ceturtdiena, 2014. gada 30. janvāris

Kādai būtu jābūt mūsu uzvedībai attiecībā pret citiem

Sveša vide ļoti bieži izsit no sliedēm pat tādu cilvēku, kas sasniedzis iekšējo harmoniju. Ir jācenšas pēc iespējas izvairīties no šādas svešas, agresīvas vides. Taču, lai kādā sabiedrībā jūs nokļūtu , lai kāda atmosfēra ap jums valdītu, centieties ievērot noteikumus, kas regulē uzvedību starp cilvēkiem, noteikumus, kas jums palīdzēs saglabāt sevi jebkurā situācijā.

1.Neielaidieties strīdos, jo strīds ir agresijas veids. Šādā situācijā cilvēku visvieglāk izsist no sliedēm, jo strīdā viņš tiek piespiests atklāt sevi, kontaktēties, bet tas agresoram ļauj viegli ielauzties otra cilvēka apziņā.
2.Neatbildiet uz apvainojumiem. Tādejadi jūs šo apvainojumu neitralizēsit, tas no jums atlēks un atgriezīsies pie sava autora.
3.Neuzbrūciet, neesiet agresīvi. Tādejādi ietaupīsit enerģiju, neizšķiediet sava „es” spēkus.
4.Neatbildiet uz jautājumiem, kas uzdoti ļaunā nolūkā. Atceraties, ka ir graujoši un radoši jautājumi. Kā pirmos atšķirt no otrajiem? Ziniet, ka cilvēki, kas jūs patiesi saprot, jautājumus faktiski neuzdod. Ja arī uzdod, tad ļoti maigā veidā- pa pusei jautājoši , pa pusei apstiprinoši. Cilvēks, kas uzdod radošu jautājumu, netiecas ietekmēt jūsu domu gaitu, necenšoties to ievirzīt citā, svešā gultnē. Turpretī graujoša jautājuma mērķis ir jūs samulsināt. Tas tiek uzdots, lai jūs apspiestu, lai jūsu domu gaitu pakļautu citam cilvēkam. Neatbildiet uz šādiem jautājumiem, neielaidiet tos savā apziņā , un tad tie veltīgi nenodarbinās jūsu domas un neizsūks jūsu spēkus.
5.Mācieties piedot. Agresīvās vides uzbrukumus kā bumbiņu atsitiet ar savu labestību, neuzķeraties uz agresijas āķa. Piedodiet agresoram, jūs ar savu piedošanu viņu neitralizēsiet, nepieļausiet viņa agresiju pret sevi.
6.Nekad neesiet augstprātīgi pret apkārtējo pasauli, pret apkārtējiem cilvēkiem.
7.Vienmēr atvainojieties , ja jums nav taisnība. Atvainojieties arī tādā gadījumā, ja uzskatāt, ka jums ir taisnība, jo ar atvainošanos, ar nožēlu jūs likvidējat aplamu ievirzi, negatīvas domas un jūtas, bet tātad arī slimības. Vienlaikus neesiet iecietīgi pret ļaunumu, tikumisku pagrimumu un graušanu, kā ar cirvi nocērtiet to visu no savas dzīves, neatzīstiet šīs parādības, neļaujieties to varai.
8.Nedomājiet sliktu par citiem un nenosodiet viņus. Nosodīšana, tenkas, tukšvārdība, izsmiekls un vēl jo vairāk gānīšanās par kādu ir nešķīstība un netikums, tie ir gruži jūsu dvēseles tīrajā traukā. Nesaduļķojiet šā trauka saturu, nenotraipiet savu dvēseli, lai tā izstaro tīru gaismu un apmirdz jūs no iekšpuses.
9.Ja jūtat , ka varat kādam palīdzēt , dariet to. Taču  savu palīdzību neuzspiediet. Ja esat palīdzējuši, pēc tam nepārmetiet palīdzības saņēmējam, neprasiet pateicību, nevienam nelielieties, ka esat palīdzējuši. Iegaumējiet : patiesi labs darbs vienmēr tiek darīts nemanāmi, bet atalgojums vienmēr ir redzams un vienmēr nāk. Tikai jūs to ne vienmēr saprotat.
10. Neaizmirstiet pateikt paldies cilvēkiem – izrādot pateicību, dvēsele aug un attīrās.

11. Nekad nepiesavinieties sveša darba rezultātus. Atcerieties, ka zaglim agri vai vēlu viss tiks atņemts. Bet dāvinātājs arī pats saņems nenovērtējamu velti.
12. Nekad neuzbudinieties – vienīgi savaldība un miers būs vislabākā aizsardzība.

 Ja iemācīsities izpildīt šos noteikumus, jūs izkļūsiet no agresīvās vides, izvairīsieties no apspiešanas un pakļaušanās, no manipulēšanas ar jūsu apziņu. Neļaujiet nevienam iespiesties savā dvēselē, savā apziņā, uz ļaunu neatbildiet ar ļaunu, uz apvainojumu ar apvainojumu – un sabiedrības negatīvajai ietekmei pār jums nebūs varas.