Dana Mrkič (Dana
Mrkich)2012.gada 5.augustā
No krievu valodas tulkoja Sandra
Šņoriņa
Šobrīd mēs nirstam un lavierējam starp saules uzliesmojumiem ātrāk nekā olimpiskais čempions
boksā, taču visi šie manevri nenes mums acīmredzamu labumu. Elektromagnētiskā
enerģija sit pa mums vilni pēc viļņa un tas nebūt nav patīkami. Taču attīrīšanās un pārbīde, kuras šie viļņi izraisa, ir
patiešām lieli, tā, ka, kad jūs nākamreiz iekliegsieties: „O, nē! Tikai ne to!
Vēl viens uzliesmojums!”, ziniet, ka tie veicina lielu
iekšējo un ārējo transformāciju.
Uzliesmojumu sērija pagājušajā nedēļā ir atstājusi
ārkārtīga fiziskā un emocionālā noguruma pēdas.
Iespējams jūs jutāt, ka rāpojat atpakaļ uz gultu neparastā laikā ne tikai tāpēc,
ka esiet izsmelti fiziski, bet arī sajūtas „kāda tam visam ir jēga?”
pārņemti.
Katrs uzliesmojums, šķiet, nāk ar savu „aromātu” un
nes pats savu vēstījumu. Tas, kuru mēs pārdzīvojām 28.-30.jūlijā, bija īpaši
grūts daudziem cilvēkiem. Tas tika izjusts kā intensīvs
vientulības vilnis, smaguma pārklājs,
tāda kā plakanuma sajūta, apjoma neesamība, sajūta, ka esi izolēta sala, kas atrauta no visiem un no visa. Laiks
vilkās bezgalīgi, kā palēninātā filmā. Iespējams, jūs jutāt vēlēšanos darīt kaut
ko, ko vienmēr darāt, kad visa kā jums ir „par daudz”. Apēst veselu kalnu
saldējuma vai ierāpties gultā un paslēpties zem segas. Ja jūs jutāties līdzīgi,
ziniet, ka tādi neesiet vieni. Kopā ar jums tam cauri ir gājuši miljoniem
cilvēku, nemaz jau nerunājot par jūsu atbalsta komandu tur „Augšā”!
Mēs neesam vientuļi, taču mums ir
jāizdzīvo noteiktas šī dzīves ceļojuma daļas patstāvīgi. Neviens
nevar mūsu vietā izjust šīs sajūtas un mūsu vietā iemiesot mūsu atmošanos.
Jūlija pēdējo brīvdienu uzliesmojumu mēs izjutām kā atrašanos „vientulības”
tukšumā, kas varēja izraisīt panikas un nemiera simptomus.
Mēs pārdzīvojam ļoti intensīvu uzliesmojumu
pretstāvēšanā savai „patstāvībai”. Tas iedarbojās uz dažu mūsu veco ilūziju un
brūču, kuras attiecas uz mūsu „pastāvīgumu” un „vientulību”, attīrīšanu,
izvelkot no nebūtības vecas emocijas. Jums varēja rasties sajūta, ka jūs ir
„nostūmuši/atstājuši malā”, pametuši, aizmirsuši, ignorējuši, ka ar jums nav
rēķinājušies un jūs nav atbalstījuši. Šis uzliesmojums sev
līdzi ir atnesis ļoti daudzas lietas, kas saistītas ar sajūtu - „Man tas viss ir
jāizdara pašam”.
Šīs smaguma, aizvainojuma, skumju, dusmu, utt.
sajūtas, kuras izraisījusi nepieciešamība visu darīt patstāvīgi, uzkraujot sev
lielāko daļu finanšu problēmu vai ģimenes saistību, vai citām tamlīdzīgām
lietām. Ja jūs jūtat, ka to var attiecināt arī uz jums, pajautājiet sev, vai
jums ir sajūta, ka jūs saņemat to atbalstu, kāds jums ir nepieciešams.
Ir pienācis laiks atlaist veco:
„Man tas viss ir jāizdara pašam” un aizvietot to ar: „Es uzticu to visu
Avota (vai izmantojiet citu vārdu, kādā jūs to dēvējat)
enerģijai un ticu, ka Avots man palīdz, atbalsta mani,
nodrošina man visu nepieciešamo. Es negribu darīt to visu viens un,
pateicoties Avota enerģijai, man patiesībā arī nav jādara tas vienam.” To
pasakot (un sajūtot un noticot tam), jūs variet sajust burtisku atvieglojumu no
šī smaguma, kas jums uzgūlis uz kakla, pleciem un muguras, kur daudziem no jums
uzkrājas spriedze, īpaši saistībā ar nesenajām problēmām.
Šī enerģija „Man tas viss ir jāizdara pašam” var arī
izpausties sajūtā, ka jums viss ir uzgāzies virsū vienlaicīgi un uzreiz; sajūtā,
ka jūs nedrīkstat izrādīt savas emocijas un izpaust neko citu, kā vien laimīgu,
„saulainu” pozitīvismu. Kā galvenajā sabiedrības daļā, tā arī to vidū, kuri
nodarbojas ar „garīgumu”, pastāv milzīga maldīšanās, kas
attiecas uz tā saucamajām negatīvajām emocijām, kā kaut ko, no kā
būtu jācenšas izvairīties par katru cenu.
Smaidīšana smagu iekšējo pārdzīvojumu laikā, kad jūs
patiesībā nebūt nejūtaties laimīgi, var izrādīties tikpat novārdzinoša, kā
pašārstēšanās ar narkotikām vai alkoholu. Kāpēc? Kad mēs
apspiežam sevī to, ko jūtam, mēs pēc būtības nosodām kaut ko sevī, apzīmējot kā
„sliktu” to, kas patiesībā sūta mums spēcīgu vēstījumu, cenšoties pievērst mums
savu uzmanību. Ja mēs pastāvīgi ignorējam savus iekšējos vēstītājus, tie meklēs
aizvien un aizvien acīm redzamākus ceļus mūsu uzmanības piesaistīšanai – sāpes
dažādās fiziskā ķermeņa vietās, kuras mums negribētos izjust.
Tas nebūt nenozīmē, ka būtu jāaizmirst pozitīva
noskaņa. Mūsu sirds (un emocionālais ķermenis) – tā nav melnbalta sistēma. Mūsu
sirds un emocionālais ķermenis ir pildīti ar veselu varavīksni, krāsu miriādēm.
Lielākas apziņas atmošanās ļauj mums vairāk apzināties pilnu mūsu [krāsu]
spektru. Šī spektra robežās eksistē milzum daudz tā, kas mēs patiesībā esam,
aspektu un apziņas palielināšanās ļauj mums izjust vairākus aspektus
vienlaicīgi. Mums nav jābaidās no iedziļināšanās jebkurā no šiem aspektiem, jo
mēs zinām, ka mēs faktiski esam vairāk par to, vairāk nekā tikai šīs sajūtas.
Mēs zinām, ka mūsu personība nav ierobežota tikai ar šo aspektu. Šīs zināšanas
ļauj mums izpaust sevi daudz brīvāk un patiesāk. Ironija ir tajā, ka savas „ēnas” apguve gala rezultātā noved pie mūsu viengabalainības un
iekšējas, sirds vadītas, apziņas vienotības. Tajā pat laikā klapju uzlikšana,
lai sajustu tikai to, kas atrodas mūsu komforta zonas robežās, var izraisīt
iestrēgšanu vecajā duālās apziņas realitātē, kuru pārvalda prāts. Īsāk sakot,
izjūtiet savas sajūtas un esiet uzticīgi sev bez ierobežojumiem un
nosodījuma.
Jūs redzēsiet, ka daudzi no jūsu labprātīgi sev
pašiem uzliktajiem ierobežojumiem tagad atbrīvojas (un tas patiesi ir tas, ko
jūs esiet uzlikuši sev paši), ieskaitot vecu pārliecību par to, kādiem mums ir
jābūt, kas mēs esam un kas mums ir jādara šajā dzīvē. Mūsu piesaiste šiem un
citiem līdzīgiem stāstiem ir beigusies. To vietā nāks jauni stāsti vai nebūs
nekā, vai būs tīra lapa, uz kuras vēl tikai būs jāsāk kaut kas rakstīt. Jebkurā
gadījumā, jūs varat justies viegli ievainojami, palikuši enerģētiski kaili, bez
jebkāda apzināta priekšstata par to, kas gan jūs tagad esiet. Iztēlojieties, ka
jūs novelkat vecu mēteli, lai nodemonstrētu zem tā noslēptu mirdzošu apģērbu.
Taču jūs tik ilgi esiet staigājuši šajā mētelī, ka tagad bez tā jūs iesākumā
jūtaties pilnībā dezorientēti tajā, kas attiecas uz personīgās identitātes
sajūtu. (mēs runājām par to jūlija prognozē „Mūsu priekšstatu pašiem par sevi
sabrukšana”). Skumju un apjukuma uzplūdi šeit ir normāli un pilnībā iederīgi.
Mēs atvadāmies no tik daudz kā no tā, ko mēs par sevi esam
domājuši. Un pat, ja no Augstākā „Es” skatupunkta raugoties, mēs zinām, ka ir
pienācis laiks atvadīties, no mūsu cilvēciskās personības viedokļa raugoties,
tas var sev nest līdzi milzīgu daudzumu dažādu emociju.
Vēl viena enerģētiskā ietekme, kas tagad izplatās –
tā ir – kaut kā gaidīšana no sevis vai no citiem – un
vilšanās, kad jūs paši vai kāds cits, līdz šai latiņai
neaizsniedzaties. Runājot par „latiņu”, mēs patiesi ar to
domājam labprātīgi priekš sevis pašiem, dievs zina kad un kāda iemesla dēļ,
noteikto/uzstādīto līmeni. Šī „Latiņa” iespējams kādreiz jums ir kalpojusi par
veselīgu testu jeb uzvedības normu, taču visam ir savs laiks un, reiz sasniegts
mērķis, vēlāk mums sāk traucēt. Šis ir labs laiks, lai
pajautātu sev, vai jūs necenšaties citus noturēt vecās un melīgās formās, kuras
patiesībā vairs viņiem neder (izraisot spriedzi jūsu starpā)? Kad mēs to darām,
mēs atdodam savu jūtu spēku kāda cita rokās. Kad mēs gribam, lai kāds rīkotos
noteiktā veidā tāpēc, lai mēs justos labi, tā ir droša zīme tam, ka mēs esam
uzdūrušies norādei „Nepareizs ceļš. Griezties atpakaļ!” Tas nenozīmē, ka mums ir
jāmīl tas, ko viņi dara vai nedara. Taču tas nozīmē, ka mums ir jāpieņem
lēmums, attiecībā uz savu reakciju uz to.
Grūtības, kas tagad rodas daudzās savstarpējās
attiecībās, ir saistītas ar to, ka daudzu cilvēku starpā veidojas milzīgi
vibrāciju pārrāvumi. Tā, it kā ikviens no mums atrastos pats savā stikla liftā
un visi šie lifti kustās uz augšu un leju, pa labi un pa kreisi, un visos
iespējamos virzienos. Katrā konkrētajā laika brīdī jūs variet būt (bet variet
arī nebūt) uz viena vibrāciju līmeņa ar saviem vecākiem, draugiem, partneriem,
ģimeni, darba kolēģiem. Tas viss ir pareizi līdz noteiktai pakāpei. Taču, ja
agrāk dažādi/atšķirīgi vibrāciju līmeņi varēja mijiedarboties savā starpā vairāk
vai mazāk plūstoši, tad tagad, tas kļūst praktiski neiespējami. Rezultātā cilvēki, kuri neatrodas ar jums vienā vibrāciju līmenī, vai
atrodas līmenī, kas nav savietojams ar jūsējo, vai nu nespēs atrasties ar jums
vienā fiziskajā realitātē (uz laiku vai vispār) vai arī, ja jūs esiet spiesti
atrasties vienā istabā, jūs jutīsieties visai neērti, un varat sagaidīt
nevajadzīgus strīdus un tamlīdzīgu spriedzi.
Šāds „vibrāciju pārrāvums” – ir pietiekami sarežģīta
lieta, jo, jau atkal, - mūsu Augstākā Es līmenī ir zināma jēga tam, kāpēc,
piemēram, konkrētiem cilvēkiem vienkārši nav vietas mūsu dzīvē. Ja viņu
vibrācijas neharmonē ar mūsējām (vai otrādi), divi cilvēki vienkārši vairs
nespēj sastapties, kā nespēj saplūst kopā eļļa un ūdens. Tā, ka šajā ziņā, ja
kāds ir izkritis no jūsu dzīves, iespējams jūs vienkārši tiekat pasargāti no
nepatīkamas mijiedarbības, kurai nevajadzētu notikt. Tomēr cilvēciskajā līmenī
mēs ne vienmēr zinām par šī „vibrāciju pārrāvuma” likuma eksistenci. Un pat, ja
zinām, var būt grūti pieņemt realitāti, kurā kāds, par kuru mēs esam pieraduši
rūpēties, vairs nav klātesošs mūsu dzīvē vai arī rīkojas šajā situācijā ne tā,
kā mēs bijām domājuši/paredzējuši. Tagad ir īstais laiks filosofijai: „Dzīvo pats un ļauj dzīvot citiem”. Cilvēkiem ir jādara tas,
kas viņiem ir jādara, pat, ja jūs nespējat to
saprast vai kaut par sprīdi tuvināties sapratnei. To ir vieglāk
pateikt nekā izdarīt, taču izdarīt to vienalga vajag.
Pašreizējais laiks aizvien vairāk un vairāk ir
saistīts ar jebkura spiediena un gaidu atlaišanu ne tikai
attiecībā uz citiem, bet arī attiecībā pašiem uz sevi, jo tagad
notiek TIK DAUDZAS pārbīdes, ka var būt ļoti sarežģīti noteikt mērķus un gaidīt
no sevis to sasniegšanu tā vienkāršā iemesla dēļ, ka kaut kādām citām notikumu
plūsmām var piemist daudz lielāks potenciāls atmodināt/dziedināt/transformēt
jūsos to, kas ir nākamais rindā. Pirms dažiem gadiem mums bija vairāk laika un
elastības, lai izvairītos no atmošanās iespējām. Tagad laikam ir būtiska nozīme.
Ja kaut kas ir paredzēts pārbīdei, jūs variet būt
pārliecināti, ka tas notiks nedēļu vai dienu laikā, nevis mēnešiem un
gadiem. Mums visiem ir viens augstāks mērķis, daudz svarīgāks, par
mūsu šķietami ļoti svarīgajiem apzinātajiem mērķiem.
Mēs visi tagad varam sajust šo steidzamību. Daži no
mums to ir jutuši visu dzīvi, taču tās ir ļoti personīgas sajūtas. Tagad mēs to
varam redzēt gandrīz katrā, ikvienā ap mums esošajā. Mēs visi
varam sajust, ka kaut kas notiek, ka kaut kam milzīgam ir jānotiek, un zinām, ka
esam piedzimuši tāpēc, lai kļūtu par daļu no tā. Šis gads daudziem var būt
diezgan mokošs, tāpēc, ka mēs jūtam, ka gaidām kaut ko, taču mums nav skaidrs,
ko konkrēti vai kad gaidīt. Vai tas būs kaut kas viens un milzīgs,
vai daudzas milzīgas lietas (atskaitot tās milzīgās lietas, kas notiek ik
dienas). Pilnīgi noteikti visas pazīmes liecina par vētras tuvošanos, kas
noausta no kalendāru datumiem, saules uzliesmojumiem, kosmiskās izlīdzināšanās,
pravietojumiem, zemes notikumiem un izmaiņām, un bezprecedenta krīzes
līmeņa.
Es pajautāju saviem novērotājiem „Augšā”, vienmēr
gudrajiem vecajiem, ko viņi var teikt visiem tiem, kurus pārņēmusi vilšanās šīs
gaidu sajūtas dēļ? Viņi atbildēja:
„Jūs visi būsiet vajadzīgi pēc „Lielās
Atvēršanās”. Daudzi cilvēki būs šokā pēc tam, kad sapratīs, ka realitāte nav
tāda, kādu viņi to bija iztēlojušies. Pat neraugoties uz to, ka IR būs daudz
lielāks un labāks par to, kas BIJA, tomēr būs vajadzīgs kāds laiks, lai to
sagremotu/apjaustu un pieņemtu; lai atjaunotos no tā sagrāves, kas tika
uzskatīts par patiesu; lai saprastu, ka viņi tagad skatās uz citu patiesību,
kuru agrāk pat nespēja iedomāties. Taču tajā pat laikā viņi Atcerēsies Patiesību
tajā, ko redz, un brīnīsies, kā nav redzējuši to iepriekš, kā gan viņi to bija
aizmirsuši. Jūs visi lielākā vai mazākā mērā sajutīsiet to. Tie no jums, kuri
izjūt mazāku šoku, spēs palīdzēt tiem, kurus tas skars spēcīgāk. Daži no jums
nokratīs miega paliekas salīdzinoši ātri. Citiem, lai izietu no miega miglas,
būs nepieciešams vairāk laika, taču jūs visi izberzēsiet acis, skaidri saskatot
visu visapkārt un nevienam tas nebūs viegli.”
Tas skan kā pakāpenisks atmošanās process, kurā mēs
esam atradušies jau tik daudzu dzīvju laikā, taču viņi pilnīgi skaidri parādīja,
ka „Lielā Atvēršanās” kļūs par notikumu kopējā „atvēršanos” perioda ietvaros,
kuru mēs izejam tieši tagad, un, ka „atmošanās no miega”, par kuru viņi runā,
skars absolūti visus un būs tieši saistīta ar šo notikumu. Kas tad tas ir par
notikumu? Mana pieredze saka, ka vecajie sliecas sniegt mums tik daudz
informācijas, cik uzskata par nepieciešamu pašreizējā brīdī, un ne vairāk. Vai
arī, iespējams, viņi runā tikai to, ko es kaut kādu iemeslu dēļ šajā brīdī spēju
pieņemt. Tā, ka diemžēl un man par sarūgtinājumu, es nezinu, kas tas ir par
notikumu. Taču man šķiet, ka tas ar mums notiks negaidīti, pēkšņi un ārkārtīgi
ātri, parādot mums, kas mēs patiesībā esam, mūsu galaktisko izcelsmi un vēsturi,
un patiesību par to, kas patiesībā notiek uz mūsu planētas. Tas būs pagrieziena
punkts Zemes un cilvēces virzībā uz nākamo evolūcijas stadiju.
Tā var būt kaut kā atvēršanās, masveidā visur
parādoties kosmiskajiem kuģiem; masveida atmodas veidā, ko izraisījusi kosmiskā
izlīdzināšanās, kuru pavada augsti vibrējoša enerģijas ūdenskritums, vai arī
nekas no tā visa. Gaidu enerģija – tā nav tā enerģija, kas
dod spēku, un ir jābūt uzmanīgiem un jājautā, vai mūs neiemidzina šajā gaidu
enerģijā tā, lai mēs kaut ko neuzsāktu un beidzot neIZDARĪTU kaut ko saistībā ar
mūsu planētas stāvokli? Tāpēc pārbaudiet sevi un ik dienas aplieciniet, ka jūs
pastāvīgi esiet saskaņoti/izlīdzināti ar savu vislabāko iespējamo Es, vislabāko
iespējamo realitāti un vislabāko iespējamo virzību uz priekšu. Pārliecinieties,
ka jūs vienmēr esiet pareizajā vietā un pareizajā laikā, un, ka vienmēr esat
tur, kur varat dot vislielāko labumu iespējami lielākam cilvēku skaitam. Vienmēr
cenšaties izšķirt visu, ko redzat, dzirdat un lasāt, jautājot sev: „kā es ar to
jūtos? Vai tā ir patiesība priekš manis vai nē?”
Atgriežoties pie saules uzliesmojumiem, regulāru
saules uzliesmojumu enerģētiskā ietekme noslogo ne tikai mūsu emocionālo
ķermeni, bet arī fizisko. Patiesību sakot, fiziskā ķermeņa, kurš pakļauts okeāna
viļņu triecieniem vairākus mēnešus pēc kārtas vai, kurš pārdzīvo bezgalīgas
(nevis dažu stundu) dzemdību sāpes, stāvoklis daudz neatšķiras. Tas, ko mēs tagad izjūtam, tas ir pilnīgi reāla fiziska, nevis tikai
emocionāla/enerģētiska/garīga pieredze. Pat mūsu elektriskie tīkli
var tikt bojāti diezgan lielas ģeomantiskās vētras iedarbības rezultātā, kuru
izraisījuši saules uzliesmojumi. Rodas jautājums, vai tas nav iemesls masveida
elektroenerģijas atlēgšanās situācijai Indijā 30.-31.jūlijā, kuras rezultātā
cieta 650000 cilvēku, vairāk kā puse valsts un aptuveni 10% Zemes iedzīvotāju!
Fakts ir tāds, ka mēs tagad atrodamies saules maksimumā un uzliesmojumi tikai
pieaugs – gan skaita, gan spēka ziņā un, lai gan mēs jau agrāk esam gājuši cauri
šādiem periodiem, mēs nebijām tik cieši saistīti un tik ļoti atkarīgi no
enerģijas avotiem.
Runa ir nevis par bailēm, bet par praktiskiem
pasākumiem un sagatavotību. Es nerunāju par bunkuru celtniecību ar divu gadu
pārtikas krājumiem. Drīzāk runa ir par to, lai padomātu, ko jūs gribētu, lai tas
ir jums pie rokas, ja jūsu ģimene uz 2-3 dienām paliktu bez elektrība un krāna
ūdens. Tas jau vairs nav potenciālais 2012.gada scenārijs. Miljoniem cilvēku jau
ir pārdzīvojuši to šajā gadā vienu vai otru iemeslu dēļ. Tā, ka – kā saka –
„Esiet Gatavi!” Mūsu draugi ASV nesen pārdzīvoja 72-stundu pārrāvumu
elektroenerģijas padevē. Atskaitot izmisīgu vajadzību pēc dušas, mūsu draugs
teica, ka pilnīgi nemaz nav skumis pēc televizora, datora un telefona. Tas bija
ilgots pārtraukums ārējā troksnī, pie kura mēs jau
esam sākuši pierast. Šie uzliesmojumi pārbīdīs mūsu perspektīvu, ļaujot mums uz
brīdi izslēgties, atgriežot mūs pie dabiskajiem (pretstatā mākslīgajiem)
enerģiju avotiem un palīdzot novērtēt tādus vienkāršus sīkumus, kā karsta duša.
2 miljardiem cilvēku pasaulē nav pieejama elektroenerģija un gandrīz miljardam –
tīrs dzeramais ūdens. Vai pastiprināsies mūsu saiknes sajūta ar brāļiem un māsām
visā pasaulē, kuri dzīvo šādos apstākļos, ja mēs būsim spiesti regulāri izjust
kaut ko līdzīgu? Vai mūsu nacionālā spēka tīkla neparedzamība piespiedīs mūs
spert soli dzīvē „ārpus tīkla”? Kad jūs sajūtat saules uzliesmojumu vai lasāt
par Saules Vētru, kā tas notiek aizvien biežāk, tā vietā, lai kristu bailēs un
izmisumā, pajautājiet sev: „ja tas notiek tādēļ, lai palīdzētu mums, kā tas mums
palīdz? Kādu vēstījumu tas mums nes?”
Mēs dzīvojam gadā, kurā katrai
dienai, bet dažkārt arī stundai, ir citāda nokrāsa. No pilnīgas
labklājības un skaidrības, līdz vilšanās sajūtai un izmisumam, ietverot pilnu
spektru, kas atrodas starp šīm galējībām. Zināšanas par to, ka spēcīgi
enerģētiskie viļņi iziet caur mums tāpēc, lai attīrītu
uzkrātos atkritumus un paaugstinātu mūsu vibrācijas, var mums
palīdzēt pārripot pāri mūsu personīgajam varavīksnes lokam. Kaut kādās dienās
jūs varat izlemt apzināti pastrādāt ar to, kas notiek. Citās – vienkārši atvilkt
elpu, kamēr tas pāriet. Katrs atrod pats savu ceļu cauri šim
laikam. Tas attiecas uz to, kas ir vislabākais
tieši jums, un var mainīties katru dienu! Jūlija vidū bija daži
augsti-enerģētiski uzliesmojumi Marsa un Urāna opozīcijas laikā. Šajā laikā bija
ļoti lietderīgi darīt fiziskas lietas, kas mūs sazemē, tādas, kā skriešana,
dejas vai vienkārši pastāvēt ar basām kājām uz zemes. Šajā nedēļā tas var būt
vairāk saistīts ar tā atrašanu, kas jūs mierina un uztur. Es turpinu atkārtot un
laikam turpināšu joprojām, taču mums patiešām vienkārši vajag dziļi elpot šādu
„dzemdību” krampju/sāpju laikā, jo priekšā mums ir vēl vairāk!
Un atcerieties, jūs neesiet
vientuļi!
Neviens no jums!
Nekad!
(c) Dana Mrkich 2012. Permission is
granted to share this article freely on the condition that the author is
credited, and the URL http://www.danamrkich.com is
included.
