Varš ir
sierā, jūras vēžos, butēs, aknās,
auzu
pārslās, pīļu gaļā,
maizē, pupās, sēnēs,
zirņos, riekstos, arī
dabiskajā kafijā.
Īpaši daudz vara ir aknās, gaļā, zivīs, kakao
un riekstos.
Pirmslaikus
nosirmošana ir pirmā pazīme, ka
jūsu organismā trūkst varš. Āda kļūst krunkaina, jo
tiek bojāta audu elastība, rodas riņķi zem acīm, līnijas uz sejas un jūs kļūstat
līdzīgs žāvētai plūmei. Pastāv arī tāda problēma kā vēnu varikozā
paplašināšanās, kuras iemesls ir audu elastības traucējumi. Visa jūsu ķermeņa
āda kļūst ļengana - uz rokām, krūtīm, vēdera, kakla. Tā rezultātā jūs ejat pie
kosmetologa un izdarāt plastisko operāciju. Īstenībā daudz lētāk, praktiskāk un
drošāk ir lietot koloīdminerālus.
VARŠ
Cilvēka organismā tas ir nepieciešams mikroelements.
Kompleksā ar olbaltumiem varš ir eritrocītos, plazmā, aknās, nierēs un šūnu
mitohondrijos. Varš aktivē vairākus fermentus. Aknās ir varu saturošs
ceruloplazmīns, kas pārveido resorbēto trīsvērtīgo dzelzi par divvērtīgu, tā
veicinot dzelzs transportu asinīs. Trūkstot varam, organismā tiek kavēta dzelzs
izmantošana un rodas anēmija. Pieaugušam cilvēkam vajadzīgi 2-5 mg vara dienā.
Caurmērā ar jauktu uzturu arī tiek uzņemti 2-5 mg vara dienā.
Amerikas Savienotajās Valstīs, Somijā un Jaunzēlandē
ir apvidi, kur iegūtajos pārtikas produktos ir par maz vara. Ar vara trūkumu
tiek saistīta tauku daudzuma palielināšanās asinīs, saistaudu bojājumi sirdī un
artēriju sienās, respektīvi, liels risks saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām.
Vara trūkums veicina arī mazasinību, jo tiek traucēta eritrocītu
veidošanās.
Iedzimta slimība ir hepatolentikulārā deģenerācija
(Vilsona slimība) - vara uzkrāšanās nedabiskā daudzumā smadzenēs, aknās, nierēs,
radzenē. Tam par iemeslu esot nepietiekams ceruloplazmīna daudzums. Bez
specifiskiem medikamentiem šādiem slimniekiem jālieto arī uzturprodukti, kuros
ir maz vara.
