Arvien vairāk zinātnieku sāk apgalvot to, ka par vienu no pašām grandiozākām cilvēcības manīšanām tiek uzskatīta fluorēšana. Zobu pastas, ūdens piesātināts ar fluoru – mēs uzskatām, ka tas ir veselīgs, piesātina zobu emalju ar fluoru, padarot mūsu zobus par veseliem un skaistiem.
Desmitgadu laikā vadošie zinātnieki runāja pat par fluora labumu, tika propagandēta zobu pasta ar fluoru, fluorēts ūdens tika rekomendēts un izmantots visur. Dotā situācija ir aktuāla arī šodien, tika atšķirība ir tāda, ka arvien vairāk zinātnieku vairs neslēpj patiesību un sāk atklāt noslēpumus…
Fluora „labuma” vēsture sākās pagājušā gadsimta 40.tajos gados. Alumīnija ražošanas lielāka ASV kompānija ALCOA sakrāja milzīgas toksisko atkritumu masas, kuru starpā pārsvarā bija natrija fluorīds. To bija diezgan grūti utilizēt ar uz to laiku esošu tehnoloģiju palīdzību, turklāt, tas prasīja milzīgus izdevumus. Par labāku izeju tika uzskatīta atkritumu pielietošanas veida atrašana, kas varētu atnest arī naudu. 1944.gadā par ALCOA kompānijas galveno juriskonsuli tika nozīmēts Oskars Juings, kuram bija labi sakari ASV valdībā. Pēc trim gadiem viņš kļuva par ASV drošības Federālās aģentūras vadītāju, kuram pakļāvās veselības aizsardzības dienests.
Vienlaikus ar šo, sākās arī fluorēšanas viskopīga propaganda, natrija fluorīdu sāka pievienot zobu pastām un izmantot to ūdens attīrīšanai. Ir vērts atzīmēt arī to, ka vēl 1939.gadā ASV standarti nepieļāva tāda natrijas fluorīda daudzuma ūdenī, kādu sāka pielietot fluorēšanā, attiecinot šo elemtu pie stiprām indēm.
Īpašu lomu fluora propagandā spēlēja Oskara Juinga brālis – Edvards L. Bernaiss, kurš bija labs psihologs, turpklāt, vēl bija Zigmunda Freida radinieks! Edvards pētīja cilvēka prātu, precīzāk, sabiedrības. Viņš pat izdeva grāmatu ar nosaukumu „Propaganda”, papildus fluorēšanas popularizacijai, Beraniss piedalījās arī cigarešu propagandā.
Ar divu brāļu palīdzību, ievērojamā politiķa un labā psihologa, kompānija ALCOA nodrošināja legālu ceļu augsti toksisku atkritumu realizācijai, kas sāka pienest milzīgus ienākumus, pēc dažiem vērtējumiem – simtus miljonu dolāru. Labums no nesen bīstamā fluora, acumirklī ieguva medicīnisko pamatojumu, kas bija pieņemts ne tikai ar ASV veselības aizsardzību, bet arī ar citiem lielākiem alumīnija ražotājiem – PSRS (ūdens fluorēšana netika veikta, mūsdienās – vairākās NVS valstīs fluors tiek izmantots ūdens attīrīšanai), bet palēnām arī Eiropas valstīs. Fluora propagandas piks sakrita ar otro pasaules karu, kas nav brīnums, jo alumīnija ražošana strauji palielinājās.
Desmit gadu laikā, fluora labums tika propagandēts arī iedzīvotāju starpā, sākot ar skolas dienām. Zinātnieki, kuri apgalvoja, ka labuma vietā fluors rāda stipru negatīvu ietekmi uz cilvēka organisma labuma vietā, atlaida no darba, vajāja, izsmēja presē. Tikai pēdējā laikā vairāki zinātnieki varēja publiskot pētījumu rezultātus, kas liecina par nātrija fluorīda kaitīgumu pie tā pielietošanas pat pēc standartiem atļautās dozās. Ievērojamāku ietekmi fluoras savienojums rāda vairogdziedzerim. Fluors, tāpat kā jods, ir halogēns. Kopš skolas laikiem mēs zinām „Halogēnu aizvietošanas noteikumu”, kurā ir teikts, ka jebkurš halogēns ar mazāku atoma svaru savienojumos aizvieto halogēnus ar lielāku atoma svaru, savas grupas robežās. Kā mums ir zināms no Mendeļejeva tabulas, jodam ir lielāks atoma svars, nekā fluoram. Tas aizvieto jodu asimilētos savienojumos, tādejādi, izsaucot tā deficītu. Hloram, kas tiek plaši pielietojams ūdens attīrīšanai, piemīt tādas pašas īpašības, tomēr tas ir mazāk aktīvs nekā fluors ķīmiskā plānā.
Pēc „drosmīgu” pētnieku pētījumu datiem, vairogdziedzera saslimšanas gadījumi sāka palielināties tieši kopš „fluora” labuma propagandas sākuma. Vairogdziedzeris vada vairākus vielmaiņu procesus organismā, tā darba traucējumiem var būt nopietnas sekas cilvēka veselībai, kuru starpā ir resnums – nav visbriesmīgākais. Pēc fluora popularizācijas ASV, iedzīvotāji sāka pastiprināti pielikt svarā, savstarpējais sakars starp šiem procesiem arī izsekots ar zinātniekiem – atkritējiem.
Bet ietekme uz vairogdziedzera – nav pati drausmīgākais ļaunums, ko var nodarīt fluors. Šīs elements aktīvi iesaistās reakcijā ar alumīniju, kurš līdz šim brīdim tika plaši pielietots virtuves piederumu ražošanā. Reaģējot, fluors un alumīnijs izveido alumīnija ftorīdu, kurš ir spējīgs pārvarēt hematoencefalisko barjeru. Hematoencefaliskais barjers kalpo par aizsargu smadzenēm, iekļūstot caur to, alumīnija ftorīds atliekas nervu šūnās. Alumīnija ftorīda ietekmes sekas uz smadzenēm var būt katastrofiskās, tas ir spējīgs izsaukt plānprātību, nervu un psiholoģisko sabrukumu lielu skaitu. Atbilstoši tiem pašiem aizliegtiem pētījumiem, kopš fluora popularizēšanas momenta Alcgeimera slimības gadījumu skaits ievērojami palielinājās. Nav brīnums, ka ASV, kur fluorēšana tiek plaši pielietojama, ir viens no līderiem šīs slimības saslimšanā.
Zem lielās jautājuma zīmes zinātniekiem ir arī fluora labums zobiem. Tiešām, zobiem tas ir nepieciešams, bet zobu pastu ar fluoru lietošanas rezultāti pārsteidz! ASV ir pirmā valsts, kur zobu pastas ar fluoru sāka plaši lietojamas, nevar palielīties ar iedzīvotājiem ar veseliem zobiem. Uz dotu momentu, vairākumam šīs valsts iedzīvotājiem savu 65 gadu vecumā ir 4 zobi dabiskie zobi. Zinātnieki apgalvo, ka fluors no pastas praktiski neiekļūst zobu audumos, bet ļoti labi iesūcās asinīs caur gļotu zem mēles.
Tieši otrādi, valstu iedzīvotāji, kur tiek pielietojami tradicionālie zobu tīrīšanas veidi ar dabas produktu izmantošanu (produkti, kas satur ēteriskās eļļas un darvu), šajā vecumā var palielīties ar baltu smaidu, kuras lielāko daļu sastāda dabiskie zobi.
Zinātniekus, kuri atklāti runā ar fluora kaitīgumu, turpina vajāt arī šodien. Tiem aizliedz runāt, seko līdzi, neļauj veidot karjeru, tomēr, pateicoties Internetam, viņu pētījumu rezultāti kļūst par vispār pieejamiem. Pie alumīnija kompānijām, kuras turpina atbalstīt fabulas par fluora labumu, tagad pievienojās arī zobu pastu ražotāji, kuriem finanšu gada ienākumi sastāda vairākus desmitus miljardus dolāru…
Avots http://www.nowaday.biz
