Gaismas domas no Kristīnes Mucinieces
Gaisma bez robežām–
cilvēka patiesā būtība.
Mēs esam SAVAS dzīves
Meistari.
Cilvēku dzīvēs tagad notiek
izmaiņas. Cits tās sajūt, cits vēl ne. Tās var būt gan fiziski izjūtamas
izmaiņas mūsu ķermeņos, gan arī garīgas izmaiņas mūsu apziņā. Pēkšņas sāpes,
nogurums, viegli reiboņi, līksmes momenti, kas mijās ar straujiem apātijas
brīžiem, nervozums, ātras dusmas, kuras pēkšņi nomaina prieks, it kā nekas
nebūtu bijis, utt., utt. Vienu vārdu sakot nesaprotamas un diskomfortu radošas
norises, kas visticamāk rada jautājumu– kas ar mani notiek?
Šādos brīžos nevajag tam ļaut sevi
pārņemt un iedziļināties, bet uztvert to, kā absolūti normālu parādību savā
transformācijas procesā. Mēs maināmies. Un tas ir pilnīgi normāli. Mainās Zeme.
Un šie procesi atstāj ļoti spēcīgu iespaidu uz mums, gribam mēs to vai
negribam. Cits šīs izmaiņas pārdzīvo ļoti spēcīgi, kāds cits tās izjūt vieglāk.
Tāpēc, lai mēs tās pārdzīvotu pēc iespējas vieglāk, ir jāmaina mūsu attieksme
pret notiekošajiem procesiem. Viss notiek pareizi un tas ir jāuztver ar prieku.
Meklējam un iesaistāmies nodarbēs, kas liek kustēties un rada prieku, paceļ
vibrācijas– staigāt, uzturēties pēc iespējas vairāk dabā, svaigā gaisā,
dziedāt, dejot, apmeklēt pozitīvus pasākumus, pēc iespējas samazināt treknu ēdienu
daudzumu uzturā, vairāk ēst svaigus dārzeņus un augļus, dzert tīru ūdeni. Radam
neatkarīgu prieku SEV PAŠAM! Neiesaistot un neliekot mākslīgi priecāties
citiem. Prieks SEV! Tad šīs transformācijas notiek harmoniskāk un katram
atbilstoši, neļaujot ieslīgt apātijā.
Jau
tagad pasaule ir tik ļoti mainījusies, ka daudzas lietas vairs nestrādā tā kā
tas bija pierasts iepriekš. Mēs atrodamies Jaunajās enerģijās, vecās enerģijas
ir aizgājušas, un vecajām sistēmām un lietām vairs nav šo enerģiju atbalsta,
tāpēc arī daudz kas vairs nestrādā. Tas attiecās uz visām mūsu dzīves sfērām.
Tas rada satraukumu un stresu– mēs nesaprotam kas notiek.
Vecajam
ir jāaiziet. Tas paņem sev līdz ļoti daudz no mūsu dzīvēm. Vai mēs to gribam,
vai negribam. Tas radīs satraukumu, jo aizies arī tādas lietas, ko mēs neesam
gatavi atdot. Taču mums ir jāsaprot, ka– lai arī cik sāpīgi, nepatīkami vai
satraucoši ir zaudēt veco un pierasto– jaunais nāk ar NEIEROBEŽOTĀM iespējām
mūsu turpmākajai dzīvei.
Pašreiz
mums to ir grūti saprast, jo to, ko nevar aptaustīt ir grūti izprast! Bet tāpēc
mēs tagad esam te un tagad, lai apzinātos un izprastu un KATRS SEV to varētu
atvērt– šīs iespējas, šīs zināšanas, šo pārticību, šos sapņus– ienest un
realizēt SAVĀ dzīvē. Tikai un vienīgi SAVĀ!
Līdz
ar vecajām enerģijām aiziet arī vecais domāšanas veids. Un tāpēc paliek arvien
grūtāk. Iesākumā. Jo sapratne par lietu kārtību MŪSU dzīvēs mainās līdz pašiem
pamatiem. Tas it kā sākumā pat izsit pamatu mums zem kājām. Mums vismaz tā
liekas. Tas būtu tā, it kā putnēns mācītos lidot– pirmo reizi atstājot ligzdu.
Tāpat ir ar mums. Mēs esam gaisā– ligzda aiz muguras– nākamais nosēšanās
punkts tālu priekšā. Nekas cits neatliek, kā uzņemties atbildību pašiem.
PAŠIEM! Katram par SEVI! Jo viss ir mūsos. Viss jau tur ir iekšā. Jaunās
enerģijas to visu atbalstīs un ļaus visam piepildīties brīvi un neiedomājami
skaisti. Tāpat kā gaisa straumes putnēnam. Tās ies savu ceļu, taču vienmēr
putnēnu atbalstīs, ja viņš tām uzticēsies. Viņam neviens nav to mācījis, bet
viņš ZINA, ka tā būs. Un arī mēs visi ZINĀM. Iekšēji savās sirdīs.
Gaismas domas no Kristīnes Mucinieces
