otrdiena, 2012. gada 19. jūnijs

Saulgriežu Uguns rituāls


Saulgriežu Uguns rituāls

Saulgrieži ir Saules un Zemes svētki. Mēs vienmēr gaidām Saules tuvošanos.
Saule ir mūsu sistēmas sirds telpas zīmju simbolā. Viņa šajā brīdī ir mums vistuvāk laika spēlē. Vistuvāk mums – Zemei.
Brīdis, kad mēs varam būt kopā, uzlikt rokas uz savas sirds un sajust gaismu.
…Tad mēs ieejam cauri vārtiem Saules aplī, izsijājamies caur viņas zelta sietu –
esam vienoti, esam visur, esam viss – GAISMA.
„Gaismu sauca, Gaisma ausa,
Augšup cēlās Gaismas pils”.

Šī pils ir katram sirdī. Mēs šeit sanākam, lai sauktu. Un Gaisma vienmēr atsaucas saucējam.
Veraties Māras vārti, skani Saules skanda!
Mums gribētos pavadīt šo stipro laiku kā svētkus tā viegli, bez īpašiem noteikumiem,  ar tautas dziesmu, sauli, ugunskuru, ar līgotnēm, dažām latvju rotaļām un galvenais – ar kopā būšanas prieku. Jums arī? – tad mēs Jūs gaidām, lai saplūstu Mīlestībā.

Uguns rituāla norises vieta- Kocēnu pagasts, viesu māja ”Straupnieki” (skat. http://visit.valmiera.lv/categories-lv/vietas-pasakumiem/valmieras-apkartne/kocenu-novada/brivdienu-maja-straupnieki)
Ierašanās laiks 21. jūnijā no plkst. 19:00 (Šogad vasaras saulgriežu kulminācijas brīdis būs plkst. 20:00 vakarā, precīzāk - plkst. 20:16) Uguns rituālu sāksim plkst. 21:00
Līdzi ņemšanai: lāpa, našķi, uguns rituālam var ņemt līdzi griķus, miežus u.c. graudaugus. 
 
Lūdzam ierasties tos, kuri sajūt un saprot centrs Balti lapā atspoguļotās idejas un, uzdodot sev jautājumu par dalību, sirds saka nepārprotamu „jā”. Šis nav paredzēts kā masu pasākums.
   
Vairāk informācijas par norises laikiem un programmu mūsu mājas lapā
Vēstules pielikumā  noderīgi uguns rituāla teksti
Mīlestībā, centrs BALTI


TEKSTI UGUNS RITUĀLAM

Saules rīti, Dieva rīti, zīmju zīmēm izrakstīti.
Es lasīju tās zīmītes, ko saulīte atsūtīja –
Še krustiņis, tur krustiņis, vidū balta atslēdziņa.
Nāc nākdama, tu, meitiņa, visi Gari tevi gaida;
Visi gari tevi gaida, Saules ziedu atnesot.
Nu atnācu, attecēju, nu sakūru Uguntiņu,
Lai ziedēja Zelta puķe deviņiem’i zariņiem;
Lai ziedēja Saules puķe līdz pašām’i debesīm.
Uguns puķe - Zelta puķe, visu grieza labumā,
Uguntiņa – Dzirkstelīte, visa laba devējiņa,
Uguntiņa Māmuliņa visam deva svētībiņu –
Silda manu augumiņu, tīra manu dvēselīt’,
Silda visu pasaulīti, tīra visu pasaulīt’ –
Lai sadega nelaimīte kā uguņa dzirkstelīt’Nava, nava Dieviņš tālu, kā bij tālu bāleliņi –
Še gūlos’i, še cēlos’i, zem Dieviņa kājiņām.
Lūdzu Dievu, lūdzu Laimu, abus divus mīļi lūdzu;
Dievam lūdzu veselību, Laimai lūdzu labu mūžu.
Dod, Dieviņ’i kalnā kāpt’i, ne no kalna lejiņā;
Dod, Dieviņ’i otram dot’i, ne no otra mīļi lūgt’i.
Met, Dieviņ’i, zelta krustu pār šo visu Tēvu zemi,
Lai nenāca sveša salna mūsu Tēvu zemītē.
Pildi, Dieviņ, šo vietiņu, mūsu dārgu Tēvu zemi,
Kā piepildi pavasari pilnas upes, ezeriņus.
Noriet saule vakarā, zelta starus starodama;
Dod, Dieviņi, man mūžiņu kā saulītei nodzīvot –
Kā saulītei starojot’i, kā saulītei sasildot.
Tēva dotu, mātes dotu – to sasēju nastiņā;
Dieva, Laimas devumiņu vezumiem’i neaizvedu.
Kuru darbu padarīju, tā pateicu Dieviņam;
Citu, jaunu iesākdama, lūgšu Dievu palīgā.
Nava, nava Dieviņš tālu, kā bij tālu bāleliņi;
Še gūlos’i, še cēlos’i, zem Dieviņa kājiņām.

***
Klusat jauni, klusat veci, Dievs ienāca šai vietā;
Dievs ienāca šai vietā, stājas mūsu pulciņā.
Nu, Dieviņi, tava daļa, nu tavās’i  rociņās,
Nu tavās’i  rociņās mūsu Baltas dvēselītes.

***
Lai bij vārdi, kam bij vārdi, man pašai bij stipri vārd’ –
Avotā’i guni kūru, caur akmeni dūmi kūp.
Caur mēnesi diegu vēru, tur zied zelta purenīši.
No akmeņa lūku plēšu, uz ūdeņa rakstu rakstu;
Saka rakstu zinātāji – gana grūta rakstīšan’.
Kas nemāka, tam bij grūti, kas mācēja, tam bij viegli –
Es lasīju tās zīmītes, ko saulīte atsūtīja –
Še krustiņ’is, tur krustiņ’is, vidū balta atslēdziņa.
Deviņkārtu jostu tinu apkārt dižu ozoliņu;
Cirta čūska, dzēla bite – ne lapiņa nedrebēja.
Ko varēja man darīt;i, ko manai;i galviņai –
Dzelzu kalta man galviņa, tēraudiņa dvēselīt’.
Būra mani, skauda mani, ij ne nieka nevarēja –
Dieviņš taisa zelta sētu apkārt manu augumiņu.
Lai bij vārdi, kam bij vārdi, man pašai bij stipri vārd’.

***
Čuči, guli, uguntiņa, kā putniņ’is perēklī,
Kā putniņ’is perēklī, ka pelīte midziņā.
Neaun kājiņas, necel spārniņus,
Necel spārniņus, neteci ciemā.

***
Lai guļ miegu, kas guļ miegu, Ceļa Māte negulēj;
Tur tek dienu, tur tek nakti dzelzu kalti ritentiņ.
Lieli ceļi, mazi ceļi, visi pilni sudrabiņ’.
Pelēkais’i akmentiņi, negul ceļa maliņā;
Negāz manu vezumiņu, manu ceļu netraucē.
Lieli ceļi, mazi ceļi, visi pilni sudrabiņ’.


80.255.228.17
Sajāja bramaņi augstajā kalnā,
Sakāra zobenus svētajā kokā.
Svētajam kokam ir deviņi zari,
Ik zara galā ir deviņas lapas,
Ik lapas galā ir deviņi ziedi,
Ik zieda galā ir deviņas ogas.
Atskrēja bitīte, paņēma vienu,
Aiznesa Mīļmāras šūpulē.

Uguntiņa:

80.255.228.17
Es sakūru uguntiņu
No deviņi žagariņi:
Sildās Dievs, sildās Laima –
Mana mūža licējiņi,
Sildās mans augumiņis,
Sildās mana dvēselīte.
Dedzi, dedzi uguntiņa,
Tu nezini, ko tev došu –
Es tev došu ziediņami
Trejdeviņas dzirkstelītes;
Trejdeviņas dzirkstelītes,
Pret Saulīti uzlēkušas.
Lai sadega nelaimīte kā uguņa dzirkstelīte!
 „Lūdzu mīļā Uguns attīri mūs, sadedzini visus sārņus, kas traucē mums dzīvot. Attīri, sadedzini visus sārņus, visu melno, kas traucē mums dzīvot, būt laimīgiem. No visas sirds tevi lūdzu".
Dažas Dainas, kuras dzied Uguns rituālā:
Guntiņa māmiņa, es tava meitiņa,
Uguntiņa māmuliņa, nāc ar mani parunāt.
Uguntiņa māmuliņa, dod man savu svētībiņu,
Sildi manu augumiņu, tīri manu dvēselīti.

Visi meži uguņiem pilni, visi ceļi atslēgām,
Visam gribu cauri ieti, vaļā vērti atslēdziņ.
Visam varu cauri ieti j ar Dieviņa palīdziņ.

Saules rīti, Dieva rīti, zīmju zīmēm izrakstīti.
Es lasīju tās zīmītes, ko saulīte atsūtīja -
Še krustiņis, tur krustiņis, vidū balta atslēdziņa.
Nāc nākdama, tu, meitiņa, visi Gari tevi gaida;
Visi Gari tevi gaida, saules ziedu atnesot.
Nu atnācu, attecēju, nu sakūru Uguntiņu,
Lai ziedēja Zelta puķe deviņiem i zariņiem;
Lai ziedēja Saules puķe līdz pašām i debesīm.
Uguns puķe - Zelta puķe, visu grieza labumā,
Uguntiņa - Dzirkstelīte, visa laba devējiņa,
Uguntiņa Māmuliņa visam deva svētībiņu -
Silda manu augumiņu, tīra manu dvēselīt,
Silda visu pasaulīti, tīra visu pasaulīt -
Lai sadega nelaimīte, kā uguņa dzirkstelīt.

Sajāja bramaņi augstajā kalnā,
Sakāra zobenus Svētajā kokā.
Svētajam kokam deviņi zari,
Ik zara galā, deviņi ziedi,
Ik zieda galā deviņas ogas.
Atskrēja bitīte, paņēma vienu,
Aiznesa mīļ Māras šūpulē.

Visam zeme guņiem pilna,
Visa debess līgotnēm.
Lai svilst mošķiem melnā vilna,
Lai tos gunis izsvēpē.

Sadegs gunīs melna diena,
Dziesmās gaisīs asaras,
Uzlēks saule Jāņu rītā,
Dāsnu solot vasaru.
Riti, zelta kamolīti,
Augstu pāri Latvijai,
Spīdi gaiši, staro silti -
Tava spēka vajag tai.

Ar Dieviņa palīdzību
Celsies mūsu zemīte,
Ja ar bērna uzticību

„Visi meži guņiem pilni,
Visi ceļi atslēgām...”
Lai nāk rīti, gaismas pilni,
Vārtus gaismai atvērām.