otrdiena, 2014. gada 21. janvāris

K.M."Gaisma bez robežām- cilvēka patiesā būtība" (turpinājums)

Gaismas domas no Kristīnes Mucinieces

"Gaisma bez robežām- cilvēka patiesā būtība" (turpinājums)
Kā dzīvot Jaunajā laikmetā?

            Kā dzīvot bez ierastās Vecās enerģijas, veciem ieradumiem, veciem uzskatiem, bez ierobežotās domāšanas, bez rāmjiem, ko uzlikām paši sev caur sabiedrības kopumu un dažādām sistēmām?

Brīvi! Neatkarīgi! Pasakaini skaisti un viegli! Atbrīvoti. Caur sajūtām. Starojot! Mīlot sevi!

Neatkarība, brīvība, Mīlestība pret sevi un SAJŪTAS– tās ir lietas, kas strādā šajā Jaunajā laikmetā. Sajūtas ir ļoti svarīgas! Tās ir sirds radītas, lai mēs spētu radīt, lai spētu izvērtēt sirds līmenī vai tas, vai cits ir nepieciešams manā dzīvē. Tikai un vienīgi manā dzīvē. Sajūtas vibrē sirdī un tas ir rādītājs atbildei! Iepriekš nosauktās lietas ir tās, kas tiks atbalstītas. Kas ir neierobežotā daudzumā. Kas ir nākotnes dzīves pamats.

Kas mums to neļauj izbaudīt?



Prāts!
 Tas ir jānoliek otrajā plānā. Mēs to nevaram izslēgt. Cilvēks nevar prātu izslēgt! Jo radīšanas procesā tas nav bijis paredzēts. Tāpēc cilvēks ir tāds– ar prātu. Taču cilvēks var prātu nomierināt. Cilvēks var atteikties spēlēt prāta spēles, jo prāts to ar mums dara. Spēlē ar cilvēku spēles, novirzot mūs no mūsu brīvības, no dzīves, kas ir piepildīta ar Mīlestību.

Kas notiek, ja mēs prātu noliekam otrā vietā? Priekšplānā iznāk sirds. Un tajā mēs glabājam visu! Tas ir daudz vairāk nekā glabā prāts. Tās ir neierobežotas zināšanas, tā ir neierobežota Mīlestība, tā ir neierobežota pārticība, tie ir piepildīti sapņi bez robežām!

Prāts mūs paverdzina. Mēs esam prāta vergi. Tiklīdz mēs izvirzām sev sapņus– prāts sāk analizēt– vai esmu to pelnījis? Kas notiks, ja tas neizdosies? Ja kāds no tā cietīs? Ja es zaudēšu naudu? Ko teiks citi? Simtiem jautājumu un atrunu. Un mūsu sapnis tiek nolikts arvien tālāk un tālāk kādā citā vietā, tālu no mūsu sirds. Mēs pat nepamēģinām to piepildīt! Šādi aizejošie sapņi paņem sev līdz ļoti daudz mūsu enerģijas, tādējādi padarot mūs arvien vājākus un vājākus. Mēs pamazām iznīkstam, izčākstam, samierināmies it kā ar likteni!!! Bet kas patiesībā notiek? Prāts tur mūs ieslodzītus rāmjos, ko esam spējīgi nojaukt ar vienu vienīgu NODOMU! Būt brīvam, neatkarīgam SAVAS dzīves piepildītājam– Radītājam! Un prāts no tā ļoti, ļoti baidās...


Kā mēs varam prātu nomierināt?
Ar Klusumu, Dabu un Gaismu. Katrs PATS! Ja ģimene nav tam gatava– nespiežat viņiem to pašu darīt ar varu! Tiklīdz līdzsvarosieties paši– ģimenes sajutīs. Viss mainīsies. Daudzas  situācijas mainīsies, bet jāatceras, ka būs jābūt gataviem arī daudz ko atlaist– vecajām lietām ir jāaiziet, zemajām vibrācijām līdz ar tām.

Jo vairāk laika pavadīsim klusumā, jo mēs labāk sadzirdēsim ko saka mūsu Dvēsele, ko mēs nesam savā sirdī. Daba līdzsvaro– viegli, nejūtami, bet ļoti spēcīgi. Ejam laukā, staigājam, braucam ar riteņiem, atrodam skaistas vietas, ainavas, kas priecē un kur jūtamies labi. Uzturamies tajās un ļaujam dabai mūs līdzsvarot.

 Gaisma, savukārt, dziedina un sakārto, gan ķermeni, gan visu Smalkajos plānos.


Pats galvenais– mainām pret prātu attieksmi! Neļaujam prātam spēlēt spēles! Klausām savu sirdsbalsi. Tā nerunās skaļi. Tā būs klusa balss. Tā nekad neuzbāzīsies, bet vienmēr pateiks un norādīs uz pareizo ceļu vai atbildi. Prāts neliks mieru, analizēs, muļķos... uzvedīsies skaļi...


(turpinājums sekos)
Gaismas domas no Kristīnes Mucinieces