pārāk daudz
lieto raugu saturošus un skābi veidojošus produktus, kuņģis ilgi nevar tiem
pretoties un tas izraisa gļotu bojājumus, kas parasti izraisa čūlu veidošanos un
tādu simptomu kā grēmas.
Tādu produktu gatavošanā, kur izmantots termofīlais
raugs, veicina smilšu sabiezējumu un akmeņu veidošanos žultspūslī, aknās un
aizkuņģa dziedzerī, aizcietējumu rašanos un audzēju veidošanos. Zarnu traktā
pastiprinās pūšanas procesi, attīstās patogēna mikroflora, kas bojā bārkstiņu
apmali.
Ja laikus netiek pārtraukti lietot raugu saturoši
produkti, tad ļoti iespējams, ka palēnināsies toksīnu izvadīšana un veidosies
gāzu kabatas, kuros iestrēgst izkārnījumu akmeņi. Pamazām šie akmeņi ieaug zarnu
traktu gļotādas un apakšgļotādas slānī. Šo traucējumu dēļ gremošanas orgānu
sekrēts zaudē tam piemītošo aizsargspēju un pavājina gremošanas procesu.
Tas viss kopumā izraisa ļoti nepatīkamas sekas ,
proti pietiekamā daudzumā netiek asimilēti un sintizēti vitamīni un
mikroelementi, no kuriem svarīgākais ir kalcijs. Ārsti ar nožēlu atzīst, ka
bērniem kritiskā līmenī asinīs samazinās kalcija līmenis – agrāk šis līmenis
bija 9-12 vienības (norma) tagad tas nesasniedz pat 3 vienības! Rauga patogēnie
mikroorganismi cauri zarnu trakta sieniņām nonāk asinīs. Mikrobiem, sēnītēm un
vīrusiem piesātinātā mikroflora nostiprinās organismā un jau šūnu līmenī tiek
traucēta vielmaiņa un mainās asiņu bioķīmiskais sastāvs. Asinsvados tiek
traucēta asinsrite, veidojas mikrotrombi un nolietojas limfātiskā sistēma.
Nervaudus skar visas iespējamās distrofiskās pārmaiņas.
Vēl viena slimība, ko izraisa ar raugu gatavotas
pārtikas produktu lietošana ir acidoze vai skābju un sārmu līdzsvara traucējumi.
Tas palielina nogurumu, uzbudināmību, cilvēks fiziski un garīgi ātri nogurst,
parādās rūgtuma sajūta mutē, pelēks aplikums uz mēles, gastrīts, melni loki zem
acīm, turklāt skābju lielais daudzums izraisa muskuļu sāpes, muskuļi zaudē
elastīgumu. Organisms cīnoties ar acidozi zaudē milzīgu enerģijas daudzumu un uz
sava paša rēķina cenšas atjaunot sārmu un skābju līdzsvaru enerģiski tērē
kalciju, magniju, dzelzi, kāliju, nātriju. Sārmu minerālu elementu samazināšanās
skeleta kaulos nenovēršami izraisa kaulu trauslumu, kas ir viens no osteoporozes
cēloņiem jebkurā vecumā.
Nākamās sekas – rauga izraisītie anatomiskie
traucējumi. Sirds, plaušas un orgāni, kas atrodas zemāk – kuņģis un aknas, kā
arī aizkuņģa dziedzeris normālā stāvoklī spēcīgu masējošu stimulu saņem no
diafragmas, kas ir galvenais elpošanas muskulis un paceļas līdz ceturtajai un
piektajai ribstarpai. Rauga ietekmē diafragmas svārstības nesasniedz vajadzīgo
amplitūdu un neieņem vajadzīgo pozīciju. Tā rezultātā sirds uz laiku maina
stāvokli un novietojas horizontāli, plaušu apakšdaivas tiek saspiestas, visus
gremošanas orgānus spiež gāzu lielā daudzuma deformētais zarnu trakts.
Žultspūslis bieži maina savu atrašanās vietu un pat formu.
Ja diafragma, veicot svārstveida kustības atrodas
normālā stāvoklī, tā veicina iesūcoša spiediena rašanos krūškurvī, un tā
rezultātā asins no rokām, kājām un galvas nonāk plaušās, kur tās tiek attīrītas
un bagātinātas ar skābekli. Ja ir ierobežota asiņu padeve plaušām, minētais
process nenoris pietiekami kvalitatīvi. Tas viss rada asins aizsprostojumus
kājās, mazajā iegurnī, galvā un noved pie varikozā vēnu paplašinājuma, trombu
veidošanās, atrofiskām čūlām un imunitātes tālākās samazināšanās.
Ievērības cienīgs ir franču zinātnieka Etjena Volfa
eksperiments. Viņš 37 mēnešus kultivēja ļaundabīgo audzēju mēģenē ar šķīdumu,
kurā atradās termofīlā rauga ekstrakts. Tajā pašā laikā 16 mēnešus tādos pašos
apstākļos ārpus dzīvajiem audiem tika kultivēts zarnu trakta audzējs.
Eksperimenta gaitā noskaidrojās, ka tādā šķīdumā audzēja apmērs dubultojās,
otrajā gadījumā – nedēļas laikā trīskāršojās, bet tiklīdz no šķīduma tika
izņemts rauga ekstrakts – audzējs gāja bojā. No šā eksperimenta tika secināts,
ka rauga ekstrakts satur vielas, kas veicina ļaundabīgo audzēju
veidošanos.
