Gaismas domas no Kristīnes Mucinieces
"Gaisma bez robežām- cilvēka patiesā būtība" (turpinājums)
Kā dzīvot Jaunajā laikmetā?
Kā dzīvot bez ierastās Vecās
enerģijas, veciem ieradumiem, veciem uzskatiem, bez ierobežotās domāšanas, bez
rāmjiem, ko uzlikām paši sev caur sabiedrības kopumu un dažādām sistēmām?
Brīvi!
Neatkarīgi! Pasakaini skaisti un viegli! Atbrīvoti. Caur sajūtām. Starojot!
Mīlot sevi!
Neatkarība,
brīvība, Mīlestība pret sevi un SAJŪTAS– tās ir lietas, kas strādā šajā
Jaunajā laikmetā. Sajūtas ir ļoti svarīgas! Tās ir sirds radītas, lai mēs spētu
radīt, lai spētu izvērtēt sirds līmenī vai tas, vai cits ir nepieciešams manā
dzīvē. Tikai un vienīgi manā dzīvē. Sajūtas vibrē sirdī un tas ir rādītājs
atbildei! Iepriekš nosauktās lietas ir tās, kas tiks atbalstītas. Kas ir
neierobežotā daudzumā. Kas ir nākotnes dzīves pamats.
Kas
mums to neļauj izbaudīt?
Prāts!
Tas
ir jānoliek otrajā plānā. Mēs to nevaram izslēgt. Cilvēks nevar prātu izslēgt!
Jo radīšanas procesā tas nav bijis paredzēts. Tāpēc cilvēks ir tāds– ar prātu.
Taču cilvēks var prātu nomierināt. Cilvēks var atteikties spēlēt prāta spēles,
jo prāts to ar mums dara. Spēlē ar cilvēku spēles, novirzot mūs no mūsu
brīvības, no dzīves, kas ir piepildīta ar Mīlestību.
Kas
notiek, ja mēs prātu noliekam otrā vietā? Priekšplānā iznāk sirds. Un tajā mēs
glabājam visu! Tas ir daudz vairāk nekā glabā prāts. Tās ir neierobežotas
zināšanas, tā ir neierobežota Mīlestība, tā ir neierobežota pārticība, tie ir
piepildīti sapņi bez robežām!
Prāts
mūs paverdzina. Mēs esam prāta vergi. Tiklīdz mēs izvirzām sev sapņus– prāts
sāk analizēt– vai esmu to pelnījis? Kas notiks, ja tas neizdosies? Ja kāds no
tā cietīs? Ja es zaudēšu naudu? Ko teiks citi? Simtiem jautājumu un atrunu. Un
mūsu sapnis tiek nolikts arvien tālāk un tālāk kādā citā vietā, tālu no mūsu
sirds. Mēs pat nepamēģinām to piepildīt! Šādi aizejošie sapņi paņem sev līdz
ļoti daudz mūsu enerģijas, tādējādi padarot mūs arvien vājākus un vājākus. Mēs
pamazām iznīkstam, izčākstam, samierināmies it kā ar likteni!!! Bet kas
patiesībā notiek? Prāts tur mūs ieslodzītus rāmjos, ko esam spējīgi nojaukt ar
vienu vienīgu NODOMU! Būt brīvam, neatkarīgam SAVAS dzīves piepildītājam–
Radītājam! Un prāts no tā ļoti, ļoti baidās...
Kā mēs varam prātu nomierināt?
Ar
Klusumu, Dabu un Gaismu. Katrs PATS! Ja ģimene nav tam gatava– nespiežat
viņiem to pašu darīt ar varu! Tiklīdz līdzsvarosieties paši– ģimenes sajutīs.
Viss mainīsies. Daudzas situācijas
mainīsies, bet jāatceras, ka būs jābūt gataviem arī daudz ko atlaist– vecajām
lietām ir jāaiziet, zemajām vibrācijām līdz ar tām.
Jo
vairāk laika pavadīsim klusumā, jo mēs labāk sadzirdēsim ko saka mūsu Dvēsele,
ko mēs nesam savā sirdī. Daba līdzsvaro– viegli, nejūtami, bet ļoti spēcīgi.
Ejam laukā, staigājam, braucam ar riteņiem, atrodam skaistas vietas, ainavas,
kas priecē un kur jūtamies labi. Uzturamies tajās un ļaujam dabai mūs
līdzsvarot.
Gaisma, savukārt, dziedina un sakārto, gan
ķermeni, gan visu Smalkajos plānos.
Pats
galvenais– mainām pret prātu attieksmi! Neļaujam prātam spēlēt spēles! Klausām
savu sirdsbalsi. Tā nerunās skaļi. Tā būs klusa balss. Tā nekad neuzbāzīsies,
bet vienmēr pateiks un norādīs uz pareizo ceļu vai atbildi. Prāts neliks mieru,
analizēs, muļķos... uzvedīsies skaļi...
(turpinājums sekos)
Gaismas domas no Kristīnes Mucinieces
