Nikas saruna TeamSpeak konferencē 21.01.2014
Viss sarunas audioieraksts publicēts:http://uploads.portal-preobrazenie.ru/8/…
Ievadu un dažas pēdējās no sarunā aplūkotajām tēmām tulkoja Maija Čepule
Nu tā, laiks jau pienācis, mani dārgie. Mēs kopā ar jums sākam darbu mūsu kārtējā konferencē. Es no jauna atgādinu visiem, kas varbūt pirmo reiz pievienojas sarunai vai klausās ierakstu – ka konferences laikā mēs strādājam ne mazāk produktīvi, kā meditācijā. Tādēļ ārkārtīgi svarīgi ir – nevis tik daudz censties prātu sasprindzināt saprašanai – bet vairāk gan visu notiekošo – caur jautājumiem, caur tēmu apspriešanu, kas šeit notiek – izgaismot ar Savas Sirds Skaistumu. Tātad vienlaikus atrasties ne tikai prāta izpratnē, ne tikai šīszemes prāta uztverē, bet – pievērsties tam, lai strādā arī ļoti spoži un skaisti mūsu Sirds. To mums vajadzēs atcerēties.
Mums nevajag vairs, mani dārgie, kaut kādas ilgstošas noskaņošanās – mums svarīgi ir – vienkārši apzināti iemīlēt visus, censties sajust un izlīdzināt balansu pastāvīgi starp vienlaicīgu uztveršanu ar Sirdi un prātu. Tas tagad ir pavisam viegli izdarāms, jo Sirds – tās ir kvantu frekvences, un viss notiek momentā. Lielākajai daļai jau ļoti plašā diapazonā arī smadzenes strādā kvantu frekvencēs – ne tikai naktī, kad mēs guļam, bet arī apzinātā režīmā. Tādēļ arī mēs strādājam šeit – strādājam, mani dārgie, saplūstot Vienotībā šeit ar savām Sirdīm. Visi mēs viens otru labi zinam, daudziem no mums jau izbūvēti ļoti spēcīgi savstarpējas sadarbības kanāli, tādi brīnišķīgi, daudzdimensiāli, skaisti, mijiedarbības režģi ...
Ļoti lieliski tas izskatās, taču pats galvenais – ka tie ir mūsu svarīgi darba instrumenti – mēs apvienojam savus centienus, savu Siržu centienus – lai risinātu tos vai citus jautājumus, kas pastāvīgi rodas, un vēl radīsies uz šīs planētas, un paralēli arī daudzās citās vietās kosmosā, ar kurām praktiski katrs no mums ir saistīts, par cik Zeme ir īpaša vieta, un šeit ne jau tāpat vien Dvēseles ir nākušas lai saņemtu savu personīgo pieredzi, bet tāpat arī lai atrisinātu daudzus jautājumus, kas saistīti ar ļoti lielu kosmisku reģionu darbību un dzīvi. Tad lūk, mani dārgie – mēs kopā ar jums STRĀDĀJAM. Strādājam – atcerieties to. Tādēļ - spoža Sirds, Sirds jušana, līdzcietība – tie ir ārkārtīgi svarīgi momenti, kuriem būtu vērts pievērst uzmanību.
* * * * *
(2:07:24)
Tā ... tad nu nākamais jautājums ... no Margaritas ...
Kā man neiestrēgt zemajās vibrācijās un nenolaisties vēl zemāk, kad atrodos zemu vibrāciju ielenkumā. Iespējas šo situāciju izmainīt nav. Kad nav atbalsta no cilvēkiem fiziskajā pasaulē, pa laikam es sajūtu saistību ar smalkākām dimensijām – to sajust var kā Mīlošu Klātbūtni, kaut arī reālas personas nav. Tas palīdz izdzīvot, taču pastāvīgi šo saikni uzturēt nav iespējams. Un ar to vien acīmredzot arī nepietiek, lai paliktu kaut vai tanī pašā līmenī. Parasti ar laiku sākas iekšēja disharmonija. Izmaiņas iestājas tad, kad parādās kāds, kurš ar savu klātbūtni spēj izvilkt no šī stāvokļa. Bet agri vai vēlu es visus zaudēju ...
Margarita dārgā – tikai spēcīgas un skaistas Dvēseles kā tu – Sevi ievieto tādos apstākļos. Šeit uz Zemes vārgu Dvēseļu nav. Nav, mani dārgie. Šeit ir izlases komanda, šeit ir elite, tā varētu teikt, savākta. Skaista. Un mēs tikām sevī ielādējuši to pieredzi, kuru bijām sev dāvinājuši tad, kad bijām gatavojuši sevi, un šī pieredze tika savākta visur, kur tik vien mums bija izdevība būt. Mēs nācām uz šejieni – pārliecināti par to, ka varam paveikt, un varam nobeigt to skaisto misiju, ko bijām uzņēmušies, kam bijām sevi gatavojuši, un par kuru tikām sapņojuši. Un mēs patiešām to varam izpildīt. Bet šī pārliecība/uzticēšanās dzīves procesiem, šī iekšējā zināšana, zināšana – kas mēs esam un kādu spēku mēs varam radīt – tā visu laiku arvien vairāk un vairāk paslēpās, tika pazaudēta, ne visai patīkamajos mūsu pieredzes uzslāņojumos, ciešanās, daudzajos ievainojumos, aiz daudzajiem aprepējumiem, ar kuriem mēs noklājām sevi, lai nebūtu jāsaņem šie emocionālie triecieni, šie ievainojumi ... to varētu saukt par nocietināšanos ...
Tad lūk, tas viss veda pie tā, ka mēs it kā sākām apjukt/pazaudēties, mēs sākām iedalīt pasauli tanī, ko glabājam iekšienē, un tanī, kas mums ir naidīga un atrodas ārpus mums. Tas nozīmē, ka mēs aizmirsām, ka visa pasaule, kas atrodas mums apkārt – tā arī ir Dievišķa. Visas Dvēseles, kuras arī spēlē dažkārt pat ļoti dažādas, ļoti smagas un nepatīkamas lomas – arī ir daļa no šī Dievišķā, daļa no mums. Bet tās ir tās lomas, ko viņas pašas ir izvēlējušās spēlēt. Mēs aizmirsām par to, un atrodoties duālajā apziņas stāvoklī – mēs dalījām (labajos un sliktajos), un daudzos gadījumos vēl joprojām turpinam dalīt – labajos un sliktajos, savējos un svešajos, un tieši šī iekšējā dalīšana nedod mums iespēju – izpaust to Spēku, kas ielikts katrā no mums. Tas ir tāds nozīmīgs moments, ko mums būtu ļoti svarīgi izprast, dārgie, lai varētu izgaismot Sevi, Sevi no iekšienes, un izgaismot tā – lai arī visa pasaule izgaismotos. (2:11:12)
Mums jāpārstāj iekšēji dalīt savējos un svešos. Iekšēji. Tas nenozīmē, ka mums šeit fiziskajā plānā vajadzētu ar visiem cieši apskauties un brāļoties ar tiem, kas piekopj graujošu dzīvesveidu, taču mums iekšēji ir jāspēj, saprotiet – mēs VARAM , ne tikai kā jāspēj – mēs varam (2:11:44) atcerēties caur Sirdi – ka tas viss šeit ir tikai spēle, ka daudzi no viņiem ir tā aizrāvušies ar spēlēšanu, ka viņi patiesībā ir sevi sagrāvuši, stipri sagrāvuši, (2:11:55) bet ka viņi vienalga ir daļa no mums, kā slimās daļiņas mūsu kopējā vienotajā organismā, kurš tad arī mēs esam. Un atdalīt neko šeit nevar. Un vajag VISUS pieņemt, (2:12:12) pieņemt un piedot, un iemīlēt visus – tādus, kā viņi IR. Tieši tas, tas ir tas iekšējais stāvoklis, (2:12:21) tā ir tā iekšējā doma, iekšējā motivācija, kas mūsos var izaudzēt Gaismas Spēku.
To paveiks nevis formulas vai afirmācijas, kas jāiekaļ no galvas un jālasa, bet gan mūsu iekšējais stāvoklis, kurš piepildīts ar dziļu sapratni un sajūtu – tādu, ka šis stāvoklis dos mums iespēju nekur nenolaisties vairs [zemajās vibrācijās], kā tu to apraksti, dārgā, vai saproti? Šis stāvoklis dod mums iespēju – atrasties JEBKĀDOS apstākļos, un tomēr – palikt vienalga – par tiem, kas mēs ESAM – par Mīlestību. Jo smagāki ir apstākļi tur, kur mēs atrodamies – jo vairāk mēs tur esam nepieciešami šai vietai, (2:13:13) un mēs atrodamies šinī vietā – tu atrodies šinī vietā – ne jau nejauši.
Tev ir uzkrāta pieredze – kā atrasties zemās vibrācijās, tev ir bijusi uzkrāta iekšēju zemo vibrāciju pieredze. Tev ir arī ārkārtīgi spēcīga pieredze, iekšēji atrasties ļoti jaudīgās Gaismas vibrācijās. Un tu šinī dzīvē ievieto sevi šinīs apkārtējās pasaules zemu vibrējošajās enerģijās, kur dzīvo ne-pareizi, ne-garīgi, pārkāpjot visu, ko vien var pārkāpt – tikai tāpēc, ka tu zini, ka tikai tu vari viņiem palīdzēt.
Bet priekš tam, lai varētu viņiem palīdzēt, un palīdzēt viņiem vari, jo tu ļoti labi zini no savas pieredzes – kā viņi jūtas iekšēji, bet lai viņiem palīdzētu – vajag viņus PIEŅEMT, IEMĪLĒT, un tad šī spožā Gaisma tavā iekšienē – palīdzēs tev vienkārši BŪT tanī visā, un PACELT to visu un IZDZIEDINĀT to visu.
Tas lūk ir tas – kādēļ tu tur esi – ne jau lai censtos izlauzties no šiem apstākļiem ... Tas ir paņēmiens, ja tā var teikt – kā pieaudzēt Gara Spēku, un tas nozīmē – pieaudzēt Savas Sirds Spēku un Skaistumu. Patiesību sakot, visas Dvēseles izvēlas iet dzīvot sarežģītos apstākļos tieši tā dēļ.
Paraugieties uz savu dzīvi savādāk – nevis kā uz ciešanām, kurās jūs esat netaisnīgi iemests, bet paskatieties uz sevi – kā uz to, kas atnācis – lai izmainītu situāciju gan uz šīs planētas, gan šinī konkrētā vietā. (2:15:15) Un izmainīt vajag motivāciju, motivāciju savai dzīvei ... un tikai tad nebūs vairs šī iekšējā dalījuma. Tas ir ļoti svarīgi – pārstāt dalīt, pārstāt atdalīt sevi no citiem, iekšēji atdalīt, uzsveru – pieņemt to cilvēku dzīvi, kuri atrodas graujošas pieredzes gūšanā, dzīvo nepareizi, un tā teikt – zemās vibrācijās.
Tas nebūt nenozīmē, ka mums ir jānolaižas līdz tādam līmenim savā pieredzē. (2:15:51) Tas nozīmē, ka mēs pieņemam to – kā viņu izvēlētu pieredzi – ar savu līdzcietību pret šo pieredzi, kas ir graujoša, un viņi nekādīgi nevar, un nevarēs daudzi no viņiem bez mums, bez šīs mūsu Iekšējās Gaismas iziet no šī stāvokļa ar saviem spēkiem vien. Lūk, kāpēc mēs esam tur.
Un kad tu to visu sapratīsi – tu par laimi uzskatīsi – ka tu dzīvo šajos apstākļos. Tādēļ ka tev ir IESPĒJA - iespēja viņiem palīdzēt. Tā tik tiešām katrai Dvēselei ir liela laime – būt kādam vajadzīgai, un sniegt kādam palīdzību.
Tie ir tie apsvērumi, kurus tev piedāvāju pārdomām ... Katrā gadījumā – to vienalga vajag ļoti dziļi sevī izjust, jo visas atbildes vēl plašākas – ir tevī pašā ... Es vienkārši tev ir kā pasaku priekšā caur prātu – tos virzienus, kuros vajadzētu iet, lai visam tam tiktu cauri. Un pienāk jau dažkārt – jā – arī izmisums, arī nogurums, kad tev nepieciešams atbalsts, nepieciešama dzīves enerģija, taču ... tava Dvēsele PATI nevēlas iet prom no tā visa, viņa pati nevēlas neko mainīt – viņa zina – ko viņa grib. Viņa ir ļoti mērķtiecīga, un viņa vēlas panākt šinī šīszemes dzīvē, šajā iemiesojumā šinī cilvēciskajā ķermenī – Sava Skaistuma izpaušanos, viņa vēlas uzmirdzēt, viņa vēlas palīdzēt. Un es atgādināšu no jauna, ka palīdzība šeit – tā vienlaikus arī ir palīdzība, kas izplatās uz ļoti daudzām kosmiskām civilizācijām, kuras ir cietušas no dualitātes savā pieredzē.
Tas mums tikai tā liekas, ka mēs šeit tā vienkārši sev dzīvojam, un mums ir tāda apkārtne, un izmainīt to nav iespējams ... Bet mēs taču esam sevi šeit novietojuši – speciāli – un šī vieta, kura dažkārt ir ļoti problemātiska uz planētas, viņa ir sasaistīta vēl ar pilnīgi konkrētām vietām kosmosā ... un viss tas norit caur mums ... Iedomājieties – kādi mums ir uzdevumi !!! Tikai drošsirdīgas un ļoti skaistas Dvēseles varēja atļauties, un viņām tika atļauts to darīt, jo absolūti bija pārliecināti, tāpat kā mēs – ka mēs tiksim ar to galā. Un šī pārliecība iekšējā – tā mūsos ir jāaudzē/jāpavairo, jo tas viss IR mūsu Sirdī ierakstīts – mums tikai vajag ieiet Sirdī, un tad ticība, ko mēs saucam par nelokāmu ticību, neatkarīgi no tā – kas notiek, kā kurš pret mums izturas, ko par mums kāds arī nerunātu – ja mēs jūtam iekšēji, ka mēs rīkojamies pareizi, un ka tas ir nepieciešams – lai kā arī tas netiktu uztverts no malas, lai kā arī mūs dzīve nespiestu pie sienas – mēs, vienalga – turpināsim ticēt un iet. Un mums vienmēr izrādīsies taisnība. Jo mēs tiekam SIRDS vadīti. Tāda lūk ir atbilde, dārgā Margarita.
vēl pāris tēmas no šīs sarunas turpinājumā
Viss sarunas audioieraksts publicēts:http://uploads.portal-preobrazenie.ru/8/…
* * * * *
(2:19:19)
Tā ... Tagad tātad jautājums no Jekaterinas ...
Jau kopš 90-tajiem gadiem man ir bijusi interese par ezotēriskām tēmām, kas noformēja manu izpratni par pasauli jau krietni agri. Bija interesanti kontakti, ar jēgpilnu tieksmi piepildītas sarunas ar cilvēkiem. Tomēr neskatoties uz to, ka centos iet apzinātu ceļu – savu šīszemes dzīvi es nevaru uzskatīt par pilnīgu. Nav sanācis pagaidām atklāt un izvērst savus talantus, izveidot ģimeni, nav man bērniņa, savos 45-os gados. Tagad zīmēju, nodarbojos ar veterānu sportu, daudz kā laba notiek. Vecāku ģimenē ļoti sarežģītas attiecības. Tētim ir alkohola atkarība. Jau bērnībā man nācās saprast, ka attiecībās nav neviena, kam būtu visa taisnība, un neviena, kas būtu pie visa vainīgs. Mani tomēr līdz pat šim laikam traumē viņu attiecības. Kamēr dzīve uz Zemes turpinās – vēl ir laiks, lai gūtu laimi ģimenes dzīvē, mīlestībā, un varbūt – lai gūtu arī mātes laimi. Ja iespējams – palīdziet man lūdzu vienkārši saprast – kādēļ es esmu viena, un šāda mana dzīves ritējuma iemeslus.
Es šodien uz līdzīgu jautājumu jau atbildēju ... Apmēram tāpat, kā šodien jau tika atbildēts, dārgā Jekaterina – tas viss izskanēs arī priekš jums tagad. Par dzīvi tagadējo ... ne par velti jūs pieminējāt 90-to gadu sākumu, jo kaut kur, sākot ar 89-to gadu, sākās aktīvas izmaiņas uz planētas, un sākās jau pietiekami pārliecinoši procesi, (2:21:12) vedoši mūs uz dualitātes pieredzes noslēgumu uz Zemes un visā PasaulsĒkā. Tas ir – Zeme jau uz to brīdi bija noformējusi jaunu apziņas telpu, kurā bija pietiekami Dvēseļu, kas bija jau SEVĪ radījuši šo vareno Līdzcietības Spēku, un tādu Apziņu, Sirds Apziņu, kas jau bija pamodināta. Sākās tā sauktais augšāmcelšanās process, kas norisinās pakāpeniskā veidā, pa etapiem.
Tad viss vēl tikko tik sākās, un tādēļ interese par visiem šiem jautājumiem nebija nejauša. Tas bija tas, uz ko bija jāiet, un dēļ kā, patiesību sakot, arī Dvēsele bija nākusi, un dēļ kā interese tanī laikā par šīm tēmām bija izveidojusies. (2:22:12) Taču man šķiet, ka gluži tāpat kā iepriekšējā gadījumā (kad tika uzdots līdzīgs jautājums) – mēs turpinājām iet šo ceļu, un mums bija interesanti (2:22:22) realizēt sevi garīgas ievirzes ceļā.
Mēs bieži tikām arī vīlušies, (2:22:33) tikām vīlušies tā apstākļa dēļ, ka nesaņēmām no daudzām lietām, no satikšanām, caur internetu, vai kā savādāk – mēs nesaņēmām ATBILDES – nevis priekš prāta nesaņēmām, bet vairāk gan enerģētiski ... Mēs nesaņēmām atbildes uz tiem jautājumiem, kuri mums bija svarīgi ... Tas tādēļ – ka ezotēriskajās aprindās jau tolaik bija aizsākusies noslāņošanās, ezotēriska bija nākusi modē, tā bija kļuvusi populāra, tā vienkārši bija parādījusies uz Zemes, tūlīt pat aizraujot apziņu ... Un ezotērika, kā mēs to saucam, šīs ezotēriskās tēmas – viņas sāka arvien vairāk attīstīties, arvien vairāk, lavīnveidā ...
Jūs redzējāt – kā tas notika, par kādu ’bumu’ tas pārvērtās, it īpaši, (2:23:23) tuvojoties 2012.gadam ... Tad bija pa pilnam visādu semināru, konferenču, vebināru, čenelingu saņēmēju, (2:23:32) un viss tas savairojās, taču vienlaicīgi arī vecā apziņa ļoti mērķtiecīgi sāka iedarboties arī šeit, iekļūstot šajā jaunajā un sagraujot to, gluži kā rūsa ...
Bija parādījies BIZNESS šinī lietā ...
Un tādēļ ezotēriskās aprindas kļuva ļoti raibas no dažādības, dažādas – savās daudzveidīgajās atkāpēs no Patiesības. Un iekšēji mums krājās dažāda neizprotama neapmierinātība, mēs pat paši bieži nesapratām – kā dēļ. Vienkārši iekšēji pazuda interese ... Vai arī mēs iepināmies kaut kādās problēmās, te vienās, te citās, jo (2:24:24) pie šīs pieredzes momentā pieslēdzās arī tie spēki, kas šeit atradās, un kam šis ’mostošais’ cilvēks, kā reiz, bija ļoti interesants, jo viņš izstrāvoja savas enerģijas, bet parazitēšana uz cilvēka enerģijām – tas bija ērts eksistences veids, un ļoti daudzām pelēkajām civilizācijām, kas šeit atradās (pieredzes ziņā pelēkajām) – tas tieši interesēja.
Tad lūk, šīs rūsas pārņemtās, ja tā var teikt, ’garīgās’ ezotēriskās aprindas – viņas apauga ar šādām struktūrām. Un tādēļ daudzi caur to arī iekūlās problēmās ... un pievīlās tanī visā. Viņi jutās vīlušies savā Garīgajā Ceļā, un novērsās no tā, un atgriezās pie tām vispārpieņemtajām šīspasaules vērtībām, kā ģimene, kā bērni, kā mātes laime. (2:25:25) Tas nozīmē, ka visa šī iekšējā vilšanās, vilšanās savas dzīves galvenajā mērķī, kura dēļ Dvēsele ir bijusi šurp nākusi – šī vilšanās atkal it kā atgrieza viņus pie vecajiem rāmjiem.
Tas ir tas iemesls, kas arī ar jums ir noticis. Taču šo visu vilšanos cēloni, kurš noved mūs pie to visu pierasto shēmu atgriešanās, kuras ļoti labi nostrādā mūsu ķermeniskajā, mūsu fiziskajā plānā – to var aizēnot tikai ļoti spēcīga jaunrade garīgā plānā ... Mātes jūtas – sievietēm tās ir ļoti attīstītas ... Planēta pati par sevi ir mātišķības iemiesojums ... Sievietēm tas ir īpaši attīstīts – vajag to realizēt – tas iet it kā no iekšienes, gluži vai instinktu līmenī ... Bet vienlaikus ar to – ir arī garīgie procesi, kuriem vajadzēja pilnībā pārņemt cilvēku, un kuru dēļ Dvēsele ir bijusi iemiesojusies, bez vēlēšanās uzmanību pievērst vēl kam citam, kaut kādiem procesiem tīri šīszemes līmenī – pieredzes gūšanai ģimenes veidošanā, bērnu audzināšanā.
Un Dvēsele, kura jau daudzās citās dzīvēs ir uzkrājusi šo pieredzi – jau daudzkārtīgi gan bērnus audzinot, gan par ģimeni gādājot – šī Dvēsele jau bija izlēmusi – ka gana, ka pietiek, ka nu ir laiks izdarīt kopsavilkumu, un iesaistīties tanīs rindās, kas nodarbojas ar visām šīm augšāmcelšanas un dualitātes noslēgšanas lietām. Bet problēma visa kā reiz ir tanī, ka visi šo Garīgo – ieraduma pēc, kas izstrādāts gadsimtiem ilgi, it īpaši akcentējot to šeit tagad, šinī pēdējā civilizācijā – novērsties no Sevis, un bēgt pie ārējā – meklē ārpus Sevis, meklē Guru, meklē grāmatās, meklē kaut kādos kolektīvos, kuri tev atbildēs uz taviem jautājumiem, un kur priekš tevis – ar ko vien vēlies – parunās, pastāstīs par tavas dzīves uzdevumu un jēgu, un tamlīdzīgi ...
Un tieši tas noveda ļoti daudzus pie vilšanās, kuras dēļ tika pamests jebkāds garīgs darbs, un paziņoja, ka viss tas ir nieki, ka viss tas ir apziņas spēlītes un izdomājumi, un tamlīdzīgi ... Un patiešām – saņēma visvisādas dažnedažādas problēmas, kuru dēļ daudziem notika atslēgšanās pilnībā, šīs vilšanās dēļ. Labi, ka jums vismaz šāda pilnīga vilšanās nav notikusi.
Koncentrējieties uz to – kas tagad svarīgs. Koncentrējieties uz iekšējo SEVI. Tam tagad IR, un pastāvīgi paplašinās VISAS IESPĒJAS. Pievērsieties arvien vairāk savu IEKŠĒJO vēlmju realizēšanai. Pievērsieties radošiem procesiem, sava Gara virzītiem procesiem, Dāvāšanas procesiem ...
Tikai caur SIRDI meklējiet domubiedru grupas – tagad svarīgi ir kolektīvi darboties, apmēram tāpat, kā mēs darbojamies šeit, konferencēs un meditācijās ... Taču mūs šurp atveda ne jau prāts, mani dārgie ... Lielāko vairumu no mums šurp atved Sirds, un paliek šeit tie, kas jūt ar Sirdi.
Visi, kas šeit ir gudri runājuši, kas šeit ir nākuši ziņkārības dēļ, prāta apsvērumu dēļ – viņi tā vai citādi – agrāk vai vēlāk – atsijājās ... viņi paši aizgāja prom, un vēl pagūstot ar visiem sastrīdēties ... Kāds aizgāja skaļi prom, kāds klusiņām, bet tie, kam bija šī iekšējā SIRDS vēlme – atrasties enerģijās, kuras sajūtamas kā radnieciskas, kā tuvas, kuras modina mūsos pašu labāko, un sekmē paša labākā, paša skaistākā un spilgtākā pamošanos mūsos – tie arī palika, un mēs ar jums kopā sēžam šeit, tērējam tam savu laiku – tā vietā, lai skatītos televizoru, vai ko tīri taustāmu padarītu – mēs kopā ar jums sēžam, un DĀVĀJAM ...
Mēs Dāvājam dažnedažādi, sēžam šeit, darbojamies kādās citās grupās, vai vēl kā savādāk ... Bet visu to vajag darīt CAUR SIRDI, mani dārgie, nevis caur prātu, bet tieši caur Sirdi. Caur Sirdi mēs nonāksim arī līdz prātam, ticiet man. Es ne velti saku, ka mums arvien vairāk, katram no mums – līdz ar to, ka mēs arvien vairāk atbrīvojamies no vecu uzskatu un priekšstatu bagāžas – arvien spēcīgāk tiek iedarbinātas arī mūsu smadzeņu kvantu frekvences. Cilvēka smadzeņu iespējas ir milzīgas, bet iedarbinātas tās visas tiek tikai caur Sirdi. Tikai ar Sirdi.
Jebkurā gadījumā – sākumā vajag iet sevī pašā, savā paša Sirdī, vajag aizmirst visus tos priekšrakstus, kas iespiedušies atmiņā. Ir, protams, arī Svētas Grāmatas, kuras mēs esam izlasījuši, un kuras ir atbalsojušās mūsu Sirdī – es nerunāju par tām ... Bet visas pārējās – visvisādas shēmas, kuras mums tika bāztas galvā, visvisādus priekšstatus kurus jūs sajūtat kā svešus, un par kuriem daudziem jau tagad ir pazudusi interese dabiskā ceļā – tos gan jāaizmirst.
Grūti šinī ziņā ir vīriešiem, jo viņiem uztvere ir savādāk uzbūvēta, un es te nerunāju par to, kā par kaut ko sliktu. Tas vienkārši ir tāds fakts. Viņiem savādāk virzās enerģijas, viņiem ir citādi uztveres mehānismi, un tie daudzējādā ziņā balstīti uz loģiku, bet arī tas ir Ceļš, un ļoti svarīgs ceļš. Un tik un tā tas galu galā noved pie Veseluma – kad sievišķā un vīrišķā uztvere iekšēji savienojas katram, gan vīriešiem, gan sievietēm. Un tas ir Sirdī – šī savienošanās tik un tā notiek Sirds līmenī.
Ejiet savā iekšienē, un tur jūs atradīsiet visas atbildes, tur jūs atradīsiet mierinājumu un harmoniju, tur nebūs vairs sāpju sakarā ar to ka nav realizējusies mātes misija, ka nav realizējies vēl kaut kas cits ... Citi uzdevumi tagad ir Dvēselei ... Laiks tagad ir unikāls ... Šinī laikā prāts var ticēt vai neticēt, prāts var domāt par to – kad tas varētu notikt, un vai vispār var notikt, viņš var šaubīties, bet SIRDS NEŠAUBĀS. Sirds līmenī – VISI TO ZINA !!! (2:32:23) Jautājums ir tikai – kurš ieklausās, un cik ļoti ieklausās, cik ļoti uzticās savai Sirdij (2:32:32) – tur tas jautājums.
Tas, ka šie procesi notiek – to sajūt jau visi, man šķiet ... varbūt vienīgi sliņķis un slimais – ar galīgi aizvērtu apziņu, aizvērtu, ievainotu Sirdi – to nesajūt. Visi pārējie to sajūt arvien izteiktāk, un mēs to dzirdam šeit, un mēs padalāmies ar to arī mazākās grupiņās, ne tikai šeit mūsu konferencēs. Mēs katrs to sajūtam un redzam – (2:33:02) procesi notiek, viņi attīstās, un attīstās viņi ļoti straujos tempos.
Taču Zeme ir tik ārkārtīgi sarežģīts organisms, tik ārkārtīgi sarežģīta Gara Laboratorija, tik ļoti daudz mēs šeit spilgtas, daudzveidīgas un bieži vien graujošas pieredzes esam izspēlējuši, (2:33:22) ka mums šeit visus šos krāvumus un nogruvumus vajag novākt, un pie tam tie ir jānovāc ļoti saudzīgi ...
Varēja jau, un es par to ne reizi vien esmu teikusi – Dievam nebūtu bijis nekādu grūtību (2:33:33) precesijas laikā novākt to visu, kā ne reizi vien tas ir ticis darīts – ir pārceltas civilizācijas, ir izmainīts viss šeit, un sākts atkal viss no gala. Bet mūs šoreiz speciāli, precesijas laikā, noglabāja atsevišķā telpā, atsevišķā ’kabatā’, kur mēs pamazām un rūpīgi savācam kārtībā to vietu, kura ir radījusi priekš VISIEM jaunu Spēku, jaunu Apziņu. Tas ir pats vērtīgākais, un tas tagad ļauj visai PasaulsĒkai ļoti aktīvi strādāt, radot jaunas pasaules, jaunas Telpas, un padarot tās daudzkārt pievilcīgākas, priecīgākas un interesantākas – priekš jaunas pieredzes gūšanas visām Dvēselēm – dažādos līmeņos, un dažādos Kosmiskajos Gredzenos. Visi ar lielu prieku nodarbojas ar šiem Dāvāšanas procesiem, padalās cits ar citu, un tā tālāk ... Tas viss notiek, mani dārgie, un tas viss ļoti labi ir zināms mūsu Sirdij. (2:34:34)
Un tad, kad mēs atrodamies SIRDĪ, kad mēs arvien vairāk iesaistāmies šajos procesos – mēs arvien vairāk atvienojamies no šīszemes lietām – tādēļ, ka notiek noslēgums. (2:34:43) Mēs atvienojamies no šīszemes lietām – nekādā ziņā tās nenoliedzot, gluži pretēji – mēs tās kaut kā ĪPAŠI, vēl daudz dziļāk Mīlam, mēs pateicamies Zemei par visu, kas šeit bijis, par visām sāpēm un priekiem par visām bēdām un rūpēm, par visu visu ... par visiem ievainojumiem, ko mēs šeit paši sev esam nodarījuši. Tādēļ, ka caur Sirdi mēs saprotam – dēļ kā mēs visu to darījām. Taču neskatoties uz to, mēs turpinām atvienoties emocionālā līmenī, un mentāli, no šīszemes telpas, un mēs kļūstam šeit arvien vairāk ir kā piepildīti ar Mīlestību, un tanī pat laikā mēs it kā vēl atrodamies šinī pasaulē, un tomēr it kā ne šinī. (2:35:35) Un mēs viņu mīlam vēl joprojām tāpat, kā tās pasaules, uz kurām tiecas mūsu Sirds, kad viņa tiecas Mājup.
Tad lūk, kad nokļūsiet šinī stāvoklī, dārgā Jekaterina – jūs sapratīsiet, ka tas, par ko sapņo patlaban vēl ķermenis un prāts – (2:35:53) ilgojoties pēc šīm [standartizētajām dzīves] shēmām – patlaban neietilpst jūsu Dvēseles plānos. Jums tās nav vajadzīgas. Atmetiet visas vilšanās, ejiet Sevī iekšā, tādēļ, ka jūs jau sākotnēji bijāt noskaņota, atnākot šeit uz Zemi, bijāt noskaņota uz visu procesu noslēgumu, bet tas nozīmē – stipru nu noturīgu atrašanos Garā. GARĀ. Un tieši šeit ir jūsu galvenais darbības lauks šinī patreizējā jūsu dzīvē, bet viss pārējais – atkāpjas uz otro plānu, pilnīgi bez nekādas sevis, savas dzīves nosodīšanas.
Vienu vārdu sakot – mums vajag pārvarēt sevī lūk, šīs visas iedomas ... (2:36:36) Un izdarīt to viegli un brīvi var tikai pats savā Sirdī. Sirds aktivācija, tā visvieglāk notiek Dāvāšanas procesos. Tādēļ – Dāvājiet Sevi visdažādākā veidā – caur jaunradi, caur kolektīviem darbiem kādās grupās, kopā ar cilvēkiem, ar kuriem jūs satiekaties reālā dzīvē, vai arī šeit, internetā, kādā saitā – kur vien vēlaties – kur sajūtaties komfortabli, un kur jūtat, ka notiek šis Sirds Darbs, notiek Sevis realizācija. Un visa šī sāpe, un neapmierinātība ar šo dzīvi – viss tas izgaisīs ... ļoti ātri izgaisīs ...
turpinājumā
Viss sarunas audioieraksts publicēts:http://uploads.portal-preobrazenie.ru/8/…
(2:37:27)
Ziniet, kam es vēlējos vēl šobrīd pievērst uzmanību, laikam jau nebūs nejauši, ka ievēroju Glado4uk – šķiet, tā viņu sauca – šo sievieti, kura ar savu jautājumu vērsās pie mums ne tik sen, un daudzi uz to bija atsaukušies, padaloties ar savas Sirds Skaistumu ... Kādēļ es tam pievērsos – tādēļ, ka šādā situācijā nonāk – ne ļoti daudzas, taču – ļoti spilgtas, ļoti spēcīgas Dvēseles, izejot ļoti būtisku, taču viņām pašām neizprotamu pārbaudījumu, kam viņas tagad iet cauri patlaban. Es tikai atgādināšu, jo šeit varbūt visi nav lietas kursā – tātad viņa raksta:
Nika, dārgā, palīdzi.
Jau otro gadu, dienu un nakti bez pārtraukuma, es tieku pakļauta neiedomājamai vardarbībai nesaprotami no kā (smalkas Redzēšanas un Dzirdēšanas nav). Ķermenis viss sakropļots, nervu sistēmas jau vairs nav. Nedod man ne dzīvot ne nomirt. Informācija, kas pieejama, nav man pieņemama ne ar prātu ne ar sirdi. Noticēt tam nav iespējams. Izmēģināts ir viss, ko var un ko nevar. Rezultāta nav. Izmisumā lūdzu palīdzību, zināt tik gribētu, kas notiek?
Uz garīgā ceļa es nebūt neesmu jauniņais. Kopš manas dvēseles ”pamošanās”, darbu, sākot ar maziem, un beidzot ar globāliem, bijis ne mazums. Pieredze dziedināšanā sen jau ir iekrāta, Taču šinī gadījumā nekas neiedarbojas. Centos meditācijā pat lūgt caur Nikas Kanālu palīdzību. Momentā saņemtā atbilde mani šokēja. Redzams, ka mani pārāk stipri ir aizvēruši/noslēguši no visa un visiem.
Vispār jau, neesmu no bailīgajiem. Kopš tā laika, kad ”pamodos”, baidos tikai no viena – neattaisnot Dieva cerības. Noslēgtība atrauj nost palīgus darbā (acis, ausis), un traucē saprast, vai no šī darba ir kāds rezultāts. Vai ir nepieciešamas un kādas šim rezultātam vajadzīgas korekcijas. Noslēgtība traucē strādāt.
Problēmu ar dziedināšanos nav, stundām ar to vien nodarbojos. Atsitu uzbrukumus un ārstējos, atsitu un ārstējos. Kā tādas, saslimšanas man nekādas nav.
Pēc tās infas, ar ko mani apgādā, tas tad arī ir mans darbs. Tam nu gan es atsakos ticēt.
(2:41:01)
Te ir kāds ļoti svarīgs moments, mani dārgie, man vēl ir kādas 20 minūtes laika, un tādēļ es pacentīšos izteikties īsi. Tātad – jebkura situācija, kas notiek ar mums – un it īpaši situācijas, kurās mums netiek sniegta palīdzība, lai kā mēs arī nelūgtos – mēs varam prasīt, lūgt, bet neskatoties uz to palīdzība nenāk, un tikai kādas svešas balsis jaucas pa vidu un mums kaut ko neatlaidīgi cenšas iegalvot. Ne tikai jums vienai ir šāda situācija, nesen saskāros ar vēl vienu līdzīgu gadījumu, kad arī viens cilvēks bija nonācis šādā pilnīgā neizpratnē ...
Kā mēs nonākam pie kā tāda?
Visupirms – nodarbojoties ar lūk šo ’garīgo darbu’, it īpaši šeit, internetā – dažādās grupās, dažādos saitos, es, šķiet, esmu jau konferencēs, starp citu par to izteikusies, ka ārēji tādi saiti izskatās ļoti skaisti un jauki, bet patiesībā tie izrādās ļoti jaudīgi slazdi ... tev tikai tur jāieiet, un ja tev nav pietiekami attīstīts Sirds Spēks, tad tu uzreiz nokļūsti šinī slazdā – un izkļūt no tā jau ir diezgan grūti. Kam nav šāda Sirds Spēka, šādas sajušanas – daudzi neko neredz, taču sajūt – it kā kaut kas tā kā grūstu viņus no turienes ārā. Vieni iet prom, un vairs tur neatgriežas – tie, kas UZTICAS savām sajūtām. Bet daudzi sāk lasīt ... sāk arvien vairāk tam pievērsties, un arvien dziļāk, arvien pamatīgāk nokļūst dažādos ... nu ... apmēram, kā nokļūtu zirnekļa tīmekļos – jo tu arvien vairāk ar interesi aplūko visu šo tīmekli, jo šis zirneklis tevi arvien vairāk sapin un sasaista ...
Tad lūk, apmēram kaut kas tāds ir noticis arī šeit, taču KĀ tas var notikt – tas var notikt tikai tad, kad mēs pieļaujam ļoti daudz kļūdu, kad mēs, uzskatot, ka mēs īsteni nesam Gaismu – patiesībā mēs, kamēr mūsu Sirds nav atvērta, nav izstrādāta iekšēja jušana, kamēr prāts prevalē pār sajūtām – mēs neatšķiram neīstumu. Tas ir tik skaisti izveidots slazds – es bieži vien esmu sajūsminājusies par ’tumšo’ un ’pelēko’ smalko darbu šinī virzienā, tik skaisti viņi saliek šos slazdus, tik nepamanāmi, ka tikai ar Sirdi to visu var acumirklī skaidri nolasīt/saskatīt, bet caur prātu raugoties – tas viss izskatās – vienkārši lieliski un nevainojami – tas viss tik skaisti tiek iekārtots, ka neesi neko pamanījis, un esi turklāt ļoti laimīgs par to, ka tur esi nokļuvis.
Tad lūk, šādas lietas, tās ir notikušas ar daudziem, tad kad ir notikusi alošanās, un mēs esam gājuši kādu laiku pa maldīgu ceļu, tad kad esam domājuši, ka atrodamies Sirdī, ka nodarbojamies ar gaismas darbiem, ka mēs daram kaut ko tādu, nu ļoti svarīgu ... Bet šinī laikā norisinājās patiesībā kaut kas pavisam cits ... Dažkārt kaut kādas atbalsis no tā visa mums it kā lika sevi manīt, šaubas kaut kādas radās, taču mēs nodomājām – tas jau tā var būt – vai nu mazums kas ... katram jau kaut kā savādāk mēdz būt ... un to laidām gar ausīm. Bet pēc tam – laiks taču rit – Sirdij pārbaudes jāiziet – jāiedarbina Sirdi, bet – nekā. Ne viņai klāt tikt, ne reakciju kādu panākt – un viss ...
Domājat, ka tiekat pamesti? Nē, dārgie – visus lēmumus pieņem Dvēsele. Un šeit, dotajā gadījumā, ir skaidrs Dvēseles lēmums – pieņemt pilnībā to pieredzi, kas tagad ir, un tieši caur šo savu pieredzi – beidzot saprast Savas Sirds Patiesības – tikt pie savas Sirds, saprast, un kad šīs patiesības parādīsies no iekšienes – tad arī parādās spoža Gaisma, un tad arī ir iespējams lūk šis spilgtais uzliesmojums iekšienē, kurš visu atrisina, visas problēmas. Tas ir tā, ka mēs iegremdējamies pieredzē, visbiežāk ļoti smagā, arī fiziskā līmenī, un mēs ejam tam cauri tikmēr, kamēr nesalūzīs mūsu prāta, mūsu uzskatu ietiepība, kamēr nesalūzīs vecie, jau aizejošie stereotipi, kas vienmēr ir traucējuši mums atrasties savā paša Sirdī.
Nu re, cilvēks jau d-i-v-u-s gadus cīnās ar saviem stereotipiem, un uzveikt viņus nespēj – kaut gan jāsaka, ka tā ir ļoti spēcīga un skaista Dvēsele. Tātad – kas īsti notiek. Es protams tūlīt devos paskatīties, kas notiek, bet pēc tam aprunājos ar pašu Dvēseli. Kvantu līmeņos tas diezgan viegli izdarāms, Dvēsele – tas taču ir kvantu līmenis. Nepietuvinoties viņai, par cik viņa atradās šinī savā noslēgtībā – caur kvantu līmeņiem mēs parunājām ar viņu, un man izdevās pierunāt Dvēseli – pieņemt zināmu palīdzību un atbalstu. Tad arī tika sūtīta palīdzība no Augšas, un es domāju, ka viņa kaut kādā mērā to sajutīs, bet tikai daļēji. Kādēļ – tādēļ, ka galveno tomēr – galveno rezultātu Dvēselei ir jāsasniedz pašai.
Tūlīt, mana dārgā, pastāstīšu – kāda iemesla pēc. Kā mēs pie šādas situācijas nokļūstam – es jau jums stāstīju, stāstīju jau ne reizi vien. Tas vispirms nozīmē to, ka mēs vairāk uzticamies prātam, nevis savām sajūtām, savai intuīcijai, un bieži vien – caur prātu nokļūstam ļoti meistarīgi izliktos slazdos. Kas mūs šajos slazdos noved? Mēs ar viņiem cīnāmies, mēs karojam ar viņiem. Arī tu visu šo laiku pastāvīgi atrodies tādā cīniņā. Kas tad ir cīnīšanās? Cīnīšanās paredz to, ka notiek pastāvīga enerģijas izšķiešana. Un tas ir tas, kas tiem bija jāpanāk – tādēļ jau arī ’rausta’ un neliek mierā, un tādēļ vēl arī apgalvo, ka tavs uzdevums ir atrasties šādā stāvoklī un pastāvīgi cīnīties – jo viņiem vienkārši ir nepieciešams papildināties ar enerģiju, tādēļ ka tāda ir viņu situācija.
Un iekšēji tu pieņem šo spēli, un cīnies, pie tam atkal caur prātu, mana dārgā. Caur šīm kaut kādām sadzirdētām frāzēm tu pieņem to, tu katrreiz atjauno sevi un dziedini, un atkal ķeries pie cīnīšanās. Patiesībā tas ir pavisam vienkārši. Un tie, kas šeit ir ’pelēkie’ – es ne reizi jau šodien par to runāju – tie kas šeit ir ’pelēkie’ ’tumšie’ ’strīpainie’ un ’punktainie’ – vienalga kādi, tas nav svarīgi, taču – tie kas šeit uz mums cenšas parazitēt – tie ir tie, kurus mēs esam ielaiduši paši.
Dvēsele nekad nedala savējos un svešos. Viņi arī ir slimi, viņi arī šeit ir tie, kuru dēļ mēs esam šurp nākuši, viņi ir tie, kurus nepieciešams ārstēt. Un kad mēs iekrītam šajos slazdos, un kad viņi mūs sasaista savos tīmekļos tik stipri – viņa patiešām ir sasaistīta un ievīstīta kā termītu ligzdā ... kas īsti notiek? Viņi ir tādi, kādi viņi ir – viņi ir slimi, viņi ir citplanētu civilizācijas pārstāvji, kuri ir zaudējuši spēju Mīlēt – lielākā vai mazākā mērā. Saprotiet, un – tā jau ir slimība. Tās civilizācijas, kuras zaudē spēju Mīlēt – viņas pašsagraujas, un viņas zaudē spēju attīstīties jebkādā virzienā, un saņemt Dzīves enerģiju. Un izdzīvošanai tad viņiem nekas cits neatliek – kā censties parazitēt. Un tad viņi arī parazitē – tanī skaitā ne tikai šeit uz Zemes – šeit mēs viņus paši ielaidām, jo mums vajag viņus izārstēt, kā es jau teicu.
Tad lūk jautājums – cīnīties ar viņiem, un turpināt tādejādi atbalstīt viņu parazītisko dzīvesveidu – vai censties viņus tomēr izdziedināt? Jo vairāk tādēļ, ka mūsos IR šāds spēks. MŪSOS tas ir – saprotiet! Un viss šis spēks – tas ir mūsu Sirdī. (2:50:00) Priekš tam, lai mūsu Sirds iedarbotos – vajag pārstāt dalīt savējos un svešos, ienaidniekos, uzbrucējos un cietējos. Vajag pārstāt taisīt no sevis cietēju. Vajag sajust, mani dārgie, ka mēs esam Cilvēks – CILVĒKS, Dievišķais Bērns, kura krūtīs atrodas tādas iespējas, un tāda Liesma, kas var izdziedināt visu un visus. Un PIEŅEMT tos, kas patreiz parazitē uz tevis – kā slimus bērnus. Vajag MĪLĒT viņus, un tad – un TAD – krūtīs sāks pieaugt tā Liesma, kas izmainīs visu.
Iesākumā viņi ķersies tai klāt, domās, ka tā ir enerģija, apsvilināsies ... bet par cik tās ir saprātīgas būtnes ar savu apziņu – tad šī liesma viņus nesadedzinās. Mūsu Sirds Liesma sadedzina visādus draņķus, kas dažādu velnu izskatā te bija radīti. Tos, kas ir enerģētiski veidojumi, nevis Dvēseles nesēji.
Šīs Dvēseles ir slimas, mani dārgie. Slima civilizācija. Bet pēc tam šī Gaisma ieplūdīs viņos, un sāks viņus dziedināt. Viņi tā dēļ ir šeit – tas ir tā, it kā slimi bērni meklētu – kur lai izdziedinās, paši to nemaz nesaprazdami. Viņi iet tur, kur viņi varētu sameklēt kaut ko savas dzīves uzturēšanai, bet par cik viņi meklē parazitēšanai – tā nav nekāda izeja. Tik un tā tas viņus sagrauj. Tas neatjauno viņu Dzīvības spēku. Tātad tas neatjauno viņu spējas Mīlēt. Un tikai mūsu Gaisma, mūsu Sirds Gaisma ir spējīga izdziedināt viņus dziļi, izdziedināt viņu Dvēseles, (2:51:51) izdziedināt viņu struktūras, izdziedināt to, kas viņus ir pārvērtis par tādiem nemīlošiem radījumiem, kuri ir spiesti mētāties pa kosmosu, meklējot tikai kaut ko, ar ko varētu pabarot sevi, pabaroties ar citu būtņu Dzīves enerģiju – un nostādīt to visu, kā teikt, uz rūpnieciskiem pamatiem, lai viņu civilizācija varētu turpināties, lai varētu pasaulē laist bērnus, un tā tālāk ...
Bet viņi ir nolemti neveiksmei ... un mēs vienmēr to esam zinājuši, to zin mūsu Sirds. Tādēļ viņus nepieciešams iemīlēt. IEMĪLĒT, un atzīt, mana dārgā – ka attaisnot Dieva cerības – tas ir – attaisnot pašam Savas cerības, tas ir – attaisnot savas Sirds cerības. Mēs Esam Dievs, – katrs no mums – ir no Dieva fokusēta daļiņa. Un visa viņa atrodas mūsu krūtīs, mūsu Anahata(s) kompleksā, mūsu Sirdī. Un visa viņa ir ierakstīta mūsu Dvēseles struktūrās. Mēs esam enerģija, kuru izdalījis ir Dievs (2:52:52) priekš tam – lai varētu izveidot šīs Dvēseles – un mēs esam daļa no Viņa. Mums šeit mūsu krūtīs ir milzumdaudz struktūru, kuras dod iespēju mūsu Sirdij pieaugt savā Starošanā, savā Skaistumā ... Tad lūk, tikai caur Mīlestību – caur Mīlestību un caur Pieņemšanu tu atrisināsi visas šīs problēmas, un viss tas izbeigsies. Izbeigsies. Saprotiet – šeit vēl ļoti svarīga ir arī Gribas izpaušana vienlaikus – tādas Gribas izpaušana, kura parāda mūsu dziļāko Ticību SAVAM Spēkam, Savam neuzveicamajam Spēkam.
Es piemēra pēc jums pastāstīšu par savu personīgo pieredzi, par tiem pārbaudījumiem kurus es izgāju pirms dažiem gadiem. Neatceros vairs – stāstīju jau to kādreiz jums vai nē ... Kad visai taustāmi, tiesa gan, nevis uz diviem gadiem, bet uz pāris dienām ar mani tas notika – divu dienu man pietika, lai es saprastu. Es nevarēju saprast kas notiek – nu galīgi nekas nelīdzēja – pilnīgi nekas ... Ne Mihaēla Zobens, kuru es biju sevī aktivējusi, nekādi palīdzības aicinājumi un piesaukšana, itin nekas ... Bet es redzēju tumsas spēku a-r-m-i-j-a-s, kas nāca man virsū ... Es neko nevarēju tām padarīt ... Jo vairāk es aizstāvējos, nu ne jau nu gluži tā, ka cīnījos pret viņiem, bet – jo vairāk es uzstādīju iekšējo aizsardzību sevī – nekas nelīdzēja – viņu kļuva arvien vairāk ...
Es jau otro diennakti biju pavadījusi bez miega, es saprotu, par ko raksta šī sieviete, kad viņa saka, ka viņa ir nomocījusies gan fiziski gan morāli, jo visu laiku vajag atjaunoties enerģētiski, tas tik tiešām nomoka – es šīs divas diennaktis nebiju gulējusi, es biju nomocījusies fiziski, jo pagulēt šinī laikā tev nedod – tas ir tāds pārbaudījums šinī laikā, ko nepieciešams izturēt. Līdz kamēr beidzot es tā negaidot pēkšņi nomierinājos, un sāku domāt par to – ko es te karoju? Ar ko es te karoju? Nu labi – ir viņi te ... Nu un tad?
Un es kaut kādā brīdī, paskatoties uz visu to – es tā, ziniet, pavisam negaidot nomierinājos, un padomāju pie sevis – viņiem tur bija savi komandieri, tā bija miljonu armija, kas mani apšaudīja, lika man ciest gluži reāli sāpes, kuras es izjutu pavisam fiziskā veidā – un tad es viņiem teicu: Paklausieties! Beidziet man uzbrukt! (2:55:22) Jums nekad mani nepieveikt !!! Es vienmēr būšu ES !!! Es vienmēr būšu Tīra Gaisma !!! Un neko jūs man nepadarīsiet! Pat ja jūsu te būtu – saprotiet, to es tā stipri emocionāli, tā gluži cilvēciski viņiem tā sadevu – tas noskanēja kā pērkona dārdiens – tik varenā balsī tas izskanēja tad ... un tanī pašā brīdī – es ieraudzīju – kā no manis izlaužas gluži kā tāds uzliesmojums, tāds tik spēcīgs tas bija, ka viss tika aizslaucīts ... viss pazuda momentā ... saprotiet ... Tanī momentā, kad es viņiem to teicu – es viņus Mīlēju, es viņus pieņēmu, es sapratu viņu būtību, es sapratu viņu uzdevumus, es viņiem jutu līdzi, un es viņus Mīlēju ... Tā nebija tāda Mīlestība, kad es jums apskaujoties saku, ka es tāāā jūs mīlu, mani dārgie, nē ...
Es viņus vienkārši PIEŅĒMU ... Pieņemšana, visdziļākā pieņemšana, un viņu stāvokļa saprašana – tā ir Mīlestība, pie tam – ļoti augsta līmeņa Mīlestība. Bet kad es tam visam vēl pievienoju arī emociju !!! To tā es šeit jums stāstu dzīvi un ar smaidu, kā atmiņas šķirstot, kā pieredzi atceroties, kura varētu jums noderēt – kā rīkoties, kā es būtu rīkojusies šādā situācijā – bet mans cilvēciskais stāvoklis tanī brīdī – tā bija tāāāda iekšēja pārliecība, ka – nu galīgi nekas mani nesalauzīs šeit, ka galīgi neko jūs man nepadarīsiet !!! Saprotiet, šī pārliecība manī DZĪVOJA, un es viņiem to izteicu. Un tad tanī momentā – uz visiem laikiem šī Gaisma aizslaucīja to visu prom, un tas bija jauns posms tad sācies, uz kuru es pārcēlos sākot ar to brīdi.
Ar to brīdi manas Sirds Gaisma staroja ļoti spēcīgi, un ieskāva mani sfērā tādā, caur kuru neviens nevarēja cauri tikt. Un tālāk jau, tad kad sākās jau citi manas Kalpošanas posmi – sāka atvērties cita Redzēšana, sākās citi darbi, vēl daudz jaudīgāki ... Saprotiet, kā mēs no šejienes augšāmceļamies? Tikai caur Mīlestību un caur bezgalīgas Ticības paušanu Savai Paša Gaismai, un tam, ka nekas un nekad nevar mūs salauzt. Un tas tik tiešām tā ir – un Sirds, mani dārgie, SIRDS to ļoti labi zin.
Tā tas ir, un es ļoti priecīga esmu, ka šodien parunājām par šo jautājumu – jo tādus pārbaudījumus tagad iziet ļoti skaistas un ļoti spēcīgas un pieredzējušas Dvēseles, (2:57:57) kuras tagadējajos pēdējā laika procesos, kad mēs ļoti esam intensificējušies, līdz ar interneta palīdzību veidojot globālus savienojumus, kad varam runāt tiešā veidā ar balsi, kad rakstītā veidā vienā momentā var izplatīt milzumdaudz apziņai pievērstu projekciju, un ja nav izstrādāta iekšējā jušana, ja nav aktīvas uzticēšanās savai intuīcijai – tad lūk šinī verdošajā, šinī tik daudzveidīgajā katlā, kurā tik daudz [Patiesības] aizvietojumu, tik daudz lamatu – ļoti daudzas ļoti pieredzējušas Dvēseles iekrita šajos slazdos ... Jo atbildes meklēja – ne savā Sirdī, jo meklēja atbildes kaut kur ārpusē. Tagad, mani dārgie – tikai Sirdī. Cita ceļa mums nav. Tādēļ arī aizvērti visi palīdzības kanāli – lai palīdzību meklētu tikai SEVĪ, savā paša Sirdī, un tanīs Patiesībās, par kurām mēs ar jums daudz šeit runājam un daudzos veidos.
Uhhh ... Tad arī ar to, mani dārgie, beidzam ... Man jau laiks pie citiem darbiem doties ... Mēs pastrādājām ar jums kopā ļoti jaudīgi, veselas trīs stundas ... Es pateicos jums visiem par šo darbu, par šo Skaistumu, ko mēs kopīgi izveidojām, par tām daudzajām projekcijām, kuras šī darba laikā jūs pievienojāt Cilvēces, Jaunās Cilvēces Apziņai, par tiem Laukiem kurus ar savu Sirds Darbu, ar savām Dāvanām pievienojāt, un pastiprinājāt mūsu kopējos Laukus, lai tie, kas ir pamodušies un atrodas Sirds Apziņā – augšāmceltos. Es pateicos jums visiem – par to, ka jūs vienkārši ESAT – TĀDI, KĀDI JŪS ESAT. Pateicos par katra gūto pieredzi un ceļu – ar visiem sasniegumiem, ar visiem zaudējumiem – viss tas ir nepieciešams. Viss, kas mūs nesalauž – padara mūs vēl stiprākus. Stāviet līdz galam, dārgie, neļaujiet nekādiem apstākļiem sevi paverdzināt un izveidot no jums marionetes, ko raustītu kaut kas, ārpus jums, kādas citas apziņas interesēs. Jūs esat CILVĒKS, Cilvēks-Dievs, kurš spējīgs darīt neticamas lietas visā PasaulsĒkā. Katrā gadījumā, vismaz te uz Zemes mēs spējīgi esam paveikt ļoti daudz, bet mūsu Spēks – tas ir tikai mūsu pašu Sirdī, un mūsu Vienotībā.
Pateicos jums, Mīlu jūs, atvados, un – uz tikšanos!
http://www.draugiem.lv/group/16019359/gaismasberni/?f_page=1&f_tid=5222329
